“Vai tikai man nav meningīts? Man bieži sāp galva,” neziņā ir 29 gadus vecā Indra. Bailes no meningīta sievietei radušās, kad saslima viņas meitiņa. Ārsts meitai pārbaudīja. “Palocīja galvu uz visām pusēm, pārbaudīja sprandu un pateica, ka meningīts tas nav,” pastāsta sieviete. Taču Indrai radušās bažas, jo dzirdējusi, ka meningīts ir bīstama slimība. Vai tas tā ir un kā atšķirt saaukstēšanos no meningīta, konsultē Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti.
Vajadzīgas analīzes
Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums, un patieso diagnozi iespējams noteikt tikai slimnīcā, veicot analīzes. Tās veic ārstniecības iestādē, jo šī procedūra ir sarežģītāka par asins analīžu nodošanu. Mugurkaula kanālā ievada adatu, lai iegūtu nelielu daudzumu šķidruma. Pēc analīžu rezultātu iegūšanas mediķis secina, kāda veida meningīts pacientam ir – serozais vai strutainais. Proti, mediķi uzzina, kas izraisījis saslimšanu – mikrobi vai vīruss un vai slimības perēklis ir cilvēkā vai nācis no “ārpuses”. Serozais meningīts nozīmē, ka vainīgs ir vīruss, un tas izplatās ar gaisa pilieniem – tāpat kā gripa. Tas cilvēku aplipina tiešu kontaktu ceļā – šķaudot, klepojot, arī runājot. Tas var nonākt organismā ar pārtikas produktiem, kas satur vīrusu. Tas var pielipt, peldoties vietās, kas piesārņotas ar notekūdeņiem vai cilvēku fekālijām.
Strutainais meningīts nozīmē, ka slimības perēklis ir kādā cilvēka orgānā. To ierosina dažādi mikrobi. Lai izārstētu meningītu, jāatrod, kurš orgāns vainīgs. “Sliktais” orgāns var būt auss, deguns, plaušas, zobi un citi, kuros ir sācies iekaisums. Strutainais meningīts var rasties arī galvas traumu un galvaskausa lūzuma gadījumos.
Omītēm taisnība
Neskrien laukā ar pliku galvu, dabūsi meningītu – šāds aizrādījums bērnībā dzirdēts bieži. No vienas puses – staigāšana ar pliku galvu nevar izraisīt meningītu. Staigāšana ar pliku galvu var izraisīt vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobuma iekaisumu, mandeļu iekaisumu, augšējo elpceļu iekaisumu. Tālāk sāk strādāt mikrobi un attīstās strutainais meningīts. Lai izvairītos no šā meningīta veida, omīšu padoms noderēs – neskrien puspliks ziemas laikā uz ielas. Tas ļaus izvairīties no saaukstēšanās un tās izraisītām komplikācijām.
Serozā meningīta gadījumā šāds padoms līdzēs tikai daļēji. Tas mazinās risku saaukstēties. Lai izvairītos no vīrusu izraisītā meningīta, ir svarīgi ievērot personīgo higiēnu – mazgāt rokas, vēdināt telpas.
Slimības simptomi
Slimības simptomi ir līdzīgi gripas pazīmēm. Cilvēkam var kļūt slikti pēkšņi, kā tas ir gripas gadījumā, bet iespējama arī pakāpeniska slimības attīstība. Tā sākas ar saaukstēšanās pazīmēm, un dažu dienu laikā parādās pārējie meningītam raksturīgie simptomi.
Cilvēkam var būt augsta temperatūra, drudzis. Slimnieks jūt stīvumu sprandā un stipras galvassāpes, slimību pavada vemšana un sāpes vēderā. Tieši šie simptomi var maldināt slimnieku. Viņš var nolemt, ka saslimis ar kādu vīrusu. Papildus šīm pazīmēm slimniekam var parādīties miega traucējumi. Galvassāpes pastiprinās trokšņa un spilgtas gaismas iespaidā. Ja šiem simptomiem pievienojas samaņas zudums, murgošana un apziņas traucējumi, ir pēdējais brīdis meklēt mediķu palīdzību. Pretējā gadījumā var notikt asins saindēšanās un, neiejaucoties mediķiem, slimnieks diennakts laikā var iet bojā.
