Viesturs Dandens, Apes novada domes priekšsēdētājas vietnieks
Deputātiem jāspēj balsot atklāti
Mērķis atdalīt lēmējvaru no izpildvaras ir pareizs. Taču liekas, ka tik plaša ierobežojumu noteikšana, kādus amatus deputāts drīkst ieņemt un kādus ne, tomēr nav samērīga. Manā skatījumā grozījumi ir gana nopietni, tāpēc būtu bijis nepieciešams ilgāks izvērtēšanas periods un spēkā tiem vajadzēja stāties reizē ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Īsti neizprotu likumā teikto par amatiem, kuru darba pienākumos ietilpst domes lēmumu projektu sagatavošana. Manuprāt, tas vēl vairāk sašaurina iespēju kandidēt par deputātu. Liekas, ka šobrīd Apes novada deputātus grozījumi neskartu. Kopumā daļai novada iedzīvotāju nebūs iespējams kandidēt vēlēšanās. Ieceri samazināt deputātu skaitu novadu domēs atbalstu. Pirms reģionālās reformas 2009.gadā novadiem līdz 5000 iedzīvotāju jau bija plānoti 7 līdz 9 deputāti. Pēc tam gan to skaits tika palielināts uz 13. Domāju, ka dome ar 9 deputātiem var veikt savas funkcijas. Tomēr šādas izmaiņas, kā sākumā plānoja, vajadzēja veikt visos novados un Rīgā vienlaikus!
Nesaskatu problēmu, ka par amatos iecelšanu jābalso atklāti. Ja esi ievēlēts, tad ir jāpamato savs balsojums, vēlētājiem ir jābūt iespējai ar balsojumu iepazīties. Svarīgāk man liekas izslēgt iespēju balsojumos atturēties, bet to laikam nav iespējams īstenot.
Savukārt attiecībā uz audioierakstu publicēšanu domes mājas lapā mans vērtējums nav tik viennozīmīgs. Pirmkārt, tas kaut kādā mērā palielinās apkalpošanas izdevumus. Audioierakstu publicēšana disciplinētu deputātus un liktu vairāk iedziļināties apspriežamajos jautājumos. Pārsvarā jau gan visas diskusijas notiek komiteju sēdēs. Ja tur veiktais darbs ir bijis kvalitatīvs, sēdē notiek tikai sagatavoto lēmumprojektu apstiprināšana. Jau tagad iedzīvotājiem ir iespējas iepazīties ar sēžu protokoliem, tāpēc domāju, ka nebūs daudz cilvēku, kuri klausīsies audioierakstus.
Laimonis Sīpols, Alūksnes novada domes deputāts
Jānodala izpildvara no lēmējvaras
Izpildvara no lēmējvaras ir jāatdala, tāpēc pieņemtās izmaiņas, kas liegs deputātiem ieņemt konkrētus amatus (izpilddirektors, pārvaldes vadītājs, administrācijas darbinieks), vērtēju kā pozitīvas. Deputāti pieņem lēmumus, tāpēc nav pareizi pašiem šos lēmumus izpildīt. Tas dažbrīd arī sarežģī lēmumu pieņemšanu. Bieži šādas situācijas negadās, vismaz ne Alūksnes novadā, un konkrētu piemēru nevaru nosaukt. Viennozīmīgi nevarēs izbēgt no tā, ka deputāts būs pašvaldības darbinieks, jo pašvaldības iestāžu ir daudz, taču šis darbinieks nedrīkstētu ieņemt vadošu amatu, kurā sagatavo lēmumus un kontrolē to izpildi. Skolotājs nekādus lēmumus skolā nepieņem un neko nekontrolē, taču ir zinošs, profesionāls cilvēks, tāpēc var būt deputāts. Domāju, ka lielajām pašvaldībām ievērot šos noteikumus nebūs problēmu, bet problēmas varētu būt mazajām pašvaldībām, jo pietrūks aktīvu, domājošu cilvēku. Izvēle būs mazāka. No 20 tūkstošiem ir vieglāk izvēlēties nekā no 5 tūkstošiem.
