Pļavas ir neatņemama daļa, ko esam mantojuši neatkarīgi no mums piederošā zemes gabala lieluma vai atrašanās vietas.
Pļavas ir neatņemama daļa, ko esam mantojuši neatkarīgi no mums piederošā zemes gabala lieluma vai atrašanās vietas.
Tās ir mūsu kopējais mantojums no tiem tālajiem laikiem, kad senči ganīja mājlopus mežos, krūmājos un ūdeņu krastos, atklātās vietās pļāva sienu, lai sarūpētu ganāmpulkam pārtikas krājumus visai ziemai.
Vairākkārt mainoties zemes īpašniekiem un apsaimniekošanas veidam, pļavas ir gan apartas, gan nosusinātas, bet citviet jau sen pārvērtušās krūmājā vai mežā.
Dabiskās pļavas un ganības 1940. gadā aizņēma 24 procentus no visas valsts teritorijas. Pēc 60 gadiem – mazāk par procentu. No bagātīgā mantojuma pāri palicis pavisam maz.
Gaujas vidusteces vecupju līkumos, Pededzes un Aiviekstes palienēs, Daugavas ielejas nogāzēs tās vēl veido latvisku ainavu. Cilvēka un dabas mijiedarbībā pļavās sev mājvietu ir raduši simtiem dzīvnieku un augu sugu. Daudzas no tām ir raksturīgas tikai pļavām.
Latvijas Dabas fonda speciālisti ar Nīderlandes valdības finansiālu atbalstu jau trešo gadu apseko visu valsts teritoriju, lai kartētu dabiskās pļavas, novērtētu to augu bagātības un apsaimniekošanas piemērotību dabas vērtību saglabāšanai. Iegūtos rezultātus izmantos, lai īstenotu Latvijas bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, kurā nozīmīga vieta ir vērtīgo pļavu saglabāšanai.
Projektā apkopoto informāciju izmantos dažādiem reģionālajiem un pašvaldību attīstības plāniem, aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības, kā arī lauksaimniecības vides plāniem.
Tuvākajā nākotnē ir paredzēts, ka pļavu apsaimniekošana pašās nozīmīgākajās teritorijās būs ne tikai sirdsdarbs, bet arī materiāli atlīdzināts darbs, jo bioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošana ir iekļauta lauksaimniecības atbalsta programmā, kas finansējumu ir saņēmusi no Eiropas Savienības fondiem. Uz šo finansējumu varēs pretendēt zemnieku saimniecības, kurām būs izstrādāts lauksaimniecības vides plāns. Tā galvenā iezīme ir dabas daudzveidībai nozīmīgo pļavu saglabāšana – pļaušana un ganīšana, kā arī apsaimniekošanas atsākšana, krūmu ciršana un retināšana. Latvijas Dabas fonda speciālisti, veicot pļavu apsekošanu, cer uz jūsu atsaucību un izpratni.
Ne vienmēr ir iespējams uzmeklēt pļavu saimniekus vai īpašniekus, lai laikus saņemtu atļauju pļavu apsekošanai. Diemžēl eksperti vairākkārt ir sastapušies gan ar pašu īpašnieku, gan viņu četrkājaino sargu nelabvēlīgu attieksmi.
Ja jums ir informācija par siena pļaušanas un ganīšanas tradīcijām vai arī par daudzus gadu desmitus pļautām pļavām un ilgstoši apsaimniekotām, neielabotām ganībām, vēsturiski fotoattēli no bijušām pļavām vai neaizaugušām ainavām, lūdzu sazinieties ar Latvijas Dabas fondu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, LV-1010. Īpaši nozīmīgi ir iznīcināto pļavu fotoattēli no tagad meliorēto upju palienēm.
