Dīķa saliņā pie Alūksnes Jaunās pils ligzdo lielais ķīris, kas pasludināts par gada putnu.
Dīķa saliņā pie Alūksnes Jaunās pils ligzdo lielais ķīris, kas pasludināts par gada putnu. Pirms piecpadsmit gadiem daudzās pilsētās no aprīļa līdz augustam varēja redzēt šos pie mums ligzdojošās parastākās kaijas ciltsbrāļus, kas kopā ar baložiem pulcējās pie atkritumu tvertnēm. Bet tagad to skaits ir strauji samazinājies.
“Gods būt par gada putnu ir ne jau krāšņāko spalvu, daiļskanīgākās balss vai citādi ievērību guvušam, bet sugai, kas ir apdraudēta. Parasti iemesls ir cilvēku nespēja sadalīt dzīves telpu ar mūsu mazākajiem kaimiņiem. Tiesa, ar lielo ķīri ir nedaudz citāda situācija. To skaita sarukšanai ir vairāki cēloņi, bet būtiskākie ir divi – barības bāzes samazināšanās, jo nav vairs “padomijas” laikam raksturīgās zivju ieguves un pārstrādes, kā arī zvērsaimniecību. Turklāt Latvijas faunā ir ieviesušās Amerikas ūdeles, kam kaijveidīgo putnu kolonijas kļuvušas par labu laupījumu,” stāsta Alūksnes ornitologs Jānis Cīmiņš.
Lai arī lieli ķīri ir bezspēcīgi pret Amerikas ūdeli, drošas vides radīšanā citiem ūdensputniem ligzdošanas laikā tiem ir liela nozīme. Dzīvodami kolonijās, tie var atvairīt vārnas un žagatas, kas tīko apēst olas vai mazos putnēnus, tāpēc dažādu sugu pīles, dūkuri, lauči un ūdensvistiņas izvēlas dzīvi “komunālajā dzīvoklī” – kaiju kolonijā. Alūksne ir viena no trim vietām (vēl Rīga un Daugavpils), kur lielie ķīri ligzdo pilsētā. “Kopā ar lielajiem ķīriem dīķī uz saliņas ir vismaz divpadsmit pāru upes zīriņu. Par šo putnu iespēju ligzdot Rīgā pavasarī cīnījās galvaspilsētas dabas draugi, kam palīdzēja masu mediji un pat Rīgas dome. Pagaidām pie mums šis putns jūtas labi, un ir jāprot to novērtēt,” uzsver J.Cīmiņš. Akcijas “Gada putns 2002” laikā putnu pētnieki centīsies noskaidrot, cik un kur ligzdo lielie ķīri, kā arī draudus to eksistencei. Tad arī kļūs zināms, vai šo putnu izplatība samazinās un vai ir nepieciešami pasākumi to aizsardzībai.
