“Jukuma” deju dzīvē ir sagatavotas septiņas oriģināldeju programmas – “Apkārt muižu”, “Es nemiršu šai zemē”, “Pie Dieviņa dvēselīte”, “Danču vokars Malienā jeb pierobežā dzīvodami”, “Mūsu ziema” un “Tāds mūžiņš liniņam” – sešas no tām tapušas tieši kolektīvam, tām atrasts finansējums gan horeogrāfijai, gan mūzikai. Septītā “Malēnieši smalki ļaudis” būs baudāma jubilejas koncertā. Agris Veismanis uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc nāk dejot uz “Jukumu”, ir šīs programmas, kas nav citiem. Tas ir savdabīgs “Jukuma” apliecinājums. 20 gadu garumā (2003. un 2008.gadā) Dziesmu un Deju svētkos “Jukums” ir ieguvis pirmo vietu vidējās paaudzes deju kolektīvu konkurencē. Kolektīvs no sava pirmsākuma ir piedalījies visos Dziesmu un Deju svētkos, kopā četros, tagad gatavojas piektajiem. “Esam uzstājušies 295 reizes. Tomēr 20 gadu garumā viss kas ir piedzīvots! Ar dejām esam devušies uz Igauniju, Lietuvu, Angliju, Franciju un Grieķiju, vēl esam bijuši Ungārijā, Beļģijā un Polijā. Pavisam nesen bijām aizbraukuši uz Krieviju. Uzstājāmies Pleskavā un Izborskā,” stāsta Inita Veismane. Agris turpina: “Bieži ārpus Latvijas nebraucam, jo esam ģimenes cilvēki, kuru maciņi nosaka iespējas. Nevaram katru gadu kaut kur aizbraukt. Tomēr reizi trijos četros gados saņemamies un aizbraucam kaut kur tālāk.”
Gribējās dejot ar vīru
tautas dejas
“Dzīvoju mājās, audzinot meitas, un man gribējās dejot ar vīru tautas dejas. Iepriekš mācoties un studējot, dejojām katrs savā kolektīvā. Padomājām, ka ir arī citi ģimeņu pāri, kuri tā gribētu būt kopā!” stāsta Inita. Agris piebilst: “Bija Alūksnē arī jauniešu kolektīvs „Jānis”, kurā jaunieši sadejojās pārī un izauga no jauniešu kolektīva.“ Tā no vadītājas vēlmes dejot ar vīru un domubiedru atbalsta izveidojās “Jukums”. “Precētu pāru statusu tobrīd, 1992.gadā, noteica ekonomiskā iekārtas maiņa, sociālpolitiskie apstākļi, kad jaunajām ģimenēm bija jāiztur diezgan pamatīgs izdzīvošanas stress! Lai līdzsvarotu ikdienas notikumu milzīgo slogu un dotu papildu impulsu pāriem to izturēt un palikt kopā, loģisks ir nosacījums, ka deju kolektīvā kopš tā laika aicinām tikai precētus pārus,” atklāj Inita. Tā nu precēto pāru deju kopu “Jukums” vada A. un I.Veismaņi. Taujāti par to, kā radās nosaukums, Inita atbild: “Nosaukums radās pēc nodibināšanas. Bija jāpiedalās Dziesmu un Deju svētkos Rīgā, vajadzēja izdomāt nosaukumu? Sēdējām mājās un skatījāmies kalendārā stiprus vārdus, atradām “jukums”, domājām, ka ļoti piemērots!” Tā kā “jukumieši” uzstājas dažādos tērpos, tad arī šeit atspoguļojas vārda “jukums” nozīme.
Sievietes grib atšķirties cita no citas
“Mēs bijām pirmie valstī, kas sāka dejot dažādos tērpos. Tā kā dejojam tautas dejas, kas primāri nav skatuves dejas, bet ko dejoja tautā, un senāk cilvēki valkāja nebūt ne vienādus tērpus, tad mēs šo lietu nododam tālākajām paaudzēm. Ne jau tikai mūsdienās sievietes grib atšķirties cita no citas, bet arī senatnē. Meitas centās izcelties ar kādu rakstu vai citu krāsu tērpā. Gribēja būt atšķirīgas no kaimiņienes,” saka A.Veismanis. “Svarīgākais ir mūsu darbs latviešu tautas tērpa pētīšanā, valkāšanā un popularizēšanā. Mēs ar to izglītojam esošos „amata brāļus” – amatiermākslas kolektīvus. Tikpat nozīmīga ir savas atšķirīgās mākslinieciskās izpausmes caur deju uzvedumiem radīšana, kurus dejojam tikai mēs,” piebilst vadītāja. ”Kopš mūsu kolektīva dibināšanas, esam daudz pētījuši, meklējuši un izgatavojuši mūsu novada tautas tērpus, kas būtu attiecināmi uz 19.gadsimta vidu un otro pusi. Katrai sievai un vīram tas ir komplektēts savs un neatkārtojams. Tautas tērpu kolekcija nemitīgi tiek papildināta un pilnveidota. Mēs lepojamies ar to! Mūsu tērpi arī valsts līmenī Dziesmu svētkos novērtēti visaugstāk – ar galvenajām balvām deju kolektīvu grupā: 1998.gadā vasaras tērpi, 2003.gadā ziemas tērpi un 2008.gadā ikdienas darba tērpu komplekts.”
