Atkal valdības līmenī ir aktualizējies jautājums par fotoradaru darbības nodrošināšanu uz Latvijas ceļiem. Šoreiz ir nolemts mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām, kad radaru nodrošināšanas nolūkā tika piesaistīts privātais partneris, tādējādi šo projektu faktiski pārvēršot par naudas pelnīšanas mašīnu un laika gaitā tam izgāžoties pilnībā. Tiesa gan, jaunie radari uz ceļiem reāli varētu parādīties vien nākamā gada vidū, apstiprina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
– Kāda ir galvenā atšķirība starp to fotoradaru sistēmu, kādu Latvija jau piedzīvoja, un to, kas ir paredzēta perspektīvā?
– Iepriekšējo reizi fotoradaru darbība Latvijā tika organizēta, veidojot attiecības starp valsti un komersantu, kas tiek izvēlēts konkursa kārtībā. Princips bija vienkāršs – tika izvēlēts tas komersants, kurš bija ar mieru strādāt par mazāko procentu no visām iekasētajām soda naudām, vienlaikus uzņemoties segt visus izdevumus, kas saistīti ar radaru iegādi, uzstādīšanu, apkalpošanu, datu pārraidi un tamlīdzīgām lietām. Visi šie izdevumi attiecās uz privāto partneri, neatkarīgi no tā – ir vai nav bizness izdevies. Pašreiz ir skaidrs, ka iepriekš realizētais modelis nebija efektīvs, tāpēc tagad tiek paredzēts, ka fotoradarus iegādāsies un arī uzturēs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), bet kā šā projekta finansēšanas avots tiks izmantotas CSDD maksātās valsts dividendes. Tādējādi visa atbildība gan par konkursiem, gan finansējumu, gan uzstādīšanu un apkalpošanu būs uz valsts pleciem.
– Atšķirība no iepriekš piedzīvotā saistībā ar radaru iegādi un apsaimniekošanu būs tā, ka nebūs mērķis nopirktos radarus atpelnīt?
– Valstij ne tagad, ne iepriekšējā reizē nav bijis mērķis nopelnīt uz fotoradaru rēķina. Bet principā ir tā, kā jūs teicāt.
– Privātajam partnerim gan bija mērķis nopelnīt.
– Protams, jebkurām investīcijām kaut kādā periodā tomēr būtu jāatmaksājas – tas nav nekāds altruisms, kur kāds būtu ar mieru tikai ieguldīt naudu, nekādu atdevi no tās negaidot.
– Pietiekami daudz diskusiju ir izraisījis jautājums, pēc kādiem principiem tiek izvēlētas fotoradaru izvietošanas vietas. Kādi šie nosacījumi ir paredzēti šoreiz?
– Atbildīgās institūcijas par radaru izvietošanu būs Ceļu policija kopā ar CSDD, bet jau tagad ir izstrādāti 11 punkti, atbilstoši kuriem ir jānotiek fotoradaru uzstādīšanai, protams, konsultējoties ar pašvaldībām. Tāpat šis process ir jāorganizē tā, lai tas neradītu nekādas problēmas attiecībās ar zemes īpašniekiem, uz kuras radari tiks uzstādīti. Šeit runa ir par zemes privātīpašniekiem. Savukārt izvietošanas kritēriji ir, sākot no ceļu satiksmes negadījumu skaita, ņemot vērā, kuros gadījumos ir bijuši cietušie, bet kuros – ne, turpinot ar ceļu remontiem un beidzot ar transporta intensitāti gan šodien, gan nākotnē. Visi izstrādātie punkti, izvēloties radaru uzstādīšanas vietas, tiks ņemti vērā.
– Brīdinājuma zīmes pirms radaru atrašanās vietas ir paredzēts uzstādīt?
– Protams, brīdinājuma zīmes būs – šajā jomā nekas nemainīsies. Iepriekš radaru projekta apjoms bija 160 ietvari, no kuriem 100 ir pilni stacionārie radari. Savukārt šoreiz CSDD plāno piecu gadu laikā uzstādīt 200 ietvarus, un, protams, pirms tiem atradīsies brīdinājuma zīmes.
– Iepriekšējā radaru uzstādīšanas reize bija raksturīga ar to, ka pārsvarā šīs ierīces atradās Rīgā. Kā šo procesu ir iecerēts organizēt šoreiz?
