Jau nākamgad var izveidoties situācija, kad vietējais finansējums Latvijas autoceļu uzturēšanai ir pārāk niecīgs, bet Eiropas fondu līdzekļi vēl nav pieejami. Tiek lēsts, ka ES fondu plānošana 2014.līdz 2020. gada periodam beigsies ne agrāk kā šā gada vidū, un tas nozīmē tikai to, ka 2014. gadam paredzētos ES līdzekļus varēs sākt izmantot ne agrāk kā 2015. gadā. Kā risinājumu problēmai ceļu būvnieki izteikuši aicinājumu Satiksmes ministrijai 2014. gadā nodrošināt ceļu būvei un atjaunošanai vismaz 60% no finansējuma, ko veido ceļu lietotāju maksājumi un kas paredzēts arī likumdošanā, tālākā perspektīvā paredzot arī visu 100% atvēlēšanu nozarei. Tiek uzsvērts, ka ceļu nozarei nav pieņemams Satiksmes ministrijas pašreiz piedāvātais risinājums 2014. gadā atvēlēt ceļiem 20% no ceļu lietotāju maksājumiem, ar katru gadu palielinot šo skaitli par 10%, līdz 2020. gadā tas būs sasniedzis 80%. Apmēram 66% no Latvijas valsts ceļu tīkla aptuveni 20 gadus nav redzējuši sakarīgu remontu vai sakopšanu, neslēpj organizācijas “Latvijas ceļu būvnieks” izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
– Kā jūs raksturotu reālo situāciju, kāda pašreiz ir uz Latvijas ceļiem?
– Reālo situāciju uz ceļiem katrs izjūt uz savas automašīnas ritošās daļas un varbūt arī vēl tuvāk dibenam. Proti, runa ir par ceļiem, uz kuriem jau sen vajadzēja būt kārtīgam remontam, bet tā nav. Situācija ir bēdīga! Rēķinot to visu naudas izteiksmē, runa jau ir par drastisku skaitli, un ir skaidrs, ka tik lielu summu, kāda realitātē ir nepieciešama, mēs nevaram dabūt ne no Eiropas, ne arī pašu spēkiem – 4,6 miljardi latu. Tāda nu ir reālā situācija.
– Cik liels ceļu daudzums katru gadu Latvijā iet bojā?
– Laikā, kad tika izstrādāts Nacionālās attīstības plāns (NAP), “Latvijas Valsts ceļi” informēja, ka, saskaitot galvenos autoceļus, reģionālos autoceļus un vietējos autoceļus, jālabo daudzi tūkstoši kilometru, bet realitātē NAP tuvākajos gados ir paredzēts sakārtot krietni vien mazāku apjomu. Tādējādi ir skaidrs, ka NAP šis jautājums netiek uzskatīts par prioritāti, jo tiek plānots sakārtot vien vidēji 314 kilometrus ceļu gadā.
– Ceļu nozares pārstāvji ir tikušies gan ar premjerministru Valdi Dombrovski, gan Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Kāda ir situācija saistībā ar valsts finansējumu ceļu vajadzībām?
– Situācija ir ļoti neskaidra. Autotransporta lietotāji nodokļu veidā par automašīnas ekspluatāciju un degvielas akcīzes veidā 2012. gadā valsts budžetā samaksāja 327 miljonus latu. No šiem 327 miljoniem latu, atbilstoši Autoceļu likumam, 80% būtu jāatgriežas uz ceļiem, to uzturēšanai un remontēšanai. Jāteic gan, ka attiecīgajam likuma punktam klāt ir piebildīte – ja budžeta likums nenosaka citādāk… Veidojot budžeta likumu, parasti visi brēc, ka viņiem naudas trūkst, ka vajag skolotājiem un vēl visam kam. Valdība sadzird šo sabiedrības balsi un atļaujas pārdalīt ceļiem pienākošos miljonus par labu citiem. Savukārt pašiem ceļiem paliek tikai 19% no 327 miljoniem latu. Šajā kontekstā jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā likumdošana paredz – no naudas, kas šādā veidā ik gadu tiek iekasēta, ceļu vajadzībām jānovirza 75%. Un katru gadu finanšu resursi šādā apmērā ceļu vajadzībām tiek arī novirzīti. Rezultāts, pavērtējot ceļu stāvokli Latvijā un Igaunijā, ir skaidri redzams.
