Austrumvidzemē pašvaldībās ir atšķirīgi viedokļi par to, kā paust skolēniem, ka var lepoties ar viņu labajām sekmēm.
Austrumvidzemē pašvaldībās ir atšķirīgi viedokļi par to, kā paust skolēniem, ka var lepoties ar viņu labajām sekmēm. Parasti skolu izlaidumos absolventi saņem grāmatas vai ziedus. Taču dzīve iet uz priekšu, viss mainās. Tagad pašvaldība nereti skolēniem dāvina naudu. Turklāt ne tikai tiem, kas pabeiguši pamatskolu vai vidusskolu. Kritēriji skolēnu prēmēšanā katrā pašvaldībā ir savi. Laikraksts to noskaidroja, aptaujājot pašvaldības Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajonā.
Vairums pašvaldību vēlas īpaši pateikties labākajiem skolēniem – olimpiāžu uzvarētājiem vai tiem, kam sekmes bijušas izcilas. Cik dārga būs dāvana vai cik liela naudas prēmija, tas atkarīgs no pašvaldības deputātu gribas. Madonas rajonā Dzelzavas pamatskolas labākajiem audzēkņiem tradicionāli pasniedz balvas sešās nominācijās. Tās ir grāmatas vērtībā no pieciem līdz 20 latiem. “Šī tradīcija – pasniegt Doku Ata balvu (dzelzaviešu novadnieks, rakstnieks),- skolēniem mums ir jau apmēram septiņus gadus,” stāsta Dzelzavas pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Vaskis. Taču citu skolu audzēkņi, kas pierakstīti Dzelzavā, balvas nesaņem. Vai tas ir pareizi? Izglītības likums taču nosaka, ka vecāki tiesīgi izvēlēties, kurā skolā mācīsies viņu bērns. Turklāt valstī vispārpieņemtais modelis ir tāds, ka “nauda iet līdzi skolēnam”. Nevis otrādi. Kāpēc tomēr daudzas pašvaldības to ignorē? Vai ir izskaidrojums? Protams, ir.
Dāvināt naudu vai ne?
Optimālu risinājumu radusi Alūksnes dome, kas mācību gada beigās pilsētas skolēniem uzdāvināja koncertu un zaļumballi, ko varēja apmeklēt bez maksas. Tomēr citur uzskata, ka no dāvanā saņemtas naudas ir jūtamāks labums.
“Uzskatu, ka jāprēmē tikai labākie skolēni. Vislabāk būtu pasniegt vērtīgu dāvanu. Kas ir pieci lati? Bērns tos apēd čipsos,” prāto Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. Arī Lubānas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis domā, ka šogad pašvaldībā, visticamāk, nolems izcilākajiem skolēniem pasniegt dāvanas, nevis naudu. “Taču tad ir jādomā, ko dāvināt,” problēmu akcentē M.Gruzītis.
Savukārt Madonas rajona Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētāja Modra Vilkauša saka, ka naudas kā sociālā pabalsta dāvināšana skolēniem ir nelikumīga. “Var dāvināt naudu kā balvu. Tomēr mēs pašvaldībā labāk izvēlamies pasniegt dāvanas piecu latu vērtībā tiem, kas beidz skolu,” saka M.Vilkauša.
Naudu dāvināt visiem vai labākajiem?
Gulbenes rajona Daukstu pagasta padome piecus latus dāvina katram skolēnam, kas ar labām un teicamām sekmēm beidz mācību gadu. Pagastā pierakstītie bērni mācās pavisam 11 skolās. Tāpat arī Alūksnes rajona Mārkalnes pagastā mācību gada beigās sekmīgākajiem skolēniem dāvina katram divus latus, bet pamatskolas un vidusskolas absolventi saņem dāvanu karti piecu latu vērtībā. Tas attiecas uz visiem pašvaldībā pierakstītajiem. Arī Alsviķu pagastā katrs 9.klases beidzējs, kas pierakstīts pašvaldībā, saņems piecus latus. Pavisam tie būs 24 skolēni. Tāpat Pededzes pagastā dāvanas karti piecu latu apmērā saņems visi pamatskolas beidzēji.
Madonas rajona Ošupes pagastā katram pašvaldībā pierakstītajam bērnam, kas sekmīgi beidzis 9.vai 12.klasi, piešķir desmit latus, bet izcilākajiem – pat 40 latus.
