Ar katru dienu saule spīd spožāk un silda spēcīgāk, tāpēc nebūtu jābrīnās, ka vienā brīdī kokiem pumpuru vietā izplauks mazas zaļas lapiņas kā peļu austiņas. Tad jau pumpuru vākšanas brīdis būs nokavēts, bet tagad vēl var paspēt salasīt pāris saujas pumpuru – tik daudz viena koka pumpuru vajadzētu katram veselības profilaksei vai ārstēšanai.
Atver vēsturisko priežu pumpuru burciņu
Pazīstamā ārstniecības augu vācēja Zeltīte Kaviere nesen tikās ar interesentiem Alsviķu pagastā. Viņa uzsvēra, ka pumpurus var vākt kopš rudens, kad tikko kokiem nobirst lapas. Tad tie ir pumpuri, bet, tiklīdz pavasarī sāk augt, tie jau ir dzinumi. Viņa brīnījās, ka lauku cilvēki to nezina. Tiesa, nav sevišķi patīkami lasīt tikko izplaukušus pumpurus, kas ir ļoti sīki. Protams, pirms plaukšanas pumpuri ir lielāki. “Esiet acīgi un saimnieciski! Kad cērt mežu, zemē paliek priežu zari, tāpēc to punpurus ir viegli savākt. Dievs un daba par mums rūpējas – noliek zāles pie kājām. Atliek tikai salasīt,” teica Z.Kaviere. Iespēju izzināt pumpuru vērtīgas dziednieciskās īpašības un pieredzi to sagatavošanā deva “Heifer International” atbalstītais projekts, ko īsteno pagastā izveidotā labklājības biedrība “Atskalas”.
Ārstniecības augu zinātāja ne tikai stāstīja, bet arī deva degustēt dažādā veidā sagatavotus pumpurus. Vispirms tika atvērta vēsturiska burciņa, kurā pumpuri tika likti dienā, kad nodega viņas māja – Vaidavas pagasta “Silkalni”. Pērn 21.martā Z.Kaviere aizgāja uz mežu pēc priežu pumpuriem, atgriezās pulksten 16.00, bet pulksten 18.00 nodega simtgadīgā māja. Tās saimniece mājas atjaunotājus Juri Koldunu un Aigaru Krūskopu ieteica “Latvijas lepnuma” balvai. Par savu nesavtīgo darbu bez atlīdzības viņi to saņēma, taču Z.Kaviere pateicas arī visiem daudzajiem ziedotājiem, starp kuriem bija arī Alūksnes puses cilvēki. “Es zinu, ka no Alūksnes daudzi man sūtīja ziedojumus, cik nu katrs varēja – 2 –līdz 5 latus. Saku visiem milzu paldies! Nezinu, kad māja būs gatava, bet tā top,” saka Z.Kaviere.
Satur vitamīnus un
minerālvielas
Pumpurus var lietot svaigus un konservēt, lai veselības uzlabošanai un profilaksei izmantotu visu gadu. Visos pumpuros ir daudz C vitamīna un arī K vitamīna, kas ir svarīgi asinsradei un normāla hemoglobīna līmeņa nodrošināšanai. Turklāt K vitamīns palīdz organismā uzsūkties C vitamīnam. “Piemēram, nātrēs ir abi šie vitamīni un arī dzelzs. Tā ir ideāla kombinācija, kas ļauj visiem elementiem uzsūkties organismā. Tāpēc nātres tāpat kā pumpuri ir ļoti iedarbīgs līdzeklis,” skaidroja Z.Kaviere. Visos pumpuros ir arī A un E vitamīni, kas nepieciešami redzei un smadzeņu darbībai.
Priežu pumpuri ir bagāti ar ēteriskajām eļļām un terpēniem, kas ir sveķu sastāvā. Šīs vielas noņem sāpes, stiprina asinsvadus un darbojas kā antiseptiķis. Pumpurus var sažāvēt tējai. “Kurš ir dzēris priežu pumpuru tēju? Tiesa, tā ir rūgta. Šos pumpurus nevar tikai apliet, ir nedaudz jāpavāra. Tad sveķi izkūst un nostājas katliņa malās, bet pēc tam nevar vairs izmazgāt,” atzīst Z.Kaviere. Viņa burkā ir salikusi priežu pumpurus ar medu, bet var tos arī likt ar cukuru. Uz 100 gramiem dienu apžāvētu pumpuru vajag 200 gramus medus vai cukura, pēc tam burku noliek siltumā. “Šīs ir ļoti labas zāles pret osteohondrozi, arī pret klepu, turklāt garšīgas, tāpēc var lietot arī maziem bērniem. Tās ir arī ļoti smaržīgas, var izmantot aromterapijai,” klāsta Z.Kaviere. Vairāk lietoti ir bērzu pumpuri. Tos izmanto kuņģa – zarnu trakta, nieru, cukura diabēta, saaukstēšanās un izvadceļu slimību ārstēšanā. Saaukstēšanās profilaksei, kā arī bronhīta un bronhiālās astmas gadījumos gatavo bērzu pumpuru novārījumu inhalācijām. “Atceros, ka bērnībā man un māsām bija garas bizes. Mums matus mazgāja ar rupjmaizes miziņām, olu vai citiem dabiskiem līdzekļiem, bet skaloja ar tā saucamo bērzūdeni. Tas bija izvilkums no bērzu pumpuriem,” skaidro Z.Kaviere.
