Civilā aizsardzība veido sabiedrības drošības pamatu – tā sniedz zināšanas par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pasargāt sevi un citus, kā arī saglabāt mieru negaidītos apstākļos. Pagājušajā nedēļā visā Latvijā notika dažādas aktivitātes, veltītas civilās aizsardzības stiprināšanai, iesaistot arī NVO sektoru. Santa Harjo – Ozoliņa un Inga Sedleniece no Alūksnes lauku partnerības piedalījās seminārā “NVO iesaiste civilajā aizsardzībā un sabiedrības noturības stiprināšanā”, no kura mājup atgriezās gan ar vērtīgām atziņām, gan konkrētiem darāmajiem uzdevumiem vietējās sabiedrības drošības veicināšanai. Civilās aizsardzības nedēļas sauklis “Drošība sākas ar tevi” atgādina, ka ikviena iesaiste un atbildība ir sabiedrības kopējās drošības pamats.
Nevaldības organizācijas ir gan spēks, gan resurss, kas var būtiski atbalstīt kopienas krīzes situācijās – tas ir viens no galvenajiem secinājumiem pēc tikšanās starp valsts un NVO sektoru. Latvijā spēcīgākās organizācijas šajā jomā ir – Latvijas Pilsoniskā alianse un Latvijas Platforma attīstības sadarbībai. Tās ir ļoti jaudīgas un spējušas pierādīt savu nozīmi īpaši pēc 2022. gada, kad Krievijas iebrukums Ukrainā aktivizēja sabiedrības atbalstu. “Jau 2022. gadā redzējām, ka organizācijas un cilvēki bija gatavi palīdzēt un iesaistīties, taču radās arī daudz jautājumu un neparedzētu problēmu. Tāpēc bija ļoti svarīgi, ka atbalsts pakāpeniski kļuva organizētāks un pārdomātāks. Rīkoties vajadzēja gudri, nevis haotiski, jo pretējā gadījumā no labiem nodomiem var iznākt pavisam slikti. Robeža starp abiem ir ļoti tuva. Tobrīd kļuva skaidrs, ka civilā aizsardzība un gatavība iesaistīties krīžu situācijās savas valsts un cilvēku aizsardzībai nav nemaz tik vienkāršs process. Tam ir jāgatavojas laikus, jo viss nenotiek ar vienu knipja klikšķi,” skaidro S. Harjo –
Ozoliņa.
Tieši šie iemesli bija par pamatu, lai valstiskā līmenī radītu ideju par Civilās aizsardzības nedēļu. Tās mērķis ir aktualizēt sabiedrībai nozīmīgus drošības jautājumus, īpaši iesaistot NVO sektoru, lai parādītu, ka NVO spēj mobilizēties un kopīgi īstenot nozīmīgas lietas. “Katrs, pat mazākais ieguldījums, dod pievienoto vērtību, bet pāri visam svarīga ir koordinācija – vienota pieeja un kopīgi materiāli. Piemēram, mēs dalāmies ar uzticamu informāciju, publikācijām un infografikām, lai nodrošinātu, ka vēstījums ir korekts un saprotams. Nav vajadzības katram veidot savu versiju, balstītu tikai uz personīgu izpratni, jo centrālā informācija jau sniedz visu būtiskāko, kas cilvēkam ir nepieciešams. To vien atliek papildināt ar sava novada aktualitātēm un pasākumiem,” skaidro S. Harjo – Ozoliņa.