Ja mācās pašvaldības teritorijas skolā
Liezēres pamatskolas beidzēji no pašvaldības dāvanā saņem desmit latus. Šogad tie būs 26 skolēni. Pagasta padomes sekretāre Līga Kauliņa saka, ka pašvaldība dāvinās bērniem “ceļanaudu dzīvē”. Tās tikvien pietiks, lai dotos ceļā un iesniegtu dokumentus nākamajā mācību iestādē. Taču naudas balvu nesaņems tie pagastā pierakstītie bērni, kas mācās ārpus pašvaldības teritorijas.
Alūksnes rajona Apē 9.un 12.klašu beidzēji, kas mācījušies pašvaldības teritorijas skolās, saņems desmit līdz 15 latus katrs. Uz pārējiem tas neattiecas. “Tā nav sociālā palīdzība, bet balva, lai stimulētu pašvaldības skolu prestižu,” saka Apes domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Jaunalūksnes pagastā Bejas pamatskolas beidzēji no pašvaldības saņems dāvanā divdesmit latus, bet pārējie – uz pusi mazāk. Tiesa, desmit latu prēmiju saņem visi pagasta jaunieši, kas beidz vidusskolu, arī vakarskolu. Savukārt Virešu pagastā katrs Sikšņu pamatskolas beidzējs saņem vienreizēju 15 latu pabalstu. “Pabalstu nesaņem tie skolēni, kas 9.klasi beidz kādā citā skolā. Visu mācību gadu jau daudz naudas tērējam pašvaldību savstarpējos norēķinos par šiem bērniem. Tāpēc domāju, ka rīkojamies taisnīgi, kaut arī ir neapmierinātie,” saka Virešu pagasta padomes grāmatvede Maruta Vilcāne.Toties Virešos naudas balva pienākas visiem 12.klases beidzējiem, neraugoties uz to, kuru skolu viņi beidz.
Gribētu dāvināt arī citiem
Gulbenes rajona Stradu pagastā, beidzot mācības pašvaldības skolās, dāvina skolēnam 15 latus. Skolēnus prēmē saskaņā ar pagasta padomē apstiprināto sociālās palīdzības nolikumu. Naudas balvu saņems tikai 14 no pavisam 39 pagastā pierakstītajiem bērniem, kas beidz pamatskolu. “Ja būtu naudas vairāk, mēs dotu visiem. Taču tagad tikai Stradu un Stāķu pamatskolu beidzējiem,” saka Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante. Viņa arī piebilst, ka pašvaldībā izvērtē, vai piešķirt naudas balvu bērnam, kura vecāki ir iekrājuši komunālo maksājumu parādus.
“Ar ko atšķiras viena pagasta bērns no otra, ja viens beidz skolu pašvaldības teritorijā, bet otrs ārpus tās? Abi taču ir pierakstīti vienā pagastā,” laikrakstam neizpratni pauž Stradu pagasta iedzīvotāja Līga Dobre. Savukārt A.Vīgante uzsver, ka pašvaldībā “bērnus nešķiro”. Taču ikvienam ir bijusi iespēja mācīties pagasta teritorijas skolās. “Pašvaldība viennozīmīgi atbalsta savas skolas,” saka A.Vīgante.
Jānovērš bērnu diskriminācija
Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra Izglītības un informācijas daļas projektu konsultante Liene Kreicberga pauž, ka “jebkura pašvaldību iniciatīva skolēnu prēmēšanā ir uzteicama”.
“Taču ANO konvencija “Par bērnu tiesībām” un Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka labajiem nodomiem jāīstenojas bez diskriminācijas. Tas nozīmē, ka, ja pašvaldība prēmē skolēnus, tad tam jāattiecas uz visiem. Ja vienam bērnam dod prēmiju, bet otram ne – tas ir negatīvs piemērs. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai naudas balvas tiktu piešķirtas, balstoties uz vienādiem noteikumiem, taču bez diskriminācijas,” saka L.Kreicberga.
Ja diskriminācija tomēr pieļauta, tad pašvaldībai būtu jāņem vērā iedzīvotāju iebildumi. “Ja tas nenotiek, tad par to jāinformē rajona Izglītības pārvalde un bērnu tiesību aizsardzības speciālists tajā. Ja tur nerod risinājumu, jāvēršas Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrā,” uzsver L.Kreicberga.
