Jaunalūksnes pagasta Kolberģī šobrīd pilnā sparā rit ūdenssaimniecības projekta darbi. Pašvaldības SIA “Rūpe” un būvnieki SIA “CeltCom” sola – projektu īstenojot, ir likvidēti ievadi, kur līdz šim kanalizāciju plūdināja Alūksnes ezerā.
Būvdarbu veicējs ir SIA „CeltCom” no Cēsīm, bet projektu īsteno SIA „Rūpe”. SIA “CeltCom” darbu vadītājs Guntars Marauskis norāda, ka objektā nodarbina arī apakšuzņēmumu SIA “Heders” no Rīgas, kas ar beztranšeju metodi ierīko ūdensvadu un spiedkanalizāciju, katru trasi aptuveni kilometra garumā.
Sargās ezeru
“Jau uzstādītas jaunas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – turpmāk nebūs vairs neviena ievada, kur pa tiešo kanalizācija ieplūda Alūksnes ezerā. Līdz šim tādi bija trīs, kur attīrīšana notika tikai pēc nosēdaku principa. Šobrīd no ezeram tuvākajām mājām ir spiedkanalizācijas trase uz attīrīšanas iekārtām, pa vidu ir parastā noteces kanalizācija un tālāk līdz attīrīšanas iekārtām atkal ir spiedkanalizācija. Savukārt no attīrīšanas iekārtām jau tīrs ūdens ieplūdīs Alūksnes ezerā,” saka G.Marauskis. SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks piebilst – līdz šim viss Kolberģis tā plūdināja kanalizāciju ezerā jau gadiem, radot lielu piesārņojumu. “Pirms vēl pilsētas attīrīšanas iekārtām nebija pieslēgta Kājnieku skola, slimnīca un pansionāts, Alūksnes ezera zivīm tika konstatēti lenteņi. Pēc tam tie pazuda, bet, tiklīdz Alūksnē iztīrīja Zuzannas dīķi, dūņas no tā sasūknējot Alūksnes ezerā, tā zivīm atkal bija lenteņi. Diemžēl tāds stāvoklis šobrīd ir ezerā. Pārņemot ūdenssaimniecību Kolberģī, SIA “Rūpe” panāca, ka Kolberģa centrā ierīkos tādas jaudas atdzelzošanas staciju un attīrīšanas iekārtas, lai varētu ar kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināt tuvākās apkārtnes iedzīvotājus. Savukārt blakus ezeram esošās Ezermalas, Robežu un Cerību ielas ir Alūksnes pilsētas teritorijā – tur ūdenssaimniecības projektu varēs īstenot nākamā Kohēzijas fonda perioda laikā no 2014. līdz 2020.gadam,” stāsta V.Vilks.
Tarifs palielināsies
Kolberģī ierīkos arī jaunas atdzelzošanas iekārtas, divas kanalizācijas sūkņu stacijas, atjaunos esošo dziļurbumu un izraks vēl vienu. Vecais ūdenstornis demontēts, pēdējā laikā tas arī vairs nefunkcionēja. Pašlaik darbus veic Kolberģa centrā, bet nākamajā projekta kārtā paredzēti darbi arī citviet. Jaunalūksnes pagasta pārvaldes komunālās saimniecības pārzinis Vitālijs Gerasimins norāda – īstenojot ūdenssaimniecības projektu, uzlabojumus galvenokārt izjutīs jau esošie klienti Kolberģa centrā, bet esot interese veidot arī dažus jaunus pieslēgumus. Līdz šim Kolberģa iedzīvotāji par ūdeni maksāja 44 santīmus (plus PVN) par kubikmetru, par kanalizāciju – 22 santīmus. “Pēc projekta īstenošanas tarifs noteikti palielināsies – katru gadu, jo investētā nauda jāatgūst un par katru kvalitatīvu pakalpojumu ir jāmaksā,” saka V.Vilks.
G.Marauskis norāda, ka ūdensvada ierīkošanai atlikusi vēl ceturtā daļa darbu, spiedkanalizācijai – vairāk, jo tās trasi veidot ir grūtāk. “Cauruļvadus ierīkojam iespējami tuvu ielu malām, lai būtu mazāk asfalta bojājumu, bet ir vietas, kur bez tā neiztikt. Projektu īstenojot, ielu un ceļu segumu atjaunosim. Ieplakā aiz bērnudārza bija vieta, kur ūdensvadu bijām domājuši ierīkot 1,80 metru dziļumā, bet nācās to darīt 3,10 metru dziļumā, kamēr atradām veco, barona laika caurteku,” darbu gaitu raksturo G.Marauskis. Būvuzraugs Jānis Priedeslaipa no SIA “UK sistēmas” atzīst – pagaidām darbi rit normas robežās, vienīgi to temps varēja būt ātrāks, jo ziema tuvojas.
Darbus pagastos turpinās
Projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Kolberģa ciemā” SIA „Rūpe” īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (85 procenti finansējuma) un Alūksnes novada pašvaldības (15 procenti) atbalstu. Projekta kopējā summa ir 332 129 latu (ar PVN). Kolberģis ir pirmā vieta ārpus pilsētas, kur “Rūpe” īsteno ūdenssaimniecības projektu. Drīzumā SIA “Rūpe” izsludinās iepirkumus ūdenssaimniecības projektu īstenošanai arī Māriņkalnā un Kornetos. V.Vilks atzīst – vēl 9 ciemiem grib pagūt izstrādāt tehniski ekonomiskos pamatojumus. Kopumā “Rūpe” par ūdenssaimniecību gādā 10 no 15 novada pagastiem. “Pagastos vislielākās grūtības rada saskaņojumu gūšana ar privātzemju īpašniekiem, lai veiktu rakšanas darbus,” atzīst V.Vilks.