Dejo tikai precēti pāri
Nekas nevar pastāvēt, ja nav stabila pamata. Kas ir “Jukuma” stūrakmeņi? “Līdzīgi kā laulības svētais sakraments, tā “Jukumā” ir strikts nosacījums, ka var dejot tikai precēti ļaudis. Ja pāris šķiras, iet prom abi. Nav tā, ka viens paliek. Arī pa vienam dejotājam kolektīvā neviens netiek uzņemts,” tā, baumas neapstiprinot, saka A.Veismanis. Savukārt I.Veismane akcentē, ka katrs pāris ir stūrakmens, balsts! “Lai šaubīgie pamēģina, viegli tas nav, un paldies katram pārim par uzticību un izturību!” saka kolektīva vadītāja. “Atraktivitāte arī ir viens no stūrakmeņiem,” atzīst A.Veismanis. “Uz “Jukumu” nāk dejotāji ar dažādu dejošanas pieredzi. Tomēr ne katrs ir atraktīvs, notiek darbs šo īpašību izkopšanā. “Jukumiešiem” ir daudz atraktīvu dejotāju, var sevi parādīt uz skatuves, viņi nav stīvi! Ar sirdi un dvēseli esam par to, ko darām,” turpina kolektīva vadītājs. “Agra Veismaņa neizsīkstošais ideju ģenerators, viņa talanta šarms. Horeogrāfijas talanta šarms ir “Jukuma” veiksmes pamatā,” domā deju kopas dalībnieks Zintis.
Pieņem lēmumu dejot
20 gadi nav maz. Šinī laikā ir pāri, kas ir šķīrušies, pāri, kas ir pieņēmuši lēmumu vairs nedejot, bet ir pāri, kas pieņem lēmumu dejot. Tā 10 gadus un vairāk dejo Sanita un Didzis, Marga un Dainis, Dina un Gvido, kā arī Alda un Andris, Ineta un Gints, Zita un Normunds. Ievērojamu laiku dejo Sanita un Ivars, Evija un Kaspars, Sandra un Juris. Seši pāri, kas dejo no 1 līdz 4 gadiem, ir Inga un Arvīds, Guntra un Raivis, Gunita un Renārs, Līva un Māris, kā arī Indra un Edgars, Elīna un Zintis. Zintim ar sievu “Jukumā” oktobrī apritēs tikai pirmais dejošanas gads. Tomēr pirmā skate jau aiz muguras. Zintis atceras: “Kad sāku “Jukumā” dejot, biju piemirsis, kas tā deja tāda ir. Vajadzēja atsvaidzināt dejas soļus, sevi dejā. Skatē kājas, nez kāpēc, bija baigi sastingušas. Uztraukums centās bloķēt ķermeni, taču neveiksmīgi,” Zintis smaidot stāsta. Līdz šim viņš nav piedzīvojis nekādu smieklīgu vai neierastu gadījumu, koncertos vēl nav aizdejojis uz citu pusi vai nodejojis no skatuves. Pleskavā gan uzstāšanās laikā, kad puišiem jābūt dusmīgiem un aizkaitinātiem, sasmējies, kad izdzirdējis kolēģim bikses plīstam. Vēlāk izrādījies, tās saplīsušas tieši šekumā. Cietušais smējies, ka viņu apakšveļas tumšā krāsa izglābusi. Agris stāsta, ka ir bijis gadījums, kad puisis uzvilcis kreiso zābaku labajā kājā un labo – kreisajā. Koncerta laikā redz, ka zābaki skatās katrs uz savu pusi. “Tā gadās, kad ātri jāpārģērbjas,” nosaka vadītājs.
Dzimšanas dienā nevar iztikt bez novēlējuma. Zintis novēl: “Vieglu soli un vieglu garu! Daudz baltu dieniņu un daudz jauku koncertu!”
