Eiro ieviešana kļūst neizbēgama, un, lai arī simtprocentīgi vēl nezinām, vai Latvija atbildīs eiro ieviešanas kritērijiem, sabiedrībā jau ir jaušams “eirobubulis”. Mums, Alūksnes un Apes novadā dzīvojošajiem, pavisam tuvu ir kāds eiro pieredzējis kaimiņš – Igaunija. Nesen kopā ar citiem žurnālistiem devos uz Tallinu, kur seminārā mūsu kaimiņi kliedēja “eirobubuļa” baiso ēnu.
Būs nebūtisks cenu kāpums
Tikai jūlijā Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka atzīs vai neatzīs Latviju par gatavu uzņemšanai eirozonā, taču jau tagad „eirobubulis” klejo pa visu Latviju. Vairāk par visu cilvēkus interesē, vai mūs sagaida milzīgs cenu kāpums, taču ir arī tādi, kuri uzskata eiro ieviešanu par nacionāla ienaida zīmi un lata aiziešanu sasaista ar savas nacionālās vērtības nodošanu. Cik cilvēku, tik viedokļu, taču mūsu kaimiņi igauņi ar savu piemēru var apgāzt ne šādus vien pieņēmumus un kaut vai daļēji mūs nomierināt.
Vai cenas kāps? Noteikti! Taču, kā norāda finanšu ministrs Andris Vilks, nevienā no piecām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas nepalielināsies vairāk par 0,2 – 0,3 procentiem. No 10 latiem tie ir 2 – 3 santīmi.
Arī Latvijā eiro ieviešana neatstās būtisku ietekmi uz cenām, jo Ekonomikas ministrijas pārraudzībā tiek veikts cenu monitorings, tirgotāji tiks iesaistīti godīgas cenu noapaļošanas līgumā, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Svarīga ir arī sabiedrības līdzdalība iesaistīties godīga preču un pakalpojumu cenu pārrēķina kampaņā, neizmantojot negodīga komersanta pakalpojumus.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs Hannes Rumms savā uzrunā uzsvēra problēmas, ar kurām saskarsies gandrīz ikviens latvietis. “Pirmkārt, ja būs cenu kāpums, cilvēki vainos eiro un neko citu. Pat tad, ja zināms, ka lielāka ietekme uz cenu kāpumu ir globālām tendencēm, piemēram, naftas un pārtikas cenu pieaugumam, nevis eiro ieviešanai. Piemēram, neražas laiks var ietekmēt cenu kāpumu daudz vairāk nekā eiro,” viņš teica. Daudzi no mums atceras tā saucamo “griķu krīzi” 2010.gadā. Dabas untumu dēļ Krievijā cieta griķu raža. Arī griķu piegādātāji paziņoja par cenu kāpumu Krievijas neražas dēļ. Lai gan Latvijā izaudzētajiem griķiem nebija ne vainas, “griķu krīze” skāra arī Latviju, jo bailēs no iespējamā straujā cenu kāpuma iedzīvotāji sāka veidot sev uzkrājumus, iztukšojot veikalu plauktus. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe toreiz norādīja, ka esošā lielā griķu cena ilgi nenoturēsies un pēc kāda laika tā atgriezīsies normālā līmenī. “Otrkārt, daudzi būs sentimentāli piesaistīti latam. Igaunijā tādas problēmas nebija, jo esam ļoti pragmatiski. Mūsu valūtai nebūt nav tik ilgas vēstures. Lai arī kronas bija daudz skaistākas par eiro, mēs to pieņēmām bez problēmām,” sacīja H.Rumms.
Brāļi igauņi ir ieinteresēti, lai mēs pievienotos eirozonai
Arī Pērnavas mērs Tomass Kivimagi atzina, ka cenu kāpums būs neizbēgams, taču tas, kā jau minēts, nesaistīsies tikai ar eiro. “Es atzīstu, ka cenu kāpums bija, taču tas nebija liels kāpums. No eiro nebūtu jābaidās, jo cenas ar katru gadu kāptu tik un tā. Ieviešot eiro, cenas kļūtu pārredzamākas. Jūs varat aizbraukt uz citu valsti, kurā ir eiro, un redzēt, kādas preces un kur ir dārgākas vai lētākas. Vairs nav nepieciešama šī konvertācija un tādējādi nerodas apjukums. Savas valūtas uzturēšana tomēr ir arī dārgs prieks. Jūs iegūtu, arī mainot naudu, un investori arī vēlēsies ieguldīt jūsos, jo eiro būs stabila vērtība un viss būs caurredzamāks. Jūs no tā varat ļoti daudz iegūt. Es uzskatu, ka var teikt – Latvija ir cienīga eiro, taču vēl labāk es gribētu teikt – eiro ir cienīgs Latvijas,” viņš teica.
