Divus gadus Latvijā jau realizē Eiropas Savienības programmu “Jaunatne”, kuras uzdevums ir atraisīt jaunatnes iniciatīvu.
Divus gadus Latvijā jau realizē Eiropas Savienības (ES) programmu “Jaunatne”, kuras uzdevums ir atraisīt jaunatnes iniciatīvu. Tās ietvaros var realizēt gan dažādus projektus jauniešu grupām, gan startēt individuāli.
Par iespējām Saeimas ESIC stāsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.
Atbalsts apakšējai iniciatīvai
– “Jaunatne” – tā ir jauniešu programma vai programma jauniešiem?
– Kā liecina nosaukums, šī programma ir orientēta uz iedzīvotāju, mūsuprāt, aktīvāko daļu, kas veidos nākotnes sabiedrību, tātad dzīvos Eiropas Savienībā. Tieši tāpēc viņiem ir jādod iespēja redzēt, kā dzīvo jaunieši citur Eiropā, kā viņi iesaistās dažādos sabiedrības veidošanas procesos, cik lielā mērā viņu viedoklī ieklausās. Tā paver iespēju pabūt kādā no ES valstīm, padzīvot citas zemes kārtībā un sistēmā.
– Kas var iesaistīties projektos?
– Programma ir domāta visiem jauniešiem, tāpēc maldīgi uzskatīt, ka “krējumu nosmeļ” Rīga. Pirmkārt, cenšamies atbalstīt tos jauniešus, kuri programmā iesaistās pirmoreiz. Otrkārt, cenšamies stimulēt projektus, kuru autori dzīvo mazpilsētās un laukos. Trešā prioritāte ir projekti, kuros iesaistīti jaunieši ar īpašām vajadzībām – invalīdi, riska grupas jaunieši un tamlīdzīgi. Vēl cenšamies atbalstīt projektus, kuri ir turpinājums kādam jau realizētam projektam. Mūsu mērķis ir aptvert visu Latviju. Tā, piemēram, februārī līdzekļus (grantu) piešķīrām tikai astoņiem no 25 iesniegtajiem projektiem.
Eiropas brīvprātīgais darbs
– Ko var vēlēties viens pats jaunietis? Ir arī piedāvājumi viņam?
– Apakšprogramma “Eiropas brīvprātīgais darbs” Latvijas jauniešiem dod iespēju sešus līdz 12 mēnešus strādāt kādā no ES valstīm bez atalgojuma, savukārt nokļūšana, uzturēšanās izdevumi tiek segti no ES līdzekļiem. Datu bāzē jaunieši var izvēlēties gan sev interesantāko valsti, gan kādu no vairākiem simtiem piedāvāto potenciālo darba vietu. Tās var saistīties ar veco ļaužu pansionātiem, ar garīgi slimu cilvēku aprūpi, ar jaunatnes nevalstiskajām organizācijām un citu. Pusgads vai gads nav īss laiks, tāpēc interesentus mēs jau iepriekš brīdinām no iespējamā “kultūršoka”, kas var rasties pēc svešā vidē aizvadīta mēneša. Galvenais -ir jāizvēlas patiešām interesējoša valsts un darbošanās.
– Vai jaunieši saimniekiem nekļūst par apgrūtinājumu?
– Tieši otrādi. Sistēmā, kas jau darbojas ilgstoši un perfekti, tomēr iezogas zināma rutīna, tāpēc citas valsts pārstāvis ienes šajā ikdienā kaut ko jaunu un svaigu. Pērn no Latvijas aizbrauca 42 jaunieši uz Itāliju, Portugāli, Vāciju, Dāniju un Lielbritāniju. Savukārt 13 Latvijas organizācijas ir tiesīgas uzņemt citzemju brīvprātīgos, pārsvarā tie ir bērnunami un nevalstiskās organizācijas. Pērn pie mums viesojās 12 brīvprātīgie no Eiropas valstīm, pārsvarā Vācijas un Francijas.
– 42 pret 12. Diezgan nevienlīdzīgi.