Prakse civilās aizsardzības stiprināšanā
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi pašvaldībām vadlīnijas sabiedrības iesaistei civilās aizsardzības procesos. Seminārā klātesošajām organizācijām tika dota iespēja tās analizēt un norādīt uz to, kas nav saprotams vai būtu jāuzlabo. Darbs nebija tikai teorētisks – semināra dalībnieki, par pamatu ņemot Rīgas pašvaldības vadlīnijas, veidoja evakuācijas punktu. Tieši praktiskajā darbā vislabāk atklājās nepilnības un izaicinājumi. “Vadlīnijas šķita pārāk sausas un teorētiskas – tajās pietrūka praktisku piemēru. Piemēram, ir norādīts, ka divi cilvēki veic reģistrāciju, taču nav pievienotas veidlapas ar informāciju, kāda informācija ir jāuzzina un jāreģistrē par evakuēto personu. Vai pietiek tikai ar vārdu un uzvārdu, vai tomēr nepieciešama daudz plašāka informācija? Sarunās izkristalizējās, ka jau reģistrācijas brīdī svarīgi apzināt arī cilvēku prasmes, jo tās var noderēt kādu darbu veikšanai evakuācijas punktā. Šobrīd trūkst precīzu, praktisku pavaddokumentu, kas nodrošinātu vienotu pieeju – lai visi rīkotos vienādi, nevis katrs pēc sava ieskata,” pārdomās dalās S. Harjo – Ozoliņa.
Detalizēti tika pārrunāti jautājumi par atbalsta punkta darbības nodrošinājumu. “Punktā paredzēts strādāt 12 cilvēkiem, taču, ja tas darbojas ilgāk par 8 – 12 stundām, nepieciešams ieviest maiņu darbu un palielināt iesaistīto cilvēku skaitu. Kā piemērotākā vieta punkta izveidei tika minēta skola vai cita pašvaldības iestāde – turklāt vislabāk, ja tajā strādājošie arī piedalās punkta darbā, jo vislabāk pārzina ēku un tās specifiku. Skaidrs, ka punkta izveidei nepieciešami daudzi sagatavošanās darbi: piemēram, vietai jābūt jau iepriekš aprīkotai ar ģeneratoriem, pārtikas krājumiem, jāzina, kur ir tuvākā vieta, kurā atrodas gultas, ja nepieciešams, un citi,” saka S. Harjo – Ozoliņa.
No scenārija uz reālu rīcību
Seminārā gūtās atziņas spilgti parādīja civilās aizsardzības nozīmi un ar to saistītos izaicinājumus. “Pēc semināra kļuva pilnīgi skaidrs – civilā aizsardzība nav joks. Tā prasa rūpīgu sagatavošanos, kopīgu darbu un ciešu sadarbību. Jau izspēlējot scenāriju, sapratām, cik daudz vēl jāpilnveido un cik nozīmīga ir praktiska trenēšanās. Jo vairāk darbosimies, jo gatavāki būsim reālām krīzēm. Civilā aizsardzība nav tikai par karu – tā attiecas arī uz dabas katastrofām: plūdiem, karstuma viļņiem, vētrām. Arī mums var nākties evakuēt kādu teritoriju. Un nekad nevajadzētu domāt: “Ar mani tas nenotiks, iekāpšu mašīnā un aizbraukšu.” Ar to ne vienmēr var rēķināties.”
Alūksnes novada pašvaldības civilās aizsardzības plāns pašlaik vēl ir izstrādes procesā. “Plašāka informācija par tā saturu būs pieejama 5. novembrī, kad speciālists, kas veidoja plānu, sniegs vairāk informācijas par paredzētajiem pasākumiem un sadarbību ar sabiedrību. Tad arī uzzināsim, kādas situācijas mums kopīgi būtu jātrenē un kādus scenārijus iespējams izspēlēt praksē. Tikai reāla darīšana spēj sagatavot un pasargāt – līdzīgi kā pirmās palīdzības sniegšanā: ja pats vismaz vienu reizi neesi uzlicis žņaugu vai aiztaisījis brūci, grūti iedomāties, kā to darīt. Bet rokas atceras, un kritiskā brīdī tās rīkosies automātiski, pat tad, ja prāts būs apjucis,” saka S. Harjo – Ozoliņa.
