Alūksnes rajonā apzināti latvāņi 50 hektāros, kas ir 0,4 procenti no kopējās indīgo augu platības Latvijā.
Alūksnes rajonā apzināti latvāņi 50 hektāros, kas ir 0,4 procenti no kopējās indīgo augu platības Latvijā. Visvairāk šīs padomju varas gados ievestās “perspektīvās lauksaimniecības kultūras” ir Madonas rajonā – 10 310 hektāru, bet tāpēc citur nav iemesla atviegloti uzelpot. Latvāņi izplatās ātri, taču to iznīdēšanai pagaidām nav droša līdzekļa.
“Pie mūsu mājām kādreiz bija bišu drava. Biškopjiem uzdāvināja piecas vai sešas sēkliņas, ko iesēja. Tagad latvāņi ietver visu apkārtni. Kur zemi var uzart ar traktoru, tur tie ir iznīdēti. Tas ir jādara veca mēneša pēdējā nedēļā. Citur pļauju ar sirpi katru gadu, bet latvāņi turpina zaļot. Pavasarī var ar cirtni iecirst dziļi auga serdē, un tad tas ir pagalam. Bet man nav tik daudz spēka,” stāsta Jaunalūksnes pagasta “Gundegu” saimniece Rita Cīrule.
Viņa apbērusi latvāņus ar sāli, apsmidzinājusi ar raundapu, ar neatšķaidītiem logu tīrīšanai paredzētiem līdzekļiem. Lapas nokrita, bet pēc tam atkal atauga. Pērn Zemkopības ministrija rīkoja konkursu par efektīvāko tehnoloģiju latvāņu apkarošanā. Tā atbalstījusi trīs projektus, ko īstenos trīs gadus un pēc tam ieteiks labāko metodi. Tā var būt efektīva tikai tad, ja latvāņus vienlaikus iznīcina plašā teritorijā. Ministrija iesaka izsargāties no kontakta ar šo zaļo augu, lai neiegūtu smagus ādas apdegumus. Latvāņos nevajadzētu brist arī lopiem, kas var apdedzināt mēli. R.Cīrule secinājusi, ka aitām un arī kazām garšo šie augi. Speciālisti apgalvo, ka govīm un kazām tie nekaitē, tāpēc var ļaut “izēst” tā teritorijas.
Vislielākā latvāņu izplatība konstatēta atklātās lauku platībās, bet tie aug arī krūmājos, mežos, ceļmalās, grāvmalās un ūdenskrātuvju krastos, tāpēc uzmanīgiem jābūt visur. Valsts apdegumu centra statistika liecina, ka gadā latvāņu apdegumus gūst 10 līdz 20 cilvēku.
