Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem ir palielinājies par 5%, bet gada pirmajā pusgadā IKP izaugsme sasniegusi 5,9%.
2012. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada otro ceturksni, IKP izmaiņas noteikuši apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 15%) – par 6,1%, apstrādes rūpniecībā (15%) – par 9,0% un transporta un sakaru nozarē (13%) – par 7,5%. Būvniecības nozarē (5%) apjomi palielinājušies par 23,5%. Ne mazāk svarīgs ir arī tāds makroekonomikas rādītājs kā inflācija. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2012. gada augustā, salīdzinot ar 2012. gada jūliju, samazinājies par 0,3%. Precēm attiecīgajā laika posmā cenas samazinājušās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 0,1%. 2011. gada augustā, salīdzinot ar 2011. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājies par 0,3%. Pārtikas, kas Latvijā joprojām veido būtiskāko daļu patēriņa grozā, cenām lielākais samazinājums bijis kartupeļiem un dārzeņiem (-16,7%), ko galvenokārt veidojusi jaunās ražas nonākšana tirgū. Cenas samazinājušās arī augļiem (-3,9%), sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem (-0,9%), maizei un graudaugu izstrādājumiem (-0,1%). Savukārt dārgākas kļuvušas zivis un zivju izstrādājumi (+1,1%), gaļa un gaļas izstrādājumi (+0,6%), pārējie pārtikas produkti (+0,5%), tēja un kafija (+0,1%), cukurs un saldumi (+0,1%). Apģērbu un apavu grupā nozīmīgākais cenu kritums bijis apģērbiem par 0,8% un apaviem par 7,3%, ko veicinājusi sezonas preču izpārdošana. Gada inflācija augustā sasniegusi 1,7%.
Daļa ekspertu uzskata, ka tā dēvētie deflācijas prieki jau turpmākajos mēnešos beigsies un atkal atgriezīsimies pie nelielas inflācijas. Savukārt Latvijas Ekonomistu savienības vadītājs Ivars Brīvers ir noskaņots vēl skeptiskāk – viņaprāt, pašreizējie makroekonomiskie rādītāji vēl nevar būt pamats tam, lai runātu par nopietnām tendencēm mūsu tautsaimniecībā.
– Izvērtējot šā gada augusta datus, konstatēts, ka IKP pieaugums Latvijā gada periodā ir palielinājies par vairāk nekā 5%. Uz kā rēķina, jūsuprāt, tas ir noticis?
– Manuprāt, tas pieaugums ir diezgan absurds rādītājs, jo tas ir otrās kārtas atvasinājums. Proti, tas ir pieaugums pēc ļoti liela krituma. Krīzes laikā Latvijas ekonomika piedzīvoja 20% kritumu, un tagad sagaidīt pieaugumu ir tikai loģiski. Jāatgādina, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Latvijā ekonomika, mūsu valsts IKP, krita aptuveni par 50% un pēc tam arī bija straujš pieaugums. Reti gan kurš tic, ka 50% kritums mūsu ekonomikai tiešām bija – ņemot vērā, ka daļa tirgus aizgāja pelēkajā ekonomikā, bet tad pamazām notika pretējais process. Līdzīgs princips ir arī pašreiz, un dažādi pieaugumi šajā jomā ir tik nenozīmīgi skaitļi, ka diez vai būtu vērts tur kaut ko apcerēt. Atliek vien salīdzināt situāciju, piemēram, ar situāciju Latvijas ekonomikā 2007. gadā, lai gan ir izskanējuši apgalvojumi, ka tālaika apstākļi ar pašreizējiem neesot salīdzināmi.
– Kāpēc nav salīdzināmi?
