Baiba Lietapure, novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe
Prioritāšu ir
par daudz
Protams, ka liela daļa reformu ir vajadzīgas. Tikai jādomā, ka aiz visa tā stāv cilvēki, un nevar mētāties ar vārdiem. Viss ir ļoti jāpārdomā. Prioritāšu ir par daudz, bet tā ir taisnība, ka vajag kaut ko kustināt. Ir jādomā par mācību saturu. Labi, ka risinās pedagogu algu jautājums, tās mazliet ir palielinājušās – tā, kā bija pirms kāda laika. Par augstāko izglītību – tik mazā valstī tik daudz augstskolu uz valsts rēķina arī ir par traku. Agrāk bija augstskolu specializācija, piemēram, Liepājā mācījās latviešu valodas skolotāji. Tagad visur māca visu. Ir programmu dublēšanās. Vai tas ir labākais variants, ka pasniedzēji braukā no vienas augstskolas uz otru? Bezmaksas izglītība Latvijā ir bijusi visu laiku, tikai par to neviens nav runājis, tagad cilvēki kļuvuši drošāki. Savulaik mēs “Zvaigznes” grāmatnīcā centralizēti no skolas pirkām grāmatas par skolas naudu, rīdzinieki stāvēja rindās ar gariem sarakstiem rokās.
Daina Dubre-Dobre, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore
Ir lietas, kas ir
iesīkstējušas
Domāju, ka ir reformas, kas ir nepieciešamas, jo ir lietas, kas ir iesīkstējušas. Runājot par bezmaksas izglītību Latvijā, vispirms jādefinē, kas tā tāda ir. Vai tas nozīmē saģērbt bērnu skolai “no A līdz Z”? Vai tas tomēr ir vecāku pienākums? Vai tas nozīmē, ka jānodrošina ar visiem materiāli tehniskajiem līdzekļiem? Jābūt dokumentam, kas to nosaka. Mūsu skola nodrošina bērnus ar grāmatām, tomēr ir arī ziedojumi. No darba burtnīcu prakses mēs vairāk vai mazāk esam atteikušies. Algu pielikums skolotājiem ir neliels. 25 lati ir vairāk nekā nulle. Tomēr tie ir tikai 17 lati uz rokas par vienu slodzi. Palielinājums sanāk, ja skolā ir vairāk par 1000 skolēniem. Novads nosaka naudas sadalījumu – nauda seko skolēnam. Akreditēšanas reforma veicinās augstskolu sakārtošanu. Nesakārtotība augstskolās nav normāla īpaši lauku bērniem, jo programma nav intensīva, ir ar brīvdienām. Bet vecākiem bērns jāuztur visas atrašanās dienas Rīgā.
Juris Metums, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes maģistrants
Reformas ir
vajadzīgas
Esmu diezgan lielu uzmanību veltījis izglītības jomas politikai – gan studējot, gan darbojoties studentu pašpārvaldē un Latvijas Studentu apvienībā. Vērojot procesus, kas notiek izglītības jomā, piekrītu atzinumam, ka reformas ir vajadzīgas. Latvijas augstākā izglītība prasa pēc papildu kvalitātes. Ķīļa kungam diemžēl ir vairāk ideju nekā konkrēta skaidrojuma. Ar akreditācijas sistēmu ir labi pateiktas idejas, bet nav radīts politisks dokuments, konkrēts plāns, kas pa punktiem paredz, kā šīs reformas ieviest. Augstskolu akreditācija varētu uzlabot izglītības kvalitāti. Vairākās augstskolās tiks salīdzinātas studiju programmas, kas ir līdzīgas vai pat vienādas satura ziņā, bet ne kvalitātes, tādējādi vājākās cietīs un pat likvidēs. Ja mērķtiecīgi ceļ augstākās izglītības kvalitāti, piesaista ārzemju vieslektorus, tad domāju, ka Latvijas Universitāte līdz 2020.gadam varētu iekļūt labāko pasaules augstskolu reitingā.
