Malienas pagasta “Ziemeļu” saimnieki Ināra un Roberts Zeltiņi desmito gadu audzē ārstniecības augus.
Malienas pagasta “Ziemeļu” saimnieki Ināra un Roberts Zeltiņi desmito gadu audzē ārstniecības augus. Lai gan šogad nav slēgti līgumi par to pārdošanu, kā tas bijis pērn un agrāk, viņi ir pārliecināti par šīs produkcijas vajadzību.
“Rīgas farmācijas fabrikai esot vēl atlikumi no pagājušā gada, bet iespējams, ka tā iepērk ārzemju produkciju, kas ir lētāka. Firma “Farma Balt” samazināja iepirkuma cenu, un arī acīmredzot izmantos ārstniecības augus no Lietuvas un Polijas, tāpēc ir jādomā par ārstniecības augu kultūru maiņu,” secina R.Zeltiņš.
Audzē hektāra platībā
Tagad “Ziemeļos” visvairāk ir mārsila – apmēram 0,2 hektāri, piparmētra un raudene, kā arī nedaudz kliņģerītes, kumelītes un lupstājs. Pavisam apmēram hektāra platībā audzē ārstniecības augus. Laba sadarbība izveidojusies ar “Planta Medica” un Cēsu ārstu, kas atzīst tepat audzēto zāļu tēju efektivitāti. “Esam vienīgie mārsila audzētāji Latvijā, tāpēc aptiekās nopērkamās “Planta Medica” šī ārstniecības auga tējas ir no mūsu drogām. Šogad sagatavosim līdz 200 kilogramu mārsila,” lepojas saimnieks. Piparmētras, iespējams, varēs nodot “Latvijas balzamam”. Šo augu, tāpat plikstiņus, vārnukājas, kalmes, vīgriezes un nauduļus ārstnieciskas tējas maisījumam izmanto arī Cēsīs. “Ārstniecības augi ir vērtīgi tāpēc, ka iedarbojas kompleksi. Cilvēkam nekad nav tikai viena slimība, un zāļu tējas dziedina visu organismu,” uzsver R.Zeltiņš. Viņš cer, ka drīz sapratīs – ķīmija ir ķīmija, bet dabiskām zālēm ir cita vērtība.
Aizaugušu pļavu ir daudz. Tajās un mežā Zeltiņi vāc ārstniecības augus. Tomēr ir secināts, ka vieglāk ir tos ievākt, izaudzētus laukā. Tad tie ir tīri no nezālēm un nav jāpūlas atdalīt nevajadzīgo. Jāravē gan ir, bet tik un tā darba ražīgums ir lielāks. Turklāt mežā mārsils nemaz tik lielās platībā neaug. “Labākais herbicīds ir ravēšana, un to dara Ināra. Tad mārsilu atliek tikai nogriezt ar līku nazi. Ja arī ir kaut kur pielipušas smiltis, tās pēc augu sasmalcināšanas izbirst caur sietu,” norāda saimnieks.
Iegādājas jaunu traktoru
Šogad uz līzinga iegādāts jauns traktors. Ar to var veikt visus lauku darbus un arī strādāt mežā. “Pirms tam bija zirgs. Vecais vairs nevarēja, bet jaunais izrādījās darbam nepiemērots. Zirgam ir jāstrādā katru dienu. Ja tas ilgi stāv dīkā, tad ir gandrīz no jauna jāapmāca. Tagad rindstarpas Ināra vago ar traktoru. Es ar rokas arklu vēlreiz vagoju gandrīz līdz stādam,” stāsta R.Zeltiņš. Dzīvesbiedre joko, ka viņa ir pavāre, slaucēja, laukstrādniece, šofere un traktoriste. Un visu laiku darbs dzen darbu.