Runājot par 2014. gadu, redzam, ka mums ir pilnīga neskaidrība ar Eiropas naudām. Šogad beidzas līdzšinējā Eiropas finansējuma perioda nauda, un faktiski ir atlicis vairs tikai pabeigt uzsāktos projektus. Ir skaidrs, ka pat gadījumā, ja Latvijai Kohēzijas fonda ietvaros piešķirs tik lielu finansējumu, kāds tiek prasīts, šo naudu nevarēs izmantot uzreiz un faktiski mūsu priekšā ir liela finanšu resursu “bedre”. Proti, būs zināms laiks, kad nauda pieejama nebūs. Sakarīgi, normāli strādājoši uzņēmumi nevar noturēties gadu bez pasūtījumiem, saglabājot līdzšinējo darbinieku un tehnisko bāzi, kaut vai tāpēc, ka katrai kompānijai tomēr ir noteiktas regulārās izmaksas, kas jebkurā gadījumā ir jāsedz. Un tam vajag naudu.
– Var izveidoties situācija, ka 2014. gadā ceļu vajadzībām no Eiropas vispār nekāda nauda netiek saņemta?
– Šāds scenārijs ir ļoti ticams, kaut vai redzot, kādas peripetijas un noslēpumainība ir bijusi saistībā ar Eiropas Savienības jauno budžetu. Visu laiku ir bijusi vēlme no tā nogriezt miljardus, ES dalībvalstis vēl grūstās savā starpā, mēģinot gūt labākus nosacījumus. Grūti pateikt, kāds rezultāts galu galā vēl būs.
– Vai pieļaujat, ka varētu sākties Latvijā strādājošo ceļu būves kompāniju bankroti, maksātnespējas procesi?
– Gribētu cerēt, ka tik ļauni nebūs. No Dombrovska saņēmām solījumu uzdot Satiksmes ministrijai strādāt vairākos virzienos finanšu resursu piesaistīšanai ceļu vajadzībām. Jāpiebilst, ka nozares pārstāvju tikšanās laikā ar Ministru kabineta pārstāvjiem piedalījās arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, kā arī premjers solīja, ka jaunajam ministram tikšot dots uzstādījums sarunāties, sadarboties ar nozari pārstāvošajām organizācijām. Respektīvi, ir jābūt diviem ceļu finansēšanas modeļiem – piesaistot Eiropas naudu un to nepiesaistot.
– Tomēr, cik noprotams, piemēram, darbinieku atlaišanas no ceļu būves kompānijām varētu būt?
– Sekas notiekošajam var būt visdažādākās. Katrs uzņēmums individuāli domā, kā dzīvot, cik katrs no tiem var atļauties algot darbiniekus, cik – uzturēt tehniku un darīt citas tamlīdzīgas lietas. Kaut kas jau mazumā iet – tas nu ir skaidrs. Uzņēmumu bankroti un ceļa ruļļu braukšana ielās, bloķējot satiksmi, ir galējie varianti, un līdz tam gluži negribētos nonākt.
– Vai ir iespējams nosaukt tos Latvijas ceļus, tos posmus, kuros situācija ir tehniski vissliktākā?
– Šeit ir jārunā par vēl vienu papildu problēmu. Eiropas nauda, ko Latvija kaut kad nākotnē saņems, jebkurā gadījumā netiks novirzīta tiem ceļiem, kuri pēc remonta “brēc” visvairāk, proti, reģionālie ceļi, vietējas nozīmes ceļi. Tātad runa ir par lauku rajoniem, lauku reģioniem, kur ekonomiskā darbība nav tik aktīva – tur nav tranzīta, tie nav savienojošie posmi starp pilsētām. Tur ir vislielākās problēmas! Šeit runa ir par to, ka grozies, kā gribi, bet no valsts budžeta būs ceļos jāliek nauda iekšā. Vienkārši Eiropa šiem vissāpīgākajiem ceļiem naudu neatvēlēs. Turklāt, runājot par nākamā ES finansējuma perioda fondu līdzekļu izlietojumu, no Eiropas Komisijas izskanēja piezīme – ja jūs vēlaties saņemt naudu ceļiem no Eiropas, jums ir jādomā arī par savas naudas investēšanu.
– Eiropas nauda ir domāta tikai lielo šoseju vajadzībām?
– Tur ir runa par dažādiem projektiem, kas saistās ar infrastruktūras attīstību, transporta koridoriem un tamlīdzīgām lietām. Tikpat labi runa varētu būt par pieeju ostām un dzelzceļa mezgliem.
