Latvijas Krimināllikumā kopš 1999.gada ir ieviests soda veids – piespiedu darbs, kā izpilde ir pašvaldību ziņā.
Latvijas Krimināllikumā kopš 1999.gada ir ieviests soda veids – piespiedu darbs, kā izpilde ir pašvaldību ziņā. Cilvēks tiesas spriedumu izpildīt dodas uz pašvaldību, kas viņam ierāda darbu, ko strādāt spriedumā noteiktās stundās. Tā pašvaldībām ir jāpilda funkcija, kam nav finansējuma.
Sorosa fonds – Latvija uzņēmies iniciatīvu Latvijā atbalstīt šī soda veida ieviešanu. Ir “Tiesu un policijas reformu programma”, kurā izstrādāts projekts “Piespiedu darba ieviešana Alūksnes rajonā”. Projekta realizēšanai ir izveidota darba grupa: projekta vadītājs un Alūksnes rajona tiesas tiesneša palīgs Guntars Freijs, Alūksnes rajona tiesas tiesneša palīdze Sarmīte Mazika, Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols, Alūksnes rajona Policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Ivars Puris, Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons un Alūksnes rajona virsprokurors Vilnis Sliņķis. Viņu uzdevums ir analizēt piespiedu darba efektivitāti Alūksnes rajonā.
“Uzskata, ka piespiedu darbs ir audzinošs soda veids, kas mazina valsts budžeta izdevumus. Soda izpildes kodekss paredz piespiedu darba dienesta izveidošanu pašvaldībās, kas tos neveido līdzekļu trūkuma dēļ. Cilvēks vēršas pagasta padomē, strādā, bet nav aizsargāts pret nelaimes gadījumiem darbā. Rodas jautājums – vai soda izciešana notiek tā, kā to paredzējis likumdevējs?” komentē G. Freijs. Viņš atzīst, ka 2001.gadā rajonā tikai sešos pagastos un Alūksnes pilsētā sodītie strādāja piespiedu darbus. Visbiežāk tie piemēroti par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā.
Ir alternatīvs soda veids
“Manuprāt, piespiedu darbs ir viens no alternatīvajiem soda veidiem. Notiesāto personu materiālais stāvoklis ir dažāds, tāpēc ne vienmēr var piemērot naudas sodu. Nebūtu lietderīgi cilvēkam piemērot nosacītu sodu, ja pārkāpums nav liels. Citi soda mēri prasa lielākus līdzekļus nekā piespiedu darbs,” domā V. Sliņķis.
Viņš uzsver, ka 2001.gadā Alūksnes rajona pašvaldībās saņemti 19 tiesu spriedumi par piespiedu darbu izpildi. “Alūksnes pilsētā to ir visvairāk – astoņi. Trīs Alsviķu, divi Kalncempju un pa vienam Annas, Liepnas un Mārkalnes pagastā. Soda izpildes kodekss nosaka dienesta izveidi, kas kontrolētu piespiedu darba izpildi. Bet ir pagasti, kuros šāds sods noteikts vienam cilvēkam, tāpēc šāda dienesta izveide būs līdzekļu izšķērdēšana. Tomēr uzskatu, ka rajonā to būtu lietderīgi izveidot. Pieļauju, ka tas varētu būt rajona padomes pakļautībā. Bet arī šajā gadījumā būtu problēma – kur rast finansējumu,” klāsta V. Sliņķis.
Ne vienmēr norādītās piespiedu darba stundas atstrādā. Un sliktākais – ja sodu neizpilda, tā aizstāšanai arestu nevar piemērot.
Par kaitējumu atlīdzina ar darbu
Arī Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols piespiedu darbus vērtē pozitīvi. “Cilvēks ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai un par to atlīdzina ar savu darbu. Tas ir lietderīgi arī pašvaldībai, jo tās teritorijā kaut ko sakopj vai remontē. Diemžēl pašvaldību funkcijas ar katru gadu palielinās, finansējumam paliekot nemainīgam. Un arī Krimināllikuma pants par piespiedu darbu mums ir jāpilda,” sūrojas L. Sīpols.
Atbildīgo personu sarakstā par piespiedu darbu izpildi rajona pašvaldībās galvenokārt ir pašvaldību vadītāji, kas uzņemas atbildību sabiedriskā kārtā, jo nav finansējuma dienesta izveidei.
