Vislatviskākā vārda nēsātājs alūksnietis Jānis Umurs skanīgo vārdu mantojis no vectēva. Viņam savs vārds patīk, un viņš jūtas lepns, ka pasaulē var iet ar kārtīgu latviešu vārdu.
Vārds Jānis Latvijā nav retums – ir vairāk nekā 55 000 Jāņu. “Daudzi saka, ka Jāņu ir daudz, bet man liekas, ka Jāņu nevar būt nekad par daudz. Jāņu Latvijā vajag vēl vairāk. Man pašam savs vārds ļoti patīk, lepojos, ka esmu Jānis. Nevienu brīdi nav bijis tā, ka vārds nepatiktu. Tieši otrādi – ar katru gadu savs vārds iepatīkas arvien vairāk,” stāsta viņš. Dzīvē sagadījies tā, ka ceļi krustojušies ne ar vienu vien Jāni. “Ja man jāraksturo, kādi esam, tad teikšu, ka Jāņi ir mērķtiecīgi un vienmēr panāk to, ko vēlas. Taču pēc labi padarīta darba mīl atpūsties. Vismaz tādi ir visi Jāņi, ko es pazīstu,” secina viņš.
Tā kā viņam draugu lokā ir daudz Jāņu, tad svētki katrreiz tiek svinēti citur. Viņš smej, ka pagaidām nav kārtīgs Jāņu tēvs. “Nav tā, ka visi vienmēr Jāņus svinētu pie manis. Šogad svinēšu pie laba drauga Jāņa, taču pagājušajā gadā nāca ciemos pie manis. Atceros, ka bērnībā šos svētkus svinējām radu un draugu pulkā. Tad kurināja ugunskuru, brūvēja alu un sēja sieru. Visu svētku galdam sarūpēja paši. Mūsmājās vienmēr bija alus bērniem, ko raudzēja mazāk, un pieaugušajiem savs. Alus darināšanas tradīciju piekopju joprojām. Uz katriem Jāņiem brūvēju alu. Sanāk garšīgs, ne pavisam nav tāds, kā veikalā var nopirkt. Man ir savi knifi, lai alus sanāktu gards, bet tos atklāt nedrīkst. Tas ir noslēpums,” smej Jānis. Sieru viņa ģimenē gan vairs nesien paši, taču to iegādājies pie saimniekiem. Pie tam bez ķimenēm, jo Jānim ķimenes negaršo. “Ja kādreiz zinājām Līgosvētku dziesmas un varējām visu vakaru dziedāt, tad tagad nekā. Vajag pavadījumu un vārdus. Meitenes jau dziesmas zina un vienmēr apdzied mani. Esmu apņēmies arī pats šogad iemācīties kādu dziesmu,” teic viņš. Tradicionāli tiek kurināti divi ugunskuri – viens liels, lai visi apkārt redz, ka tur Jāņus svin Jānis, bet otrs mazāks, lai var lēkt pāri.
Jāņa ikdiena paiet NBS Kājnieku skolā, kur apmāca topošos karavīrus. Brīvajā laikā Jānis aizraujas ar orientēšanos, ceļo, dodas pārgājienos un fotografē.
