Kultūras ministrija noraidījusi Alūksnes novada domes projektu finansējuma saņemšanai tautas nama rekonstrukcijai. Pašvaldība nosūtījusi ministrijai vēstuli, kurā apstrīd tās argumentus noraidījumam un lūdz atcelt lēmumu. Vienlaikus tā turpina meklēt iespējas līdzekļu piesaistei.
Pašvaldība apstrīd
“Kā iemesls projekta pieteikuma noraidīšanai tiek minēta neatbilstība diviem kritērijiem. Ministrija norādījusi, ka pašvaldība projektā nav ievērojusi nosacījumu atjaunot valsts nozīmes kultūras pieminekli, jo netiek saglabāta tās vēsturiskā vērtība. Norādīts arī uz atsevišķu materiālu lietošanas nepiemērotību vēsturiskai ēkai. Turklāt neesot atbilstošs minimālais apmeklējumu skaits 2011.gadā, kurš atspoguļots Latvijas digitālajā kultūras kartē,” informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pašvaldības vēstulē ministrijai tiek skaidrots, ka tautas nama ēka ir viena no arhitektūras pieminekļa – Alūksnes muižas apbūves – sastāvdaļām. Ir veikti priekšdarbi tā saglabāšanai, tostarp ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tautas nama rekonstrukcijas projekts meta, skiču projekta un tehniskā projekta stadijās ir izskatīts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sēdēs. Turklāt tehniskais projekts ir saņēmis inspekcijas saskaņojumu, kas liecina par tā atbilstību nosacījumiem. Savukārt uz iebildumiem par apmeklējumu skaitu vēstulē tiek norādīts, ka par kultūras mantojuma objektiem, kuros neatrodas muzeji, oficiālu statistikas datu nav. Digitālā karte atspoguļo informāciju par tautas nama apmeklētāju skaitu, bet ne apmeklējumiem, kuros ietilpst ne tikai koncerti, izstādes, teātra izrādes, bet arī kolektīvu mēģinājumi, biļešu iegāde, tikšanās un citi pasākumi. Pašvaldība uzskata – ja šādi dati nav pieejami, tad vērtēšanas procesā būtu jāpieņem, ka prasītais nosacījums ir izpildīts.
Iespējams, projekts tomēr neatbilst prasībām
Alūksnes tautas nama tehnisko projektu izstrādāja SIA “Arhitekta L.Šmita darbnīca”. Arhitekts Laimonis Šmits uzskata par nekorektu ministrijas minēto argumentu. “Tehniskā projekta apstrīdēšana liecina, ka personas, kas vērtēja pieteikumu, vai nu ļoti tālu stāv no mūsu profesionālām lietām, vai arī apzināti tās sagroza. Jāsecina, ka vērtēšanas komisija apšauba Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas saskaņojumu projektam,” secina L.Šmits. Viņš uzsver, ka neatbilst patiesībai pārmetums, ka paredzēts nojaukt it kā būtiskas ēkas daļas. Nojauktas tiks nesen piebūvētās keramzītbetona bloku saimniecības telpas, par kurām inspekcijas tehniskajos noteikumos teikts – jādemontē, jo tām nav vēsturiskas vērtības.
“Visu cieņu Šmita kungam, bet viņš nav ņēmis vērā, ka tautas nams tomēr ir kultūras piemineklis. Skatītāju zāles daļai klāt nedrīkstēja projektēt tāda izskata un apjoma piebūvi. Piebūves apjomam gan platumā, gan augstumā bija jāsaplūst ar zāles būvapjomu vai arī jāveido atsevišķa ēka modernisma stilā, ko ar veco ēku varēja savienot, piemēram, caurspīdīgs gaitenis,” atzīst bijusī valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Silvija Ludviga. Viņa uzsver, ka nedrīkst izskaistināt vecās brūža sienas, lietojot mūsdienīgus apdares materiālus un krāsas. “Savulaik arī iekštelpu remonts netika veikts atbilstoši pieminekļa statusam, arī toreiz dome neieklausījās speciālistu viedoklī,” atceras S.Ludviga.
