Priekšvēlēšanu karuselī gandrīz nepamanīta ir informācija, ka Tautas frontei – 25 gadu jubileja. Taču jubilejas pasākumiem piešķirtajiem 60 000 latu nav jēgas, ja nekas mūsos nav saglabājies no Tautas frontes idejas un gara. Tas ir izkūpējis, dzenoties pēc materiālās labklājības. Daudzi mūsu politiķi un ierēdņi pārcentīgi pilda Eiropas Savienības prasības gluži tāpat, kā padomju varas gados klanījās Maskavas diktātam, neaizmirstot par personīgo labumu.
Mūsu kaimiņi igauņi atkal ir pirmie, kas pauž neapmierinātību. Sanākot īpašā tautas asamblejā Tallinas dziesmu svētku estrādē, pulcējušies paziņoja, ka viņus neapmierina iedomīgā un karteļiem līdzīgā partiju uzvedība, ka viņi negrib samierināties ar to noslēpumaino finansēšanu un varas elites norobežošanos no tautas. Pie mums burkšķ pa kaktiem un dusmas izlādē interneta portālos. Jūtams, ka vietējiem politiķiem tas nepatīk. Turklāt nevar noliegt – nepamatota gānīšanās nebūtu pieļaujama. Un kas no tā mainās? Vēlēšanās atkal tiks ievēlēti deputāti, kuri ir jauki cilvēki. Svarīgi, ko katrs dara vai nedara. Un te nu, pirmkārt, var pārmest katrs sev. Lasot komentārus internetā, šķiet, ka zināms ir katrs deputāta un pašvaldības darbinieka solis, katrs “melnumiņš”. Taču ies un balsos „par”, jo deputāts ir izkārtojis bezmaksas ekskursiju vai vēl kaut ko labu izdarījis…
Atceros, kā vēl pirms Tautas frontes dibināšanas Latvijā gājām no Valkas uz Valgu, kur brīvdabas estrādē pulcējās igauņu atmodas aizsācēji. Bija atbraukusi pazīstamā politiķe Marju Lauristina. Klausoties viņā, šķita, ka beidzot varam ieelpot brīvību. Skudriņas skrēja pa muguru, jo pasākums nebija atļauts. Tagad Igaunijā par grūdienu tautas asamblejas veidošanai kļuvis Reformu partijas biedra raksts, kurā viņš atzinies, ka piedalījies shēmošanā, lai legalizētu anonīmus ziedotājus savai partijai. Mūsu nacionālā apvienība „Visu Latvijai! -TB/LNNK” kļuvusi par negodprātīgu maksātnespējas procesu atbalstītāju, bet daudzi joprojām to uzskata par tautas vērtību aizstāvi. Tas ir tikai viens piemērs, kas rāda, kā partiju vārdi saskan ar darbiem. Igaunijā ikviens var paust savas domas speciāli izveidotā interneta vietnē, lai pēc Valsts prezidenta ierosinājuma sāktu dialogu starp varu un tautu. Mūsu cilvēki ar jautājumiem un vēstulēm vēršas pie vietējiem politiķiem, cerot uz viņu labvēlību. Taču satrunējusi ir visa politiskā sistēma. Joprojām nav izprasta pati svarīgākā demokrātijas priekšrocība – vairākums var likt mazākumam pildīt savas prasības. Tad tā nebūs saucēja balss tuksnesī.