S. Harjo – Ozoliņa uzsver, ka pašvaldībai būtu jāapzina, kādi resursi ir nevaldības organizācijām un kādu palīdzību tās spētu sniegt krīzes situācijās. Turklāt šāda apzināšana jāveic regulāri, jo situācija mainās – šodien organizācija var būt aktīva un rīcībspējīga, pateicoties projektu finansējumam, bet rīt finansējums beidzas un iespējas mazinās. “Protams, tie, kuri strādā NVO sektorā, zina, ko nozīmē brīvprātīgais darbs, un turpina to darīt arī tad, ja finansējuma nav. Taču kapacitāte tad ir pavisam cita. Tas, ka NVO cilvēki ir viena no organizētākajām sabiedrības daļām, – tas ir fakts. Sektorā darbojas medību un makšķerēšanas biedrības, sporta klubi un daudzas citas organizācijas. Cilvēku loks ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Būtu vērtīgi visus organizāciju pārstāvjus pulcēt kopā un izrunāt praktiskos jautājumus. Bet kas to uzņemsies? Ideālā gadījumā NVO sektors sadarbojas ar pašvaldību – ir jāiet kopā, jārunā un jāplāno nākamie soļi. Pašvaldībai jāsaprot, ka nopietnās krīzēs ar saviem resursiem vien nepietiks,” norāda viņa. Alūksnes novada teritorijā reģistrētas 180 organizācijas – tas ir nozīmīgs potenciāls. Precīzāki dati – 5. novembra konferencē.
Ātra rīcība un gatavība krīzēm
Piedaloties civilās aizsardzības pasākumos citviet, Alūksnes lauku partnerības pārstāvēm radās ideja līdzīgas aktivitātes organizēt arī savā novadā – piemēram, pirmās palīdzības mācības. “Ideja bija spontāna, un tikpat ātri mēs to īstenojām. Tas ir viens no piemēriem, kad svarīga ir ātra rīcība un reakcija. Arī katastrofas gadījumā būs jāspēj reaģēt nekavējoties. Šoreiz pasākumu neizziņojām mēnesi iepriekš, bet tas rosināja pārdomas par informācijas apriti. No vienas puses avotu šķiet daudz, bet realitātē pietrūkst kanālu, kas ļautu sasniegt maksimāli plašu auditoriju. Kā organizācija vēl taustāmies, mācāmies un meklējam efektīvākos risinājumus. Resursi ir, bet lielākais izaicinājums ir auditorijas sasniegšana. Ceru, ka nākotnē iedzīvotāju padomes kļūs par labu atbalstu arī civilās aizsardzības jautājumos – tās aiz sevis pulcēs citus cilvēkus, veidos saziņas grupas un var kalpot kā iekšēja apraides sistēma.”
Ar šo pasākumu partnerība vēlējās iekustināt diskusiju par civilās aizsardzības nozīmi un uzsvērt prakses nepieciešamību. Vislabākais ir reāls treniņš – rosināt cilvēkus domāt par pirmo palīdzību un iekļaut praktiskas apmācības pasākumos un kopienu aktivitātēs. “Skaidrs, ka visus iedzīvotājus apmācīt nav partnerības uzdevums un arī nav iespējams. Taču mūsu mērķis ir pievērst uzmanību tēmas svarīgumam un motivēt sabiedrību turpināt šo darbu nākotnē,” saka S. Harjo – Ozoliņa. Viņa atzīst, ka nevajadzētu dzīvot ilūzijās – ne visi ir spējīgi sniegt pirmo palīdzību, kamēr gaida mediķus. Tāpēc šādas apmācības jāorganizē regulāri, lai sabiedrība būtu gatava reaģēt.
Konference – 5. novembrī!
Civilā aizsardzība šogad būs arī galvenā tēma ikgadējā konferencē Alūksnē, ko kopīgi rīko Alūksnes NVO atbalsta centrs, Alūksnes un Apes novada fonds, Alūksnes lauku partnerība un Alūksnes novada pašvaldība. Konference notiks 5. novembrī Alūksnes Kultūras centrā.
