Pagājušajā nedēļā Alūksnē viesojās biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskās tūrisma fakultātes lektors Mag.soc.sc. Ainārs Brencis, kurš Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē sniedza lekciju par Latvijas pilsētu zīmoliem. Tikšanās laikā dalībnieki apsprieda arī Alūksnes zīmola izveides iespējas.
Lekcijas laikā varēja uzzināt, kas ir zīmols un kāda ir citu pilsētu pieredze tā izveidē. Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka atzina, ka šī ir ievadlekcija, pēc kuras noklausīšanās katrs varēja pārdomāt, kas tad īsti ir zīmols un kā to izveidot.
Ir jāmāk pārdot
A.Brencis lekcijā uzsvēra, ka sava prece ir jāmāk pārdot. “Zīmolvedība ir mārketings, un jums par sevi ir jārada pozitīvs tēls, kuru būs viegli pārdot. Ventspils ir radījusi pozitīvu tēlu par sevi, un tai nekas daudz vairs nav jādara. Alūksnei ir jāpiestrādā, un tas var prasīt vairākus gadus. Jums ir jārada attiecīgā vide, lai zīmols pats izveidotos. Logo izveidošana neko neatrisinās, jo tas būs tikai attēls, kurš nevar eksistēt bez satura,” sacīja A.Brencis. Alūksnes novada domes kancelejas vadītāja Viktorija Avota izteicās, ka zīmola izveidošanai ir nepieciešami līdzekļi un Ventspils piemērs gluži neatbilst Alūksnes situācijai. Viņa jautāja, vai Aivars Lembergs Alūksnē kaut ko sasniegtu bez Ventspils naudas. “Zīmolu par naudu var izveidot ātri, taču tas būs uzkonstruēts, un, ja neiedzīvosies pilsētnieku un tās apmeklētāju apziņā, tad tam visam nav nozīmes. Zīmolam jāveidojas pakāpeniski, lai tas varētu arī pakāpeniski piesaistīt līdzekļus. Tāds ir arī Ventspils piemērs,” teica A.Brencis.
Alūksnē vēlas dzīvot tikai septiņi aptaujātie
A.Brencis uzrādīja pētījumu, kurā visu novadu iedzīvotāji bija aptaujāti par to, kurā pilsētā viņi vēlētos dzīvot. Ventspilī vēlas dzīvot 642 cilvēki, bet Alūksnē – tikai 7. 18,9 procentiem rīdzinieku Alūksne saistās ar laukiem, 11,3 procentiem asociējas ar Dabas muzeju, un tikai 4 procentiem – ar Ernstu Gliku.
Lekcijas apmeklētāji izteicās, ka Alūksne var piesaistīt ar savu vēsturi, ar Alūksnes ezeru un malēnisko izloksni. A.Brencis par šādu ideju izsacījās skeptiski, jo pilsēta nevar būvēt savu zīmolu, balstoties tikai uz vienu aspektu. “Jūs nevarat reklamēt sevi tikai ar malēnisko izloksni vai ezeru. Tam ir jābūt kompleksam, buķetei, kurā ietilpst vairākas Alūksnei raksturīgas lietas, kāda ir jūsu biznesa, atpūtas un dzīves vide. Vienas vai dažu lietu reklamēšana nes īslaicīgu rezultātu, un Alūksnei būtu jāpadomā par mārketinga kompleksu, kā aktīvi piesaistīt cilvēkus ne tikai tūrismam, bet arī biznesam un dzīvošanai,” teica A.Brencis. Lekcijas nobeigumā tās apmeklētāji apsprieda Alūksnes identitātes apzināšanos un to, kas varētu piesaistīt cilvēkus un līdzekļus pilsētai.
