Šonedēļ Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā notika grāmatas “Šalc Tālavas un Dzimtenes sili” prezentācija.
Grāmatā stāstīts par Nacionālās pretošanās kustību Alūksnes ģimnāzijā, kur par Latvijas brīvību cīnījās jauniešu grupas “Tālavas sili” un “Dzimtenes sili”.
Drosmīgi uzsāk nacionāli patriotisko darbību
Divas 12.klases un trīs 10.klases Alūksnes vidusskolnieces 1945.gada 2.oktobrī nodibināja nacionālās jaunatnes pretošanās kustības grupu “Tālavas sili”. Meitenes, kuras dibināja šo kustību, bija Līvija Eglīte, Inta Eglīte, Lūcija Sāgameža, Anna Prindule un Rēzija Lauce. Šīs meitenes drosmīgi uzsāka savu nacionāli patriotisko darbību, atbalstot arī partizānus. Viņas izdeva žurnālu “Kokle”, kuram gan iznāca tikai četri eksemplāri. Vēlāk meitenes tika arestētas. Tajā pašā laikā tika arestēts arī tā sauktais partizānu tēvs Aleksandrs Rēders un viņa dēls Jānis Rēders. Arestēti tika arī vidusskolnieki Andrejs Sināts, Jānis Veidiņš, Arturs Sakvārnis, Ilgvars Vardava, Egons Peps un Laimonis Vīksna.
A.Rēders tika notiesāts uz nāvi, daži no jauniešiem tika izsūtīti katorgā, bet dažiem piesprieda brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Notiesāti tika arī “Dzimtenes silu” izveidotāji un atbalstītāji. “Tiesa pret pretošanās kustības jauniešiem norisinājās 1949.gada 30., 31.maijā un 1.jūnijā. Šiem jauniešiem ļoti laimējās, jo tieši tā gada 1.jūnijā nāvessodu atcēla,” teica viena no grāmatas sastādītājām, Alūksnes politiski represēto kluba “Sarma” valdes priekšsēdētāja Dzidra Mazika.
Par šiem drosmīgajiem jauniešiem un viņu dzīves gājumu tad arī ir šī grāmata, kuru sagatavojusi “Sarma” un izdevusi izdevniecība “Vītola izdevniecība”. It sevišķi domāta jaunajai paaudzei, kura tagad ir tādā vecumā, kādā toreiz bija šie jaunieši.
Šajā ceļā man lika iet sirds
Visjaunākā “Dzimtenes silu” dalībniece bija Vija Augstkalne. Viņai bija tikai 14 gadu. “Nākamajām paaudzēm ir jāzina, ka Alūksnē ir bijuši jaunieši, kuri negribēja samierināties ar to, ka bija jādzīvo zem svešas varas zābaka. Mēs nedrīkstējām tad brīvi runāt un izpaust savu viedokli. Tā bija patriotisma dzirksts, kura mūs vienoja. Mēs zinājām, ka ir jāiet un jādara,” viņa teica.
Starp viesiem bija arī Lūcija Sāgameža-Nāgele, kura darbojās grupā “Tālavas sili”. Viņa atzina, ka neko nenožēlo no paveiktā. “Man jau šķiet, ka es neko daudz neesmu izdarījusi. Ja tagad būtu tāda vajadzība, es arī savā cienījamajā vecumā mestos šādā avantūrā. Šajā ceļā man lika iet sirds, jo nav lielākas un svētākas mīlestības kā mīlestības pret dzimteni,” viņa teica.
