Pirms nedēļas divreiz dienā Latviju no Alūksnes līdz Liepājai un atpakaļ šķērsoja Ziemeru folkloras kopa Ilzes Briediņas vadībā, lai tiktos ar Bārtas etnogrāfisko ansambli. Muzikālā tikšanās “Bārta: Malēnija” bija Liepājas Universitātes rektores, mūsu novadnieces Daces Markus ierosme.
Ziemeru folkloras kopas vadītāja I. Briediņa atklāj, ka sadziedāšanās bijusi plānota 2020. gadā, bet notika pēc diviem gadiem, kad pēc 70 gadiem tikās folkloras kolektīvi no Bārtas un Malēnijas. “Vēsture atkārtojas… 2017. gadā Bārtas kultūras namā atvēra kolektīvo monogrāfiju “Bārtas dzīve”. Tās autori bija lielākoties no Liepājas Universitātes un bija uzaicināta piedalīties arī Liepājas Universitātes rektore Dace Markus. Atverot grāmatu, divi attēli viņai uzjundīja tālas atmiņas. 1955. gadā Gita Briediņa, toreiz dzīvojot Mārkalnē, izveidoja pirmo etnogrāfisko ansambli Vidzemē un uzvedumu “Svētdienas vakars Mārkalnē”. Tajā kopā ar dzīvesbiedru Otto Briediņu tika iesaistīti dažādu toreizējā Alūksnes rajona ciemu iedzīvotāji, kā arī draugi no Pededzes ciema un Igaunijas. Uzvedums uzvarēja zonālajā skatē un devās uz finālu Rīgu, lai noskaidrotu, kurš kolektīvs no Latvijas dosies koncertēt uz Maskavu. Rīgā vienāds punktu skaits bija malēniešiem, kas toreiz startēja no Mārkalnes, un Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim, bet uz Maskavu aizsūtīja Bārtas etnogrāfisko ansambli, ar kura dalībnieku košajiem melni sarkanajiem tērpiem malēniešu pieticīgie tērpi nevarēja sacensties,” stāsta I. Briediņa.
Tomēr etnogrāfiskā ansambļa vadītāja un malēnieši nav bijuši apbēdināti, jo kā balvu saņēmuši labu vijoli, kas Briediņu ģimenē spēlēta vairākās paaudzēs un joprojām glabājas pie I. Briediņas. Viņa atzīst – tolaik vijole bijusi dārga un laba dāvana, tāpēc ansambļa dalībnieki nav bijuši stipri apbēdināti, un līdz Maskavai tāpat bija tālu jābrauc.
“Pēc tam mamma pārcēlās uz Ziemeriem un folkloras kustība tika turpināta tur. Pirms nedēļas, 28. maijā, divreiz dienā pārbraucot visai Latvijai, tā nebija joka lieta, bet bija prieks par tikšanos, sadziedāšanos un sadancošanos ar Bārtas etnogrāfisko ansambli. Ir aizritējis daudz gadu, kolektīvam ir cita vadītāja un cits dalībnieku sastāvs, bet bija prieks, ka varam izrādīt savu mantojumu un viņi – savu, pārdomājot par dzimto māju, novada un dzimtās zemes nozīmīgumu. Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim ir savas tradīcijas, mums – savas, lai neviens nezaudētu identitāti,” saka I. Briediņa.
Tā kā Ziemeru folkloras kopas dalībnieces bija aizbraukušas pāri visai Latvijai, apskatīta arī Liepāja, pie Spoku koka nodziedāta “Dzimtā valoda”, dziesma skanējusi arī pie Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēliem un pabradāts jūrā.
Foto: no Ziemeru folkloras kopas albuma
Reklāma