Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja Alūksnes novada iekļaušanu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).
Tas paredzēts grozījumos likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” un grozījumos Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā.
Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) informēja, ka grozījumi tiks virzīti kā alternatīva valdības iesniegtajam likumprojektam, jo komisija precizējusi vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus.
Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi tas ne tikai veicinās reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprinās pierobežu.
Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20% atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.
Budžeta komisija lūgs Saeimu šos grozījumus izskatīt vienlaikus ar valdības iesniegtajiem grozījumiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas patlaban ir izskatīšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Kā norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), grozījumu mērķis ir paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kas robežojas ar Krieviju.
VARAM apkopotā informācija liecina, ka līdz šī gada 17.septembrim Latgales SEZ pārvalde bija noslēgusi 94 līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām, kuru kopējās investīcijas ir 111,59 miljoni eiro. Noslēgtajos līgumos plānotas 715 jaunas darba vietas, no kurām 405 darba vietas jau ir izveidotas.
Starp kapitālsabiedrībām, kas darbojas Latgales SEZ, ir arī, piemēram, optiskās šķiedras uzņēmums Līvānos SIA “Light Guide Optics International” un tehniskās šķiedras ražotājs Daugavpilī SIA “Nexis Fibers”.
VARAM minētie ieguvumi no Alūksnes novada pievienošanas Latgales SEZ ir plānotie trīs jaunie līgumi 2026.-2028.gadā, noslēgtajos līgumos plānotas 13 jaunas darba vietas.
VARAM norāda, ka Alūksne kā Ziemeļaustrumu mezgls SEZ tīklā papildina Latgales lielākos centrus (Daugavpili, Rēzekni, Līvānus), sniedzot investoriem papildu izvēles vietu uzņēmējdarbībai un veicinot pierobežas ekonomisko dinamiku. Tāpat Alūksne papildina Austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības centrus ar eksportam nozīmīgām loģistikas priekšrocībām – savienojumiem ar Vidzemi un Igauniju, kas nodrošina jaunas kravu plūsmas un stiprina Ziemeļaustrumu reģiona pievilcību investoriem.
VARAM informē, ka SEZ atvieglojumi piesaista jaunus uzņēmumus, piemēram, ja katru gadu reģionā ienāk divi vai trīs uzņēmumi, kas izmanto nodokļu un investīciju stimulus, tas nozīmē līdz 70 jaunu darba vietu radīšanu ik gadu. Pašvaldībām tas ir būtisks impulss vietējai ekonomikai un nodokļu ieņēmumiem.
Tāpat esošie uzņēmumi paplašinās, jo SEZ režīms ļauj samazināt izmaksas un atvieglot investīcijas ražošanas paplašināšanai. Ja pat daļa esošo uzņēmumu palielina apgrozījumu par 10-15%, tas rada papildu pieprasījumu pēc darbaspēka, loģistikas un vietējiem pakalpojumiem.
Tāpat VARAM norāda, ka pieaug nodarbinātība un iedzīvotāju noturība – ja reģionā SEZ ietekmē bezdarba līmenis samazinās par vienu vai diviem procentpunktiem, tas nozīmē desmitiem ģimeņu, kurām vairs nav jāmeklē darbs ārpus Latvijas. Tas tieši sekmē remigrāciju un jauniešu palikšanu reģionā.
Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ ir paredzēta rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam.
