Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju tāpat kā vairums citu pašvaldību vadītāju neatbalsta satiksmes ministra Anrija Matīsa ieceri nodot ceļu uzturēšanas funkciju pašvaldību pārziņā. Tā nesaprotama šķiet ceļu uzturētājiem, kuri šo funkciju pilda saskaņā ar piešķirto finansējumu un noteikumiem.
Grib novelt atbildību uz pašvaldību pleciem
“Redzot, ka pašvaldības no tā naudas mazumiņa, kas tiek iedalīts no ceļu nodokļa un akcīzes nodokļa, tomēr spēj diezgan daudz izdarīt, ir veikli izdomāts nogrūst šo funkciju bez atbilstoša finansējuma uz pašvaldību pleciem. Tajā pašā laikā ir iecere likvidēt pirmā līmeņa pašvaldības, par ko liecina jaunais administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts. Tas paredz, ka mazākajā pašvaldībā būs 10 000 iedzīvotāju, bet lielajām pilsētām pievienos tām piegulošos novadus. Turpretim Lietuvā ir saglabātas trīs līmeņu pašvaldības,” spriež A.Harju.
Viņa skeptiski vērtē ieceri arī tāpēc, ka šai funkcijai ir nepietiekams finansējums. Turklāt nodot valsts stratēģisko ceļu tīklu pašvaldībām, kas ir valsts atvasināta pārvalde, nebūtu pareizi. “Tas ir neprāts – deleģēt šo funkciju!” uzskata A.Harju. Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzinis, ka ideja pēc savas būtības nav noraidāma. Viņš ir runājis ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, kas ir šīs idejas autors un gatavs mēģināt to īstenot. Tiesa, Alūksnes novads šādu funkciju pildīšanai vēl neesot gatavs.
Problēmas rada finansējuma trūkums
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajona direktors Raitis Niedra norāda, ka iecere ir pašvaldībām nodot vietējās nozīmes valsts ceļus. Viņš šaubās, vai to sadrumstalota uzturēšana, vairākām pašvaldībām uzņemoties šo funkciju, uzlabotu ceļu stāvokli. “Nezinu, vai pašvaldības varētu tā koordinēt sadarbību, lai visi ceļi būtu vienādi uzturēti, iekļaujot arī to savienojumus. Varbūt katra vairāk rūpētos par ceļiem savā teritorijā, bet starpposmi paliktu neuzturēti. Ir jāņem vērā, ka finansējums vietējās nozīmes ceļu uzturēšanai ir nepietiekams, bet daudzviet ceļu segums ir sadēdējis,” skaidro R.Niedra. Viņš uzsver, ka tagad ceļu uzturētāji strādā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, vienādi nodrošinot to prasību izpildi. Tiek ievērotas prioritātes, ziemā vispirms no sniega tīrot ceļus, pa kuriem kursē sabiedriskā transporta un skolēnu autobusi, kā arītransports saimnieciskās darbības nodrošināšanai. “Nezinu, ar ko pašvaldības spētu labāk pildīt šīs funkcijas. To vajadzības tiek uzklausītas un izpildītas iespēju robežās,” atzīst R.Niedra. Ceļu uzturētāji spēj veikt labā kvalitātē šī darba apjomu, taču trūkst finansējuma. Tieši ceļu budžeta jautājums rada lielākās bažas arī tiem pašvaldību vadītājiem, kuri atzīst – iecere nav peļama.
