Apes novada domes pēdējā šā sasaukuma ārkārtas sēde notika vakar. Tajā bija gandrīz visi deputāti, izņemot Ivaru Kalniņu (komandējumā), lai lemtu par 14 darba kārtības jautājumiem.
Pateicas par deputātu
ieguldījumu
“Šis sasaukums bija īpaši grūts, jo bijām neziņā, kā veidot novadu, kā izmantot finanses visu funkciju veikšanai, kā sadzīvot un attīstīties, kā veidot savstarpēju sapratni un kopējās izjūtas, ka esam vienoti. Kā norādīja Valsts prezidents, šīs bija otrais grūtākais periods pašvaldībām atjaunotajā Latvijā pēc 1996.gada ekonomiskās krīzes, kurai sekoja otra krīze. To esam pārvarējuši godam, būdami kopā. Mūsu mīļais novads, kā paši sakām, valstī soļo nevis aizmugurē, bet esam stabili pa vidu,” vērtē novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Viņa pateicās visiem deputātiem par ieguldījumu novada izveidē no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 18.jūnijam. “Valsts, kurā es dzīvoju, nav “šī valsts”, tā ir “mana valsts”, Jura Rubeņa vārdus, pasniedzot Pateicības, atgādināja A.Harju. Viņa uzsvēra, ka iesāktie darbi ir jāturpina.
Vēlas saglabāt un attīstīt savu novadu
Jaunajā domē būs seši deputāti, kas ir strādājuši iepriekšējā sasaukumā un trīs ir jauni deputāti. Tagad domē būs tikai deviņi deputāti, jo mazajās pašvaldībās to skaits ir samazināts.
Vēlēšanās atkārtoti kandidēja zemnieku saimniecības “Vosukalni” īpašnieks Guntars Purakalns, taču neiekļuva domē. Viņš ir apmierināts, jo iepriekšējos četros gados ir daudz paveikts. “Pats galvenais – mums ir izveidots savs novads. Tas nav liels, bet esam pratuši sabalansēt finanses tā, lai nebūtu neviens apdalīts. Iepriecina, ka aktīvi tiek īstenoti projekti, kuros ir iesaistīti jaunieši. Tāpēc viņi ir ieinteresēti palikt te un veidot savus uzņēmumus. Tas ir svarīgi, jo bez ieinteresētības nevar būt attīstība. Turklāt tā tiek radīti labvēlīgi apstākļi pašu un arī apkārtējo darbībai,” secina G.Purakalns. Viņš ir pret ierosmi Apes novadu apvienot ar Alūksnes novadu, jo pieredze liecina – jo kāds ir tālāk no sirds, jo mazāk par to domā. Tas nozīmē, ka būt liela novada malā ir sliktāk nekā atrasties maza novada vidū. “Mazais mazo pazīst, bet lielais mazo nepazīst. Tā vienmēr ir bijis un būs,” uzsver zemnieks. Viņš atzīst, ka tagad paiet nost no deputāta pienākumiem. Taču joprojām ir gatavs iesaistīties pašvaldības darbā ar padomu, priekšlikumu un atbalstu, lai saglabātu visu, kas ir radīts un novads varētu pastāvēt. “Tas ir vajadzīgs, lai saglabātu iedzīvotājus. Ja to nebūs, tad varam domāt vienalga, kādus likumus, tas neko nedos. Tāpēc deputātiem ir jādomā, kā maksimāli noturēt savus cilvēkus. Tas nozīmē, ka ir jāattīsta infrastruktūra un jārada darbavietas,” uzskata G.Purakalns. Viņš jaunās domes deputātiem novēl būt tikpat saticīgiem, kādi bija šā sasaukuma deputāti.
