Pēdējais – devītais – Pasaules kausa posms biatlonā šonedēļ norisinās Krievijas pilsētā Hantimansijskā. Sacensībās, kā ierasts, startē Latvijas labākie biatlonisti – alūksnieši Andrejs Rastorgujevs un Žanna Juškāne, taču Krišjānis Meirāns, kurš izlasei pievienojās pēc jaunā gada un startēja Soču posmā, šoreiz uz starta neizies.
Soču trase ir grūta
Posms Sočos Latvijas sportistiem bija ar diametrāli pretējiem rezultātiem. A.Rastorgujevs 20 kilometros sasniedza karjeras rekordu un izcīnīja ceturto vietu, bet sprintā sestdien ierindojās 16.vietā. K.Meirāns 20 kilometros palika 96.vietā, bet sprintā ierindojās 100.vietā. Ž.Juškāne Sočos 15 kilometru individuālajā distancē ierindojās 80.vietā, bet sprintā – 72.vietā. Stafetē vīriešiem, kurā startēja arī A.Rastorgujevs un K.Meirāns, Latvijas komanda palika pēdējā vietā. Latvijas komandas pārstāvji veica trīs soda apļus un izmantoja kopumā 15 rezerves patronas, tas bija sliktākais rādītājs sacensībās.
Tieši biatlona trasē Sočos nākamgad risināsies ziemas olimpiskās spēles. A.Rastorgujevs atzīst, ka trase Sočos ir ļoti grūta un tās sekmīgai veikšanai nepieciešams liels fiziskais spēks. “Trasi veikt ir ļoti grūti. Šeit ir daudz kāpumu un kritumu, kuros, pieļaujot kļūdas, var piedzīvot liktenīgu kritienu. Tāpat iespējams salauzt slēpju nūju vai sabojāt kādu cita inventāra detaļu, tas var liegt cīnīties par augstām vietām,” saka A.Rastorgujevs. Pēc vairāku sportistu ieteikumiem un pretenzijām Starptautiskā Biatlona federācija paziņoja, ka trases konfigurācija varētu tikt mainīta.
Tikt izlasē – bērnības sapnis
Latvijas izlases jaunākais dalībnieks K.Meirāns laikrakstam stāsta, ka ceļš līdz nokļūšanai Latvijas izlases sastāvā nebija viegls. “Cītīgi gatavojos un centos sevi pierādīt treneriem. Diemžēl gatavoties nevarēju ar pilnu atdevi, jo pašā intensīvākajā treniņu laikā no decembra līdz janvārim laiku veltīju arī mācībām skolā. Sajūtas, kad uzzināju, ka esmu ticis Latvijas izlasē, bija divējādas. No vienas puses – priecājos, ka esmu sasniedzis to, uz ko daudzus gadus tiecos, no otras puses – nezināju, vai būšu gatavs pasaules līmeņa sacensībām,” saka K.Meirāns. Sākumā izlasē viņš bija rezervists, jo neveicās šaušanā. Taču tagad izlases treneris Intars Berkulis ļāvis jaunietim pierādīt sevi pēdējos Pasaules kausa posmos. “Vēl ir ļoti daudz jātrenējas, jāmācās un jāpilnveidojas. Galvenais akcents jāliek uz šaušanu un šaušanas ātrumu, kā arī jāuzlabo fiziskā sagatavotība,” pauž sportists. Viņš atklāj, ka saņēmis ļoti lielu atbalstu no ģimenes un draugiem. “Līdzko draugi uzzināja, ka esmu Latvijas izlasē, sūtīja daudz vēstuļu, atbalstīja mani un priecājās. Pat draugi no Igaunijas uzzināja par manu panākumu un atbalstīja. Jāteic gan, ka ģimene nervozēja un uztraucās pirms katra starta vairāk nekā es pats,” stāsta K.Meirāns.