Protams, brāļi igauņi ir ieinteresēti, lai mēs pievienotos eirozonai ne tikai brālīgas draudzības dēļ. Viņiem tas būs izdevīgi, jo investori, kuri nevēlas ieguldīt mazajā Igaunijā, gribēs ieguldīt Latvijā un igauņi, sadarbojoties ar Latviju, noteikti gūs arī finansiālu labumu un stabilitāti.
“Igaunijas premjerministrs, kad izņēma pirmo eiro banknoti, teica: “Tas ir mazs solis eirozonai, taču milzīgs solis Igaunijai.” Mums tas bija liels sasniegums. Eiro ieviešana izdzēsa jebkādus devalvācijas riskus. Līdz ar to mums ir daudz vieglāk iegūt investorus. Arī latam draudēja devalvācija, taču tas nenotika. Jūsu finanšu ministrs ir viens no labākajiem Eiropā. Jūsu ekonomika ir laba augsne priekš eiro tieši šobrīd. Lata devalvācija tomēr var notikt, un tas ir ļoti nestabils process. Eiro ieviešana jums aiztaupītu lielus zaudējumus,” teica T.Kivimagi.
Tas, ka Latvija kļūtu ekonomiski stabilāka, mūsu kaimiņus tikai priecētu, jo igauņi justos daudz drošāk, ja viņiem būtu stabils kaimiņš. Šāda stabilitāte ļautu apgrozīties investīcijām.
Ieviešot eiro, investori kļuva drošāki
H.Rumms uzsvera, ka ir divi galvenie iemesli, kāpēc igauņi eiro uzņēma gana pozitīvi. Tas ir viņu pragmatisms un ne tik lielā emocionālā pieķeršanās nacionālajai valūtai. Ja arī latvieši spēs nošķirt šo emocionālo pieķeršanos un uztvert eiro ienākšanu pragmatiskāk, tad pāreja uz eiro norisināsies daudz vieglāk. H.Rumms norādīja, ka tieši tā ir mūsu lielākā problēma, no kuras izriet arī lielās bailes attiecībā uz eiro. Un cilvēkiem būtu jāsaprot, ka Latvijas ieiešana eirozonā atvērs ceļus investoriem. „Neviens negribēja ieguldīt valstī, kuras valūtai draudēja devalvācija. Ieviešot eiro, arī mūsu investori kļuva drošāki un varēja mums uzticēties. Tas pats notiks arī ar Latviju, un mēs, igauņi, vēlēsimies vēl vairāk investēt jūsu valstī, jo zināsim, ka mūs vieno vienota valūta un tas ir droši,” teica H.Rumms.
Tas nozīmē, ka mums, Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem, no tā varētu būt viens no lielākajiem labumiem, ja spēsim to izmantot, jo mums blakus būs devīgs un pieredzējis kaimiņš, kurš nebaidīsies mūsos ieguldīt.
Mani baida pakalpojumu sniedzēji
Arī mēs varam būt droši un nebaidīties, ka eiro ieviešana nesīs labumu tikai uzņēmējiem, bet citi iedzīvotāji paliks bešā. To apstiprina arī Igaunijas ekonomikas institūta direktore Marje Josinga, kura uzsver, ka pensijas tiek izmaksātas no nodokļu maksātāju naudas. Ja valstī attīstās uzņēmējdarbība un eksports, tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika kopumā uzlabojas un labums tiek visiem, ceļas arī pensijas. Ekonomikā viss ir saistīts. “Cilvēkiem nevajadzētu skatīties ļoti šauri. Jā, kafijas paciņas cena var celties par pāris santīmiem, taču ir jāaplūko šī situācija daudz plašāk. Dažreiz cilvēki vienkārši ir lieli speciālisti, lai izteiktu kādus neargumentētus spriedumus. Jums ir jāsāk izprast ekonomikas mehānisms. Ir arī ļoti jācīnās ar korupciju. Nevis eiro būs jūsu problēma, bet gan tas, ka jums ir liela korupcija. Jūs nevarat cerēt, ka izdzīvosiet ar savu mazo valūtu. Jūs pavisam drīz sāksiet just ārpasaules problēmas un jūsu valūta būs ievainojama. Eiro jums palīdzēs justies drošāk, taču, protams, korupcija ir tā, kura var šo drošību izjaukt,” viņa teica.
A.Vilks tomēr uzsver, ka cenas lielajos tirdzniecības centros līdz ar eiro ieviešanu nepieaugs un no tā nevajadzētu baidīties, taču būs jomas, kurās varētu just lielāku cenu kāpumu. “Man nerada bažas cenas lielajos tirdzniecības tīklos. Man drīzāk rada bažas tādi uzņēmumi kā frizētavas, kosmētikas saloni, darbnīcas. Tas jau ir zināms pēc pieredzes, ka šādi uzņēmumi visvairāk izmanto dažādas izmaiņas, lai attaisnotu cenu pieaugumu. Mani baida pakalpojumu sniedzēji,” viņš teica.
