Līgai Vārtukapteinei Jaunlaicenē vārdadiena ir vien dažas dienas pēc dzimšanas dienas, kas ir 15.jūnijā, tādēl Līgosvētki viņai ir trīskārši svētki.
“Mamma ar tēti bija izdomājuši, ja piedzimst dēls – būs Jānis, ja meita – Līga. Vārds Līga man patīk, lai gan bija arī brīdis, kad man savs vārds nepatika. Gribēju sev jebkuru citu vārdu, tikai ne Līga. Es pat nevaru izskaidrot, kāpēc. Laikam katram cilvēkam dzīvē gadās brīdis, kad savs vārds nepatīk. Tā saku, jo arī manām meitām vienubrīd nepatika savi vārdi,” stāsta Līga, kura kopā ar vīru Valdi meitām devusi vārdus Gerda, Linda un Dagnija. “Tagad latviskus vārdus bērniem dod reti. Arī es, jauna būdama, meitām liku tādus vārdus, kādu nebija daudz. Ja man tagad būtu jādod meitām vārdi, noteikti izvēlētos kaut ko latvisku. Taču tajā vecumā gribējās ko interesantu,” atzīst viņa.
Tā kā Līgai dzimšanas diena un vārdadiena ir vien ar dažu dienu starpību, viņa atklāj, ka svin svētkus tikai vienreiz. “Parasti Līgosvētkos svinam manu vārdadienu un dzimšanas dienu vienlaikus. Varbūt pat vairāk tās ir dzimšanas dienas svinības, nevis vasaras saulgrieži. Lai gan tradīcijas jau tāpat ievērojam – sienu sieru, cepu pīrāgus, kurinām ugunskuru. Svētkus svinu ģimenes lokā. Nav tā, ka vienmēr obligāti svinam mājās. Reizēm aizdodamies kopīgi uz kādu kultūras pasākumu tepat pagastā, reizēm braucam ciemos pie māsīcas dēla Jāņa,” saka viņa. Svētku prieku aizēno vien tas, ka svētkos bieži gadās strādāt. Arī šogad Līgai darbs iekrīt tieši abās svētku dienās. Līga jau 13 gadus strādā vietējā veikalā. Darbs viņai patīk, taču neesot nemaz tik viegls, kā var likties no malas. “Laukos jau izvēles nav, jāstrādā darbs, kas ir,” teic viņa un atzīst, ka par strādāšanu svētku dienās dikti neskumst, jo esot arī savs labums. “Pagastā cits citu pazīst, tāpēc pircēji mani apsveic, nes ziedus, skandē dziesmas. Ja nestrādātu publisku darbu, nez vai tā sveiktu,” saka Līga. Vēl bez darba veikalā Līga saimnieko piemājas saimniecībā, kur ir govs, cūkas, vistas un plašs dārzs.