“Ja notiek nelaimes gadījums darbā, par to ir atbildīgs priekšsēdētājs. Parasti tiem, kam piemēro piespiedu darbu, pamatdarbavietas nav. Tāpēc vajadzētu ļaut strādāt darba laikā, nevis pēc tā, jo tad būtu vieglāk kontrolēt. Tā būtu lielāka garantija, ka cilvēks kaut ko darīs,” klāsta L. Sīpols. Viņš uzsver, ka pagastā varētu nodarbināt visus piespiedu darba veicējus. “Pašvaldībām nebūtu problēmu, ja būtu instrukcija, kā pieņemt un kontrolēt šos darbus,” viņš saka.
Viens dienests četros pagastos
L. Sīpols uzskata, ka piespiedu darba kontroles dienesta izveide Alūksnē būtu problemātiska. “Tā funkcijas būs atkarīgas no finansējuma, jo visiem darbu izpildītājiem nebūs transporta, lai nokļūtu uz dienestu. Risinājums tam varētu būt viens dienests trīs – četros pagastos,” secina L. Sīpols.
Viņš atzīst, ka sadarbība ar policiju ir laba, bet to vajadzētu pilnveidot. “Tad nevajadzētu pat dienestu. Pieļauju, ka pašvaldību vadītāji būtu ar mieru segt policijai papildu izdevumus, lai uzlabotu sadarbību. Šo jautājumu varētu apspriest kādā rajona padomes sēdē,” saka L. Sīpols.
Piespiedu darbi jāveic godprātīgi
Alūksnes rajona Policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Ivars Puris komentē, ka katrs jauninājums rada šaubas un jaunas problēmas. “Uzskatu, ka piespiedu darbu izpildi vajadzētu turpināt likumā paredzētajā kārtībā. Tas ir viens no soda veidiem, kur vismazāk cieš notiesātā ģimene, jo viņš vienlaikus var rūpēties par ģimeni un izciest sodu. Šim cilvēkam strādājot, apsardzi nevajag, jo darbs viņam ir jādara godprātīgi. Likums arī neparedz, ka policijai kas tāds būtu jākontrolē. Bet mēs neatteiktos no sadarbības līgumu slēgšanas,” stāsta I. Puris.
Viņš apgalvo, ka nav pamata uztraukties, jo pagājušajā gadā rajonā piespiedu darbi tikai divos gadījumos ir aizstāti ar arestu.
“Ir dzirdēts, ka Bauskā policisti piespiedu darba nepildīšanas gadījumā piemēro arestu. Tas nav likumīgi, jo šādā gadījumā vajadzētu speciālas telpas. Būtu labi, ja tās būtu reģionos, nevis katrā policijas pārvaldē, jo rajonā nav tik daudz sodāmo,” akcentē I. Puris.
Pašvaldība veic valsts funkcijas
Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons uzskata, ka likumdevēji kārtējo reizi ir likuši pašvaldībai veikt valsts funkcijas.
“Krimināllikums ir bargs, bet soda sankciju maiņa tajā notiek ļoti lēnām. Jāatzīst, ka arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā lielākā daļa paredzēto sodu nefunkcionē, piemēram, par alkohola nelikumīgu tirdzniecību vai tā lietošanu sabiedriskā vietā. Ja Administratīvo pārkāpumu kodeksā ieviestu piespiedu darbu kā soda veidu, rastos situācija, ka būtu vairāk šī darba darītāju. Pieļauju, ka tad pilsētu un pagastu pašvaldības būtu ieinteresētas izveidot piespiedu darba kontroles dienestu. Kāpēc gan krutkas tirgotāji nevarētu rakt grāvjus?” jautā A. Tomsons.
Fakti
Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Piespiedu darba pozitīvās iezīmes: necieš ģimene, valstij mazākas izmaksas, notiesātais nav pakļauts cietuma negatīvajai ietekmei, sodu izcieš pats vainīgais, sniedzot palīdzību sabiedrībai, tas ir redzams un audzinošs.
Alūksnes rajona tiesa 2001.gadā 19 spriedumos noteikusi piespiedu darbu izpildi notiesātajiem ar kopējo stundu skaitu – 2060.
16 spriedumi nosūtīti izpildei uz Alūksnes rajona pašvaldībām, trīs spriedumi nosūtīti uz citiem rajoniem.
Alūksnes rajons ir viens no Latvijas rajoniem, kur soda mērs – piespiedu darbs – piemērots visretāk.