Par labiem atzīstu arī noteikumus, ka domes priekšsēdētāja, vietnieka, izpilddirektora un iestāžu vadītāju ievēlēšanai jānotiek atklāti. Ja deputāts kaut ko lemj, tad tautai jāzina, ko viņš lemj. Ja viņam nav viedokļa, var atturēties, bet jābūt atklātai balsošanai. Tas pats attiecas arī uz domes sēžu audioierakstu publicēšanu domes mājas lapā, kas būs obligāta prasība ar 2014.gada jūliju. Tas arī liks deputātiem vairāk koncentrēties, precīzāk noformulēt domas, un nebūs vietas brīvām izpausmēm. Diskutēt varēs komiteju sēdēs, kuras netiks publiskotas.
Deputātu skaitu samazināt nevajadzētu – jo plašāk pārstāvēts novads, jo vairāk ir domu un var iedziļināties dažādās situācijās, problēmās. Alūksnes novadam ir liela teritorija, un, ja būs deputāti vairāk no pilsētas vai kāda pagasta, tad par nomalēm nebūs skatījuma un informācijas, kā tur dzīvo cilvēki. Tas būtu solis atpakaļ demokrātijā.
Arturs Dukulis, uzņēmējs un kādreizējais Alūksnes pilsētas domes deputāts
Novados problēmas nav vienādas
Neticēju, ka šos noteikums pieņems tik ātri un tik lielā vienprātībā. Man tam ir savs izskaidrojums – par eiro ieviešanu vajadzēja nobalsot, tāpēc kompromiss bija jārod un atbalstīti tika arī šie noteikumi. Sekoju līdzi sēdē notiekošajam un galvenokārt gaidīju, ko nolems saistībā ar deputātu skaita samazināšanu. Tomēr nenolēma. Domāju, ka deputātu skaitu vajadzēja samazināt, jo cilvēku paliek mazāk un tagad arī attiecīgu amatu un iestāžu darbinieki vairs nevarēs būt deputāti. Izskanēja, ka mazajās pašvaldības vispār varētu būt grūtības savākt vajadzīgo deputātu skaitu. Tas vien pierāda, ka Latvija ir pārāk dažāda, lai visiem derētu vieni noteikumi. Ne visiem ir tādas problēmas kā, piemēram, Alūksnes novadā un otrādi.
Deputāti nedrīkst ieņemt vadošus amatus pašvaldībās, tāpēc jaunie noteikumi manā skatījumā ir pareizi. Piemēram, vienas skolas direktore, kura ir deputāte, ir privileģētākā situācijā nekā pārējās, jo zina aktuālāko informāciju pirmā, zina, kas notiks tālāk. Tas nav pareizi un godīgi attiecībā uz citiem vadītājiem. Aizliegums ir labs, taču nav izprotami izņēmumi, ka tas neattiecas uz izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītājiem. Noteikumiem visiem būtu jābūt vienādiem. Ja esi deputāts, tad strādā tikai kā deputāts. Nav jau arī nekāds noslēpums, ka deputāta darbs atņem laiku veikt tiešā darba pienākumus. Neviens 24 stundas diennaktī nestrādā.
Piekrītu, ka balsojumiem par amatiem jābūt atklātiem un domes sēdes jāpublisko. Uztrauc vien tas, ka būs deputāti, kuri šo sēžu ierakstīšanu izmantos populistiskos nolūkos. Kā gan neizteiksi viedokli, ja tautas klausās! Arī Saeimā aktīvi runā vien tad, kad sēdes pārraida masu saziņas līdzekļos. Savulaik arī rajona padomes sēdes tika raidītas pa vietējo radio. Kā bija radio klāt, tā visi – lielie runātāji, kad radio nebija, arī runātāju nebija. Ja cilvēkus interesē, lai klausās. Tāda būs maza daļa.
