Baltijas valstu zemnieki šonedēļ atkal centās pārliecināt Eiropas Komisijas ierēdņus un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājus, ka vajadzīga godīgāka tiešmaksājumu sadale. Viņi aizdedza 400 ugunskurus simboliskā akcijā “Baltijas ceļš”, protestējot pret zemajiem tiešmaksājumiem.
Svarīgi ir būt vienotiem prasībās
Lai gan neizdevās atrast mūsu zemniekus, kuri būtu piedalījušies akcijā, aizdedzot ugunskurus automaģistrāles “Via Baltica” pievedceļos, tomēr domās un prasībās visi ir vienoti. “Galvenais ir tas, ka esam vienoti visās trīs Baltijas valstīs un negribam samierināties ar šādu nevienlīdzīgu attieksmi, paredzot, ka arī turpmāk saņemsim vismazākos maksājumus. Kā lai varam konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem?” uzskata Apes pagasta zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze.
Sarunās, kas turpinās Briselē, jau ar 2014.gadu tiek prasīts, lai mūsu lauksaimnieki varētu saņemt 80 procentus no vidējo tiešmaksājumu apjoma. “Mūsu valsts ir maza, tāpēc jāmeklē atbalsts pie vecajām dalībvalstīm, kas ir galvenās maksātājas kopējā kasē. Tām, protams, svarīgāk ir saglabāt lielākus tiešmaksājumus saviem zemniekiem. Bet visiem naudas nepietiek!” secina A.Bremze. Citu valstu vadītāji izprot, ka Baltijas lauksaimnieki ir atstāti pabērna lomā. Taču tām nav izdevīgi radīt lielāku konkurenci, lai līdzvērtīgi lauksaimniecības produkcijas ražotāji būtu Baltijas valstīs. “Tagad šeit ir laba iespēja pārdot citās valstīs saražoto. Kad stājāmies Eiropas Savienībā, tika solīta debesmanna – jau 2008.gadā tika paredzēts, ka beigsies pārejas periods un būs lielāki tiešmaksājumi. Bet tagad viss ir citādi,” atzīst A.Bemze. Viņš uzsver, ka nedrīkst samierināties, jo tikai tā varēsim panākt savu prasību izpildi.
Cer panākt lielākus
maksājumus
“Kalēju” saimnieks Andris Pilskalns ir noskaņots skeptiski. Viņš domā, ka daļēju prasību izpildi varēs panākt nākamgad. “Tad leposies – redz, kā mums izdevās! Tagad aktivitātes ir saistītas ar pašvaldību vēlēšanām. Ja to nebūtu, tad diez vai kaut ko darītu. Tas jau nav nekas jauns – nākamgad mums kaut ko piemetīs kā sunim kaulu, jo lielākās dalībvalstis savus maksājumus nav gatavas samazināt. Ir taču skaidrs – lai mums pieliktu, kādam ir jāatsakās,” skaidro A.Pilskalns. Viņš salīdzina, ka citu valstu protestētāji ir agresīvāki, bet Baltijas valstu zemnieki dzied Briselē, dedzina ugunskurus… “Citi aizbrauc un salej krējumu Eiropas Komitejas logos. Bet te – varbūt Briseles ierēdņi domā, ka mēs ugunskuros šašlikus cepam,” ironizē A.Pilskalns.
“Zemnieku Saeimas” vadītājs Juris Lazdiņš atzīst, ka Baltijas valstīs nav tik lielas pieredzes kā Eiropas zemniekiem, kuri prot ar pompozām akcijām piesaistīt uzmanību. Tomēr, viņaprāt, esot cerības uz pozitīvu rezultātu Briseles gaiteņos. Šonedēļ paredzēts skatīt Eiropas Savienības kopējo budžetu. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis solījis neatkāpties no tā, lai nākamajos septiņos gados mūsu lauksaimnieki vairs nebūtu tur, kur patlaban.