Lai mazinātu šādu negodīgumu, katram iedzīvotājam būs tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai ziņotu par pārkāpumiem. Bet jau ar šī gada jūliju notiks valsts institūciju uzraudzīta akcija „Godīgs eiro ieviesējs”. Tās laikā tiks izvietotas īpašas uzlīmes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, palīdzot patērētājiem atpazīt godprātīgus uzņēmumus.
Latvijā būs ļoti izdevīga situācija
Latvijas vēstnieks Tallinā Kārlis Eihenbaums norādīja, ka, pārejot no kronām uz eiro, izskatījās, ka cenas ir kritušās. Tā bija tāda mānīga ilūzija, un daudzi cilvēki pirmajā mēnesī pārtērējās, jo viņiem šķita, ka cenas ir mazākas. “Tā, piemēram, savai meitai kabatas naudā devu 100 kronas, kas ir 5 eiro. Viņai, protams, tā izskatās ļoti maza naudiņa, un man ir jāliek vēl 5 eiro klāt, lai izskatītos vairāk. Latvijā būs pretēja situācija – cenas izskatīsies augstākas un cilvēki ātrāk pamanīs cenu maiņu. Tādējādi būs arī vieglāk izsekot tam, vai kāds nešmaucas,” viņš teica.
K.Eihenbaums arī atzina, ka Latvijā būs gaidāmi daudzi negatīvi viedokļi par eiro.
“Prese runās dažādi, it sevišķi krievvalodīgie mediji. Tajos jūs sastapsiet diezgan atšķirīgus viedokļus. Būs arī ļoti negatīvs viedoklis par eiro. Kāds pavisam skumjš stāsts saistīts ar Narvu, kur daudzi cilvēki šādas propagandas rezultātā bija samainījuši igauņu kronas uz krievu rubļiem. Viņi saklausījās, ka eiro ir nevērtīga nauda un rublis ir stabilāka vērtība, jo Krievijā taču esot gāze un nafta. Man ļoti žēl šo cilvēku. Tādu propagandu mēs dzirdējām arī padomju laikos,” viņš teica.
Viens no negatīvajiem viedokļiem skar arī sasteigto vēlmi iestāties eirozonā tieši tagad. K.Eihenbaums skaidro, ka tad, ja Latvija neiestāsies eirozonā tagad, tad tas var arī nenotikt nekad. “Arī brāļi lietuvieši jau plāno ieviest eiro 2015.gadā. Pat Polija, kurai ir sava stabila ekonomika, ir izteikusi vēlmi pievienoties eirozonai. Cilvēki bieži vien pieminēs, piemēram, Zviedriju, kurā nav eiro, bet atzīsim taču, ka mēs nudien neesam kā Zviedrija,” viņš norādīja.
No eiro nevajadzētu baidīties un arī citus baidīt nevajadzētu. “Man drīzāk patīk tāda tipiskā latviešu attieksme – kā būs, tā būs,” teica K.Eihenbaums.
Vai tiešām latvietis ir tik ļoti pieķēries vienai monētai
Lai vai kā, ikviens no satiktajiem valstsvīriem atzina, ka bailes attiecībā uz eiro tomēr pastāvēs. Arī K.Eihenbaums uzsver eiro ienākšanas izskaidrošanas problēmas. Viņš saka, ka vienkāršajiem cilvēkiem ir grūti ticēt politiķiem un citiem augstiem vīriem. Tieši tādēļ par eiro mums, vienkāršajiem cilvēkiem, ir jāstāsta citiem cilvēkiem, lai pārstātu baidīties no šī “eirobubuļa” un netulkotu tā ienākšanu ar dažādām konspirācijas teorijām par to, ka, zaudējot latu, mēs zaudēsim savu nacionālo vērtību. Vai tiešām latvietis ir tik ļoti pieķēries vienai monētai un papīra gabaliņam, lai laistu garām investīcijas savā valstī, kas nodrošinātu lielāku labklājību, un varbūt arī mūsu ārzemēs dzīvojošie atgrieztos? Kāpēc gan mums tik grūti būt pragmatiskiem un sekot igauņu piemēram ar labpatiku, nevis sakostiem zobiem? Kāpēc nacionalitātes jautājums mums ir tik sāpīgs un mums vienmēr šķiet, ka kāds mums to grasās nozagt? Varbūt eiro ir tā iespēja, lai beidzot iemācītos būt stingriem savā identitātē un saprast, ka latvietis ir latvietis arī tad, ja viņa makā vairs nav lati, bet ir eiro.
Jutīsimies droši par eiro un zināsim, ka valsts veiks preventīvus pasākumus, lai cenu kāpums nebūtu nelikumīgs. Un, ja manīsim kādas nelikumības, vērsīsimies attiecīgajās iestādēs, nevis sēdēsim mājās un, skatoties uz eiro, bubināsim: tu, tikai tu pie visa esi vainīgs!