– Diemžēl rietumniekos joprojām valda diezgan liela piesardzība pret postsociālisma valstīm, viņi nav droši par sadzīves apstākļiem Latvijā. Šo neziņu mēs varam kliedēt vienīgi, ļaujot realitātē dažādu valstu jauniešiem pārliecināties, kā mēs dzīvojam, gan apmaiņu, gan Eiropas brīvprātīgā darba projektu ietvaros. Mājās aizbraukuši, jaunieši informē draugus, paziņas, vienaudžus. Brīvprātīgie pēc Latvijā nodzīvotā laika raksta pārskatu par šeit pieredzēto, un atsauksmes tiešām ir ļoti pozitīvas. Kaut gan, piemēram, meitene no Vācijas atklāti rakstīja, ka pirms aizbraukšanas draugi viņu visādi centušies atrunāt, pat biedējuši. Tomēr viņa vēlējās strādāt bērnunamā, un šāda iespēja bija tieši Latvijā. Neticami, bet trijos mēnešos viņa labi apguva latviešu valodu un aizveda sev līdzi vislabākos iespaidus.
– Vai visus brīvprātīgos varat nodrošināt ar darbu ES valstīs?
– Vispirms cenšamies atbalstīt tos, kuriem ir ierobežotas iespējas pašu mājās. Teiksim, jaunietis nevar atrast sev darbu, viņam ir nelabvēlīgi apstākļi ģimenē un tamlīdzīgi. Eiropā ir izplatīta prakse, ka jaunieši pēc vidusskolas tūdaļ nestājas augstskolā, bet velta laiku sevis un pasaules iepazīšanai.
– Kurp ved mūsu jauniešu ceļi?
– Pieredze rāda, ka starp valstīm vēsturiski izveidojušies tādi kā “draudzīgi bloki” ar reģionālu raksturs. Latvijai tuvākās neapšaubāmi ir Zviedrija, Vācija, citas Skandināvijas valstis. Ļoti maz vai tikpat kā nemaz projektos neiesaistās Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija. Tas ir saprotami, jo arī šīs valstis lielākoties veido kopējus projektus, tāpēc uzskatām par savu uzdevumu rast kontaktus tieši ar mazāk populārajām valstīm. Nākotnē mūsu jauniešiem būs jau konkrētākas sadarbības iespējas ar Grieķiju un Īriju.
Realizē individuālo projektu
– Kā izmanto ārzemēs gūto pieredzi?
– Mūsuprāt, ļoti interesanta ir projektu grupa “Nākotnes kapitāls”, kas atbalsta brīvprātīgo darbu. Jaunietis, kas atgriezies no ārzemēm, divu gadu laikā var iesniegt savu projektu šajā grupā. Lielākoties, jau uzturoties ārzemēs, jauniešiem rodas dažādas idejas, kuras varētu īstenot pašu mājās.
– Piemēram?
– Nesen pēc atgriešanās no Spānijas Kultūras akadēmijas studente Ieva Lindenbauma tik ļoti sajūsminājās par šo Latvijai tālo un maz zināmo zemi, ka nolēmusi dibināt spāņu klubu. Viņa jau pētījusi telpas, apzinājusi citus interesentus, nodibinājusi kontaktus ar Rīgā dzīvojošiem “Spānijas faniem”. Tā ir īsta “nākotnes kapitāla” ideja, no kuras ieguvēja būs ne tikai Ieva pati, bet jaunieši un ne tikai jaunieši Latvijā.
Tikpat labi jaunietim var rasties ideja šādu vai līdzīgu projektu realizēt brīvprātīgā darba zemē, organizējot tur kādu Latvijas kultūras centru. Ja šāda ierosme gūtu atbalstu, finansējumu tai dotu attiecīgās valsts nacionālā aģentūra.
Nesen par sava projekta realizāciju Latvijā interesējās puisis no Francijas.
Jaunieši šī projekta ietvaros lieliski izprot, kas ir Eiropa un eiropieši, mācās no saviem vienaudžiem aktivitāti, drosmi riskēt pat ar vispārgalvīgākajiem projektiem. Tajā pat laikā mēs no viņiem neatpaliekam nedz zināšanās, nedz daudzās citās jomās, reizēm pat esam pārāki.