Zini, dari, palīdzi
GINTA PRIEDĪTE, biedrības “Paši” pārstāve:
“Kas cits darīs, ja ne mēs paši? Tieši tā – pirms trīs gadiem radās biedrības nosaukums: “Paši”. Mēs paši varam gan smieties, gan darīt, gan palīdzēt. Esmu pārliecināta, ka ikviens spēj glābt dzīvību, tomēr svarīgi ir zināt, kā rīkoties. Lielākā daļa cilvēku pirmās palīdzības prasmes apguvuši autoskolā, un tas bieži bijis pirms daudziem gadiem. Ko no mācītā cilvēks patiešām atceras? Ja apgūto nepielieto praksē, prasmes laika gaitā zūd. Dzīvē, kad palīdzība nepieciešama nekavējoties, cilvēks var apjukt. Tāpēc šīs zināšanas ir jāatjauno regulāri, un ir būtiski praktiski darboties.
Varam pateikties tikai vienas valsts līderim, ka šie civilās aizsardzības un pirmās palīdzības sniegšanas jautājumi ir aktualizēti. Tomēr par tiem jādomā jau miera laikā, jo nelaime nekad nenāk brēkdama un nesūta vēstules. Tā var notikt jebkurā brīdī, un ir svarīgi zināt, kā rīkoties. Nekad nevar paredzēt, kas var notikt nejauši. Arī droni vai bumbas krīt nejauši…
Vissvarīgākais katram cilvēkam ir asinsrite un elpošana, ja kāda no tām ir traucēta, nepieciešama tūlītēja iejaukšanās, lai palīdzētu cilvēkam izdzīvot. Šeit nerunājam par ārstēšanu – to veic mediķi –, bet katrs no mums var palīdzēt stabilizēt cietušo, līdz ierodas profesionāļi. Ir saprotams, ka var rasties bailes vai trūkt zināšanu – cilvēks var šaubīties, vai dara pareizi. Tāpēc ir jāmācās, ko un kā darīt, un vislabāk mācīties, praktiski darbojoties, izspēlējot dažādas situācijas. Pirmā palīdzība balstās uz konkrētām vadlīnijām, ko izstrādājuši zinātnieki un pētnieki. Tā ir vienāda visās valstīs, vienkārša un pieejama – nav nepieciešams īpašs aprīkojums. Ieraugām un rīkojamies! Ātra reakcija un savlaicīga palīdzība glābj dzīvības. Galvenais ir darīt – pat zvanīt 112 jau ir veids, kā palīdzēt.
Jaunums, uz ko vēlos pievērst uzmanību, – no šī gada 1. septembra defibrilatori kļuvuši par obligātu aprīkojumu izglītības iestādēs, sporta un atpūtas vietās, kā arī publiskās ēkās, kur vienlaikus var uzturēties 701 un vairāk cilvēku. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 – “Ārējo automātisko defibrilatoru noteikumi”. Vai kāds ir redzējis defibrilatoru dzīvē? Un kur mūsu novadā? Es neesmu kontrolējošā iestāde, tāpēc nevaru sniegt pilnīgu atbildi. Pededzē, kur strādāju Pededzes ambulancē, defibrilators ir pieejams. Pagastā ir izvietotas bultiņas, kas norāda ceļu līdz ierīcei. Jāņem vērā, ka defibrilators ir mediķu ierīce, un tas nav brīvi pieejams ikvienam – tam nepieciešama apmācība, lai pareizi un droši to lietotu.
Diemžēl mūsdienām raksturīga arī vienaldzība. Pieredze rāda – palīdzība vēl nav ieradusies, bet sociālie tīkli jau pilni ar šokējošām fotogrāfijām, video un pat vēl drausmīgākiem komentāriem. Jo vairāk cilvēks nesaprot situāciju, jo vairāk viņš komentē. Kādi mēs esam? Vai vainīga tikai valsts vai pašvaldība? Ko mēs darām, lai būtu citādi? Patiesība ir vienkārša – viss sākas ar mums pašiem. Mana Latvija – mana atbildība. Mēs esam tik stipri, cik labi esam sagatavoti. Tāpēc ir tik svarīgi mācīties un praktizēt pirmo palīdzību. Būsim stipri un zinoši – mācīsimies un atjaunosim šīs prasmes!”