Brīnumlīdzeklis cīņā pret vēzi
Ārstniecības augu vācēja izmanto arī ievu, papeļu un apšu pumpurus. Tos var lietot tējā, jo nav tik negaršīgi kā priežu pumpuri. Viņa iesaka savākt ievu pumpurus, taču brīdina, ka, tos lietojot, ir jābūt uzmanīgiem. “Ievas pumpuros, lapās un ziedos ir B17 vitamīns. Par to kā par brīnumlīdzekli pret vēzi tagad daudz raksta internetā. Tā ir zilskābe, ko satur arī ķiršu un citu augļu kauliņi. Gaisā tas izzūd, tāpēc citādi nevar uzņemt, kā tikai ēdot ābolu sēkliņas vai kauliņu kodolus. Lielās devās tā, protams, ir inde,” skaidro Z.Kaviere. Ziedošus ievu zarus var salauzt maisiņā un noliek blakus guļvietai. Ja moka galvas, muguras vai spranda sāpes, var arī gulēt uz tā. Ārstniecības augu pazinēja uzsver, ka ievu ogas nav indīgas. Tās ir ļoti veselīgas! Krievijā šīs ogas izmanto pīrāgu pildījumā. Ievu ogas var samalt un pievienot maizei, vārīt ķīselī. “Gribu uzsvērt, ka ārstniecības augus var ne tikai likt tējās. Ir vajadzīga izdoma un radoša pieeja, lai dažādotu to lietošanu uzturā. Var vārīt, cept, šmorēt, kaltēt, izmantot kā garšvielas. Patiesībā mēs to darām katru dienu, jo arī dārzeņi ir veselīgi. Piemēram, burkāni ir pat efektīvāki par ķiplokiem,” atklāj Z.Kaviere. Viņa uzsver, ka viss ir jālieto tā, kā dabā aug. Mēs visu ziemu taupām sarkanās bietes, lai vasarā vārītu auksto boršču. Bet saknes ir jāēd ziemā, savukārt vasarā – salāti un citi virs zemes augoši augi vai to daļas. “Bietes regulē holesterīna līmeni, rutki ir žulti dzenošs līdzeklis, tos var izmantot arī kompresēm uz sāpošām vietām. Tie ir par brīvu, bet viens piparu plāksteris aptiekā maksā latu,” salīdzina Z.Kaviere.
Palīdz atgūties pēc garās ziemas
Tinktūru pagatavošanai viņa iesaka izmantot kandžu vai 55 līdz 65 grādu stipru spirtu. Taču varot gatavot arī vīnu izvilkumus, kam jābūt vismaz 14 līdz 15 grādu stipriem, lai varētu tos uzglabāt. “Punpuru tinktūra ir gatava pēc divām nedēļām, tomēr svarīgi ir to izturēt trīs nedēļas, lai būtu iziets pilns cikls – visas mēness fāzes. Turklāt izvilkumus nevajag slēpt tumsā, jo ir svarīgi, lai saule, mēness un zvaigznes ar to “pastrādātu”,” skaidro Z.Kaviere. Tinktūras parasti izmanto ārīgai lietošanai, lai noņemtu locītavu vai nerva iekaisuma sāpes. Pumpurus var gatavot arī eļļā. Pumpurus burciņā pārlej ar eļļu un ieliek katliņā pavārīties, jo ūdens vārās, sasniedzot 100 grādu temperatūru, bet eļļa līdz tiem nesakarst. Šādi var sagatavot apses vai papeļu pumpurus. Der jebkura eļļa, taču jāņem vērā, ka nerafinētā eļļā pumpurus nav ieteicams ilgi uzglabāt. “Tie ir labi vēnām, arī iesnām un kaklam, lai noņemtu sāpes. Eļļu var ziest uz sasprēgājušiem papēžiem vai pirkstiem. Bet šobrīd apses un papeļu pumpuri noderēs cīņai pret gripu, dodot spēku. Visi punpuru preparāti ne vien stiprina organismu, bet arī palīdz atkopties un spēcina pēc garās ziemas.
