Tiesībsarga aicinājums apstrīdēt Satversmes tiesā to, ka vecākiem jāiegādājas mācību procesam nepieciešamie mācību līdzekļi, satraucis un licis sarosīties arī Alūksnes novada izglītības darbiniekus un vecākus.
Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda – tiesībsarga aicinājuma dēļ ikviens pedagogs juties neomulīgi pirms jaunā mācību gada.
Vēršas pret Ziemeru skolu
Viņa atgādina, ka jau pavasarī tiesībsargs aicināja vecākus ziņot par gadījumiem, kad skolas liek iegādāties mācību procesam nepieciešamos mācību līdzekļus. Martā pašvaldība gatavoja atbildi par to, bet 22.jūnijā saņēma tiesībsarga ziņojumu par visu apkopoto informāciju. “Augusta sākumā tiesībsarga aktivitātes turpinājās, jau konkrēti vēršoties pret skolām ar sodiem, par kurām bija saņemti personiskie iesniegumi, kad likts pirkt mācību līdzekļus – tostarp Alūksnes novadā Ziemeru pamatskolai. Šobrīd saistībā ar Ziemeru skolu vēl notiek skaidrošanās process,” saka G.Kupča.
Viņa uzskata, ka vainot tikai skolas vai pedagogus ir nepareizi, jo tas ir valstiski nesakārtots jautājums – nav formulējuma, kas īsti ir bezmaksas izglītība. “Mācību gada beigās visas skolas ar vecākiem pārrunā, kādi mācību līdzekļi nepieciešami nākamajam gadam. Gatavojoties šim mācību gadam, Alūksnes novada skolās ir rūpīgi pārskatīts izmantoto darba burtnīcu skaits, bet tās joprojām izmanto. Īpaši to nepieciešamību uzsver to skolu direktori, kur ir apvienotās klases. Alūksnes novadā šim mācību gadam vecāki pārsvarā ir pirkuši mācību grāmatas svešvalodai, 1.klasei, iegādāti arī vizuālās mākslas līdzekļi, sporta nodarbībām un meiteņu mājturībai vajadzīgais,” atklāj G.Kupča.
Skolas būs strupceļā
G.Kupča atgādina, ka 2011.gadā skolu budžetus Alūksnes novadā plānoja pēc citiem principiem nekā šogad un tad mācību līdzekļu iegādei paredzēja konkrētu summu. Šogad katrai skolai iedalīja konkrētu finansējumu, no kā jāsedz gan komunālie pakalpojumi, apkure, remonti, gan jāgādā mācību līdzekļi. “Analizējot skolu budžetus, secināms, ka no pašvaldības piešķirtā finansējuma vidēji 0,8 procenti naudas tērē mācību grāmatām – tas ir 3,50 līdz 3,57 lati uz bērnu. Mācību līdzekļiem ir nedaudz vairāk – vidēji 1 procents jeb 4,50 lati. Savukārt no valsts budžeta šogad skolas saņēma 1,98 latus uz bērnu mācību grāmatu iegādei,” salīdzina G.Kupča. Viņa uzskata, ka skolas būs strupceļā, īstenojot pašvaldības prasību jau uz oktobri plānot 2013.gada budžetu, jo valstī definējumu, kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, sola noformulēt tikai līdz gada beigām. Tad būšot zināms precīzi, ko finansēs valsts, pašvaldība un vai šajā procesā jāiesaistās arī vecākiem. Solīts, ka oktobrī visas skolas vēl papildus saņems 3 latus uz bērnu mācību literatūras iegādei, bet 2013.gadā plānoti 7 lati uz bērnu. Izglītības darbinieki norāda, ka tas neatrisinās problēmu.
Ieradīsies tiesībsargs
Skatot šo jautājumu Alūksnes novada kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēdē, G.Kupča rosināja ar nākamo gadu novadā atjaunot pabalstu ģimenēm, kurām ir problēmas ar bērnu audzināšanas pasākumu nodrošināšanu. “Šobrīd mums ir tikai ēdināšanas pabalsts un veselības aprūpes pakalpojumu segšanas pabalsts, bet tā būtu iespēja palīdzēt arī ģimenēm, kas nevar iegādāties līdzekļus vizuālajai mākslai, mājturībai, darba burtnīcas,” domā G.Kupča. Pašvaldības juriste Ilze Kalniņa gan uzskata – tas joprojām neatrisinās to bērnu vecāku, kas ir virs noteiktā sociālā sliekšņa, tiesības uz bezmaksas izglītību.
Komitejas sēdē nonāca pie secinājuma, ka mācību materiālus, literatūru, uzskates līdzekļus, kas nepieciešami standartā noteikto zināšanu apguvei, no skolas puses ir jānodrošina valstij vai pašvaldībai, bet personīgās lietas, ar ko bērns piedalās šajā procesā, paliek vecāku nodrošinājumā. “Tas ir jāskaidro, jo ir vecāki, kuri uzskata – skolai jāsarūpē viss: no dzēšamgumijas līdz interaktīvajai tāfelei,” saka G.Kupča. Komitejas vadītāja Sandra Zeltiņa norāda – ir svarīgi vecākiem skaidrot esošo situāciju, kas jau no skolu puses notiekot. Savukārt Alūksnes novada domes kancelejas vadītāja Viktorija Avota norāda – pagājušajā nedēļā no tiesībsarga pašvaldība saņēmusi vēstuli. Tajā norādīts, ka tiesībsarga pārstāvji pašvaldības drīzumā apmeklēs arī klātienē, turklāt ne tikai sakarā ar izglītību, bet arī ar citām jomām.