“Ar mazo riteņtraktoru ir patīkami strādāt. Tomēr visu laiku negribētu, tad ravēšana ir pārmaiņa. Kaut reizi mēnesī gribu aizbraukt uz Rīgu. Tad vedam nodot ārstniecības augus, un ar bērnu apmeklējam zooloģisko dārzu vai izdomājam citu atpūtas veidu,” skaidro I.Zeltiņa. Dzīvesbiedram tehnika nav tuva. Viņš labprātāk strādā ar koku. Izgatavo māju nosaukumu uzrakstus, soliņus vai grebj karotes. “Vietējo amatnieku izstādei izgatavoju apmēram metru garu karoti, kā arī galda piederumu komplektu no sērkociņiem,” viņš saka.
Grāmatās ir tikai informācija par ārstniecības augu vākšanu, bet par audzēšanu tajās neko neatrast. Ja parādās kāda augu slimība vai kaitēkļi, tad tos var norakstīt zaudējumos. Tāpat ir jāprot pielāgoties pircēju prasībām. Vienam ir vajadzīgs sīki sasmalcināts augs, citam tā, lai būtu redzamas lapas. “Arī caur astoņu milimetru sietu birstoša droga nedrīkst būt kā putekļi. Pirms vešanas pārdot parasti atlaidinu, paturot šķūnī, lai tās kļūst nedaudz valgas. Citādi pat aizvest ir grūti,” skaidro R.Zeltiņš. “Ziemeļos” drogu žāvēšanai ir uzcelts šķūnis, kur augus kaltē ar saules enerģiju vai ar malkas apkuri. Pie tā dienvidu pusē ir nojume, kur gaiss sasilst saulē. Ventilators to dzen šķūņa šahtā, virs kuras vairākās rindās ir salikti paliktņi ar sasmalcinātiem augiem. Lietainās dienās kurina krāsni un paliktņus ar augiem liek tādā kā skapī, caur kuru ventilators dzen silto gaisu.
Zeltiņi gadā sagatavo apmēram 800 kilogramu drogu, tātad savāc trīs vai vairāk tonnas ārstniecības augu. Problēmas rada tas, ka ir daudzas kultūras “pa mazumiņam”, taču ir liels risks palikt ar dažiem ārstniecības augu veidiem. “Sāku ar baldriānu un piparmētru. Bet no ārzemēm ieveda lielas partijas baldriāna, un vietējais vairs nebija vajadzīgs. Tāpat bija ar bērza lapām. Ir jārēķinās, ka pieprasījums mainās,” vērtē zemnieks.
Audzēs arī lielogu mellenes
Pirmie 30 lielogu melleņu stādi izmēģinājumam ir iestādīti. Nelielā platībā pie dīķa aug lielogu dzērvenes. Saimnieks no meža atnesis un iedēstījis arī brūkleņu stādus. “Lai saņemtu subsīdijas, ir vajadzīga sēta apkārt. To jau esmu uzcēlis 200 metru garumā. Paredzams, ka nākampavasar stādījumus varēsim paplašināt,” domā R.Zeltiņš. Ināra atzīst, ka lielogu mellenes ir garšīgas svaigas, un arī to ievārījums ir labas kvalitātes. Tomēr tas nenozīmē, ka tāpēc atteiksies no ārstniecības augiem. “Ja vien būs iespēja realizēt drogas, šo darbu turpināsim. Rudenī mēģināsim ārstniecības augu tējas pārdot tirgū. Lai savu produkciju varētu fasēt aptiekām, ir vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Ārstniecības augu tējas licences reģistrācija ir ļoti dārga, tāpēc mazos darījumos domāt par to nav vērts,” komentē R.Zeltiņš.
Viņš uzsver, ka normāli būtu, ja ražotājs no produkcijas gala vērtības saņemtu 40 procentu, bet iznāk apmēram ceturtā daļa. Tagad ārstniecības augu audzētājiem sola 80 santīmu par kilogramu drogu, kas aptiekā maksā vismaz piecas reizes dārgāk. Reizēm ir gribējies atmest visam ar roku, kā to ir izdarījis ne viens vien zemnieks, kas vāca un audzēja ārstniecības augus. Tomēr “Ziemeļos” negrib novārtā pamest zemi, tāpēc meklē arvien jaunas iespējas.