– Īsti nezinu, taču ir bijuši apgalvojumi, ka 2007. gadā visu noteikuši oligarhi un vēl citi vainīgie. Tādējādi tagad, lūk, esot pareizā izaugsme, bet toreiz – balstīta uz spekulatīvām darbībām. Toreiz tas bijis, pūšot spekulatīvo burbuli, bet tagad – balstoties uz eksportu. Kaut kādā mērā tam var piekrist – tiek eksportēts koks un dzelzs, pārdoti mūsu uzņēmumi ārvalstniekiem ar mērķi eksportēt visu produkciju, un dažādi rādītāji aug. Rezultātā no brīža, kad bija 20% IKP kritums, līdz laikam, kad atkal būs atgriezies iepriekšējais līmenis, droši vien būs vērojams ekonomikas pieaugums.
– Cik ilgi Latvija vēl var rēķināties ar IKP pieaugumu?
– Tā kā pašreizējais ekonomikas pieaugums balstās pārsvarā uz jau pieminētā koka un dzelzs, kā arī graudu eksportu un pasaulē būs paaugstināts pieprasījums pēc šiem produktiem, izaugsme būs. Šajā kontekstā jāpiebilst, ka bagāti cilvēki visā pasaulē, kuri negrib zaudēt savus miljardus, veic uzkrājumus reālās lietās – dzelzī, metālā, alumīnijā, graudos, naftā, kokā un tamlīdzīgās vērtībās. Ar to arī izskaidrojams pašreizējais lielais pieprasījums. Un tāds šis pieaugums droši vien būs tik ilgi, kamēr vilksies pašreizējā finanšu sistēmas agonija Eiropā. Droši vien pieaugums kādu gadu vēl būs, līdz ekonomika būs atgriezusies 2007. gada līmenī. Būtiska ir pieauguma struktūra, turklāt skaitļi šajā jomā tiek rēķināti pārāk īsam periodam, lai varētu runāt par tendencēm. Vismaz pagaidām, manuprāt, ļoti apšaubāma ir šāda veida datu analīzes nepieciešamība un iespēju prognozēšana.
– Atbilstoši statistikas datiem, Latvijā pēdējo mēnešu laikā ir bijusi vērojama minimāla deflācija. Jūsuprāt, tas notiek uz PVN samazināšanas par vienu procentpunktu dēļ vai arī runa ir par kaut ko pavisam citu?
– Te situācija ir līdzīga tai, kāda ir ar IKP. Realitātē deflācija ir bijusi vienu mēnesi, un tas ir pārāk īss laika sprīdis, lai izdarītu kādus secinājumus. Jā, salīdzinot augustu ar jūliju, Latvijā ir bijusi deflācija, bet gada griezumā inflācija tomēr ir bijusi ar “+” zīmi. PVN likmes samazināšana acīmredzot ir bijis lai arī neliels, bet tomēr faktors, kas samazināja inflāciju. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka cenas minētajā laika posmā nav samazinājušās. Taču jāņem vērā, ka inflācijas samazināšanās jau vēl nenozīmē cenu kritumu. Var uzskatīt, ka PVN likmes samazināšana tiešām varēja būt viens no faktoriem, kas piebremzēja inflāciju.
– Var teikt, ka pārskatāmā nākotnē varētu beigties arī šī pati niecīgā deflācija?
– Īstenībā to pat vēl nevar uzskatīt par deflāciju. Šeit drīzāk jārunā nevis par mēneša, bet gan gada inflāciju, lai gan arī tas vēl būtu pārāk nepietiekams novērojums, lai varētu spriest par tendencēm. Būtiskāk ir pētīt gada ceturkšņa rādītājus. Situācija šajā jomā lielā mērā atgādina darbu ar Nacionālās attīstības plānu, tā prognozi, kad tiek salīdzināts 2010. gads ar 2011. gadu un, balstoties uz šo salīdzinājumu, tiek radīta tendence – tas ir pārāk absurdi.
– Vai, jūsuprāt, ņemot vērā minētos datus un jūsu minētos apstākļus, Latvijai nākamgad izdosies iekļauties Māstrihtas kritērijos, kas ir nepieciešams, lai valsts varētu pievienoties eirozonai?
– Domāju, ka izdosies.
