Ar nākamā gada janvāri interešu izglītībai Alūksnes novadā būs mazāks finansējums, jo samazinājies kopējais skolēnu skaits novadā. Lai nevajadzētu samazināt pieejamo pulciņu skaitu, jau tagad meklē risinājumu – viens no ierosinājumiem ir turpmāk no Alūksnes novada kopējā budžeta finansēt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra pedagogu atalgojumu.
Ieguvums – 6254 lati
Uz šā mācību gada 1.septembri finansējumu interešu izglītībai iedala, vēl ņemot vērā skolēnu skaitu pagājušajā mācību gadā, kas novadā bija lielāks, bet ar janvāri finansējumu piešķirs, ņemot vērā skolēnu skaitu šā mācību gada sākumā, kas ir par 176 skolēniem mazāks.
Izglītības pārvaldes interešu izglītības metodiķe Inga Meirāne norāda, ka joprojām viena no prioritātēm audzināšanas un interešu izglītības darbā ir rast iespēju visiem bērniem nodarbināt sevi ārpusskolas nodarbībās. Valstiski viens no uzdevumiem ir apzināt tos bērnus, kuri neiesaistās nevienā ārpusklases nodarbībā – Alūksnes novadā pagājušajā mācību gadā tādi bijuši 26 procenti skolēnu. “Interešu izglītības stundu skaitam sarūkot, šo bērnu skaits var vēl palielināties, jo no kaut kā var nākties atteikties, tādēļ meklējam risinājumus,” saka I.Meirāne. Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda – līdz šim, sadalot interešu izglītības finansējumu, prioritāte vienmēr bijis orķestris, jo tas ir vienīgais šāds kolektīvs novadā, un tikai pēc tam dalīts finansējums pārējiem. “Orķestris ir liels, stabils kolektīvs, nozīmīgs visam Alūksnes novadam ar ļoti atzīstamiem panākumiem. Mainot kārtību, kā finansē orķestri, iegūtu 30 stundas jeb 6254 latu gadā, ko tērē orķestra vadītāja un defilēšanas programmas vadītājas atalgojumam, bet arī šis ietaupījums būtu ļoti svarīgs,” saka G.Kupča.
Visstabilāk jūtas pie
ģimnāzijas
Par šo jautājumu septembrī diskutēts gan kultūras, izglītības un sporta, gan finanšu komitejas sēdē. Tajās izskanējušas bažas – ja orķestri vairs nefinansēs no interešu izglītības līdzekļiem, tad zudīs saikne ar ģimnāziju, vai nezudīs stabilitāte finansējuma nodrošināšanā un vai vietā nāks tikpat lietderīgas interešu izglītības programmas? Komitejas vadītāja Sandra Zeltiņa uzsver – novadam orķestris esot ļoti svarīgs kolektīvs, un ar šīm izmaiņām neesot doma pasliktināt vai apdraudēt orķestra situāciju. Orķestra vadītājs un diriģents Sandors Līviņš norāda – savulaik deputāti jau pieņēmuši līdzīgu lēmumu vēl Alūksnes pilsētas domes laikā. Toreiz līdz decembrim finansējums orķestrim bijis, bet ar janvāri – pazudis, par ko neviens pat neinformēja. “Visstabilāk orķestrim ir bijis, kad esam pie ģimnāzijas. Ir bijis arī tāds gads, kad orķestrim finansējums bija nulle… Divas reizes ģimnāzija ir glābusi orķestri!” saka S.Līviņš.
Mazpulki jāfinansē pagastiem
Finanšu komitejas deputāti pauda atbalstu ierosinājumam par finansējumu no novada kopējā budžeta, bet arī jautāja, kādēļ tieši šāda summa – varbūt vajagot vairāk, ņemot vērā orķestra panākumus. Līdz ar to orķestris arī turpmāk paliks kā interešu izglītības programma, tikai ar 2013.gada janvāri orķestra vadītāja un defilēšanas programmas vadītājas štatu likmes finansēs no Alūksnes novada domes budžeta līdzekļiem, nevis no interešu izglītības mērķdotācijas, ko piešķir valsts. Savukārt par naudas summu spriedīšot, skatot 2013.gada budžetu.
Kultūras, izglītības un sporta komitejas sēdē diskutēja, ka arī esošos sešus novada mazpulkus (Ziemeros, Strautiņos, Ilzenē, Alūksnē, Mārkalnē un Liepnā) varētu vairs nefinansēt no interešu izglītības līdzekļiem, bet no novada, ietaupot 17 stundas jeb 3374 latus gadā. Jāuzsver, ka šajā finansējumā gan neietilpst Ziemeru mazpulks, jo Ziemeru pagasta pārvalde to finansē no pagasta līdzekļiem kā neformālo izglītību, gadā paredzot aptuveni 2000 latu. Pašvaldības ekonomiste Evita Ņedaivodina uzskata – pārējām piecām teritorijām jārīkojas tāpat kā Ziemeriem, rodot iespēju no sava budžeta atvēlēt finansējumu mazpulku darbībai.
