Ierastā Apes gadatirgus vietā tirgus andeles smeķi šoreiz varēja izjust lielajā pierobežas gadatirgū Monistes parkā Igaunijā.
Apmeklētāji novērtē kā labu
Vērienīgais gadatirgus pulcēja visdažādākos tirgotājus – no smalku rotu darinātājiem līdz pat smagnēju koka dārza mēbeļu meistariem. Neiztika arī bez ziediem, augļu koku stādiem, āboliem, sīpoliem, kartupeļiem, cidonijām, arī siltiem adījumiem. Varēja iegādāties gaļas kūpinājumus, zivis, lielus maizes klaipus un pat pašdarinātus grādīgos. 76 tirgotāji bija no Latvijas, tostarp alūksnieši un apenieši, 45 tirgotāji – no Igaunijas. Visi “Alūksnes Ziņu” uzrunātie tirgus apmeklētāji atzina, ka tirgus ir labs. “Lai gan tirgus ir Igaunijā, latviešu pircēju ir vairāk nekā pašu igauņu. Visu laiku dzirdama latviešu valoda. Arī tirgotāji, šķiet, lielākoties ir latvieši,” sacīja alūksniete Viola. Viņai pievienojās arī Lauma, kas atzina, ka tirgus ir bagātīgs. “Alūksnes gadatirgū parasti ir vienas vienīgas drēbes, taču šeit ir viss kaut kas,” viņa stāstīja un atklāja, ka nopirkusi nazi un gardumus vēderpriekam.
Pārdod rudens veltes un adījumus
Īsti rudenīgu velti – ābolus – gadatirgū piedāvāja alūksnietis Herberts Svārups. Viņš stāstīja, ka šogad ir bagātīga ābolu raža. “Citi saka, ka ābolu nav, mums – pilns pagrabs. Pērn bija daudz bumbieru, šogad to nav,” stāstīja tirgotājs un atklāja, ka gan igauņu, gan latviešu pircēji iecienījuši šķirnes ‘Vidzemes zelta renete’ ābolus. Pie apenietes Anitas Uzkliņģes pircēji lielākoties izvēlējās adījumus bērniem – cepures, šalles, jaciņas. “Interesanti, ka šie adījumi lielākoties tiek sūtīti uz ārzemēm. Paši pircēji stāsta, ka sūtīs mazajiem latviešiem svešumā,” viņa stāstīja. Līdzās pašas darinātajiem adījumiem A.Uzkliņģe tirgoja arī meitu Zanes un Malvīnes floristikas darbus. Dārzkopības uzņēmuma “Sprogas” stendā pircēji lielākoties bija latvieši. Viņi izvēlējās ābeļu, plūmju un zemeņu stādus. Līdztekus pirkšanai un pārdošanai uz skatuves kāpa Apes un Monistes pašdarbnieki, kuri dziedāja, dejoja un spēlēja mūzikas instrumentus.
Mācīsies igauņu valodu
Lielā pierobežas tirgošanās notika Apes novada domes un Monistes pašvaldības sadarbības projektā „Ideja uz robežas”. Jau kopš marta notika seno amatu prasmju apgūšanas nodarbības. Tos Apes novada un Monistes pagasta cilvēki apgūst Modra Strauta un Andas Plaumas vadībā. “Pie M.Strauta apgūst klūgu un meldru pīšanu, savukārt A.Plaumas vadībā tapuši skaisti, krāsaini, rakstaini lupatu deķi un prievītes. Apē notiek igauņu valodas apguves nodarbības, savukārt igauņi apgūst latviešu valodu. Nākamajā gadatirgū viens otru sapratīsim labāk un bez problēmām spēsim paprasīt to, ko kārojas nopirkt,” informē projekta asistente un Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre.
Pierobežas lielais pavasara gadatirgus notiks Apē 12.maijā. “Tad atkal tiksimies ar kaimiņiem, lai iepazīstinātu viņus ar mūsu skaistajiem, veselīgajiem un daudzveidīgajiem puķu, dārzeņu, augļu koku stādiem un citiem labumiem. Ar šī projekta starpniecību vēlamies atgriezties senajos laikos, kad cilvēki ar zirgiem, vēlāk traktoriem un mašīnām brauca gan uz Igauniju, gan no Igaunijas un mainījās ar savu preci. Pie kaimiņa bija iespējams iegādāties to, kā nebija pašiem,” pauž I.Sāre.