– Protams, privātais partneris nebija ieinteresēts, lai viena radara apkalpošanas nolūkos būtu jāmēro 100 kilometru garš ceļš. Tajā pašā laikā arī tad vairāki radari atradās Kurzemē. Turklāt jāuzsver, ka stacionāros radarus viņi nemaz nebija paspējuši ārpus Rīgas izvietot. Protams, radari tiks uzstādīti ārpus Rīgas, ņemot vērā jau minētos kritērijus. Ja tiks konstatēts, ka fotoradaram jābūt Daugavpilī, Zilupē vai kādā citā vietā ārpus Rīgas, tas tur noteikti būs.
– CSDD izmantos jau iepriekš valsts privātā partnera “Vitronic” iegādātos fotoradarus vai arī to iepirkums tiks organizēts no jauna?
– Mūsu resursā šobrīd nav neviena radara, kas būtu ticis iegādāts iepriekšējā projekta kontekstā. CSDD veiks jaunu iepirkumu, izvirzot pilnīgi citus nosacījumus, izvēloties citu iegādes veidu un tamlīdzīgus aspektus.
– Jau gadiem ilgi notiek diskusijas par to, vai varēs vai nevarēs pārsniegt uz attiecīgās ceļa zīmes norādīto maksimālo ātrumu, rēķinoties, ka soda par to nebūs.
– Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pozīcija šajā sakarā nav mainījusies – mēs neredzam iespēju paredzēt jebkādu legālu ātruma pārkāpšanas iespēju. Cita runa ir par to, ka ir iespējama tehniska ātruma fiksēšanas kļūda plus trīs līdz plus piecu kilometru stundā apmērā atkarībā no katras konkrētās ierīces, taču apzināta ātruma pārkāpšanas pieļaušana nenotiks.
– Radaru fiksētā pārkāpuma un arī soda apstrīdēšana notiks tādā pašā kārtībā kā par jebkuru citu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu?
– Jā, tā būs tāda pati kā jebkuram citam sodam. Satversmes tiesas spriedums, kas stājās spēkā pirms dažiem mēnešiem, paredzēja mums pienākumu precizēt likumdošanas nianses, paredzot iespēju auto īpašniekam pārsūdzēt noteikto sodu situācijās, kad viņš uzskata, ka nav bijis vainīgais konkrētajā nodarījumā. Attiecīgie likumdošanas grozījumi ir jāizdara līdz šā gada oktobrim, taču domāju, ka tas ieviesīs kādas būtiskas izmaiņas praksē – šeit vairāk runa ir par dokumentu apriti.
– Tātad saglabāsies princips, ka, vienkārši sakot, sodīta tiks automašīna, tās īpašnieks, nevis persona, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir atradusies pie konkrētā auto stūres?
– Jā, un starpība ir tikai tajā, ka, atbilstoši minētajam Satversmes tiesas lēmumam, automašīnas īpašniekam tiks dotas tiesības attiecīgo lēmumu pārsūdzēt likumdošanā noteiktajā kārtībā. Jebkurā gadījumā saglabāsies princips, ka automašīna ir neatraujama no tās īpašnieka. Jāsaprot, ka automašīna ir paaugstinātas bīstamības objekts, un cilvēkam ir jāzina, kam viņš ir uzticējis sava automobiļa atslēgas.
– Jūsu prognozes – kad jaunie fotoradari varētu sākt strādāt?
– Domāju, ka vēl būs nepieciešamas kādas pāris nedēļas, lai Satiksmes ministrija nokārtotu noteiktus tehniskus jautājumus attiecībā uz lāzeru salīdzinājumu un izmaksu salīdzināšanu. Ja mēneša laikā valdība apstiprinās ziņojumu šo fotoradaru sakarā, Satiksmes ministrija varēs uzsākt gatavoties iepirkumu procedūrām. Ņemot vērā visus šos aspektus, es teiktu, ka pirmie fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu būt nākamā gada pavasarī vai pat gada vidū.
– Iepriekš uzstādītie stacionārie fotoradari nereti cieta no tā, ka tie regulāri tika apzīmēti, bojāti utt. Vai ir paredzēts kāds mehānisms, lai šādas darbības tomēr nenotiktu?
– Satiksmes ministrija ir informējusi, ka jaunos fotoradarus ir plānots uzstādīt vismaz četru līdz piecu metru augstumā, izvērtējot gan ceļu, gan būvju konstrukcijas. Jebkurā gadījumā paredzēts, ka šīs ierīces būs pietiekami augstu, lai cilvēkiem nebūtu fiziskas iespējas tiem piekļūt.
