Nolūkā popularizēt medus produkciju sestdien, 15.septembrī, visā Latvijā notiks Medus diena, kad interesenti varēs apmeklēt vairākas bišu dravas visā Latvijā. Dravās būs iespējams iegūt zināšanas par bitēm, biškopja profesiju, dažādām medus šķirnēm, degustēt un iegādāties medu. Diemžēl Alūksnes novadā gan neviens biškopis savu dravu apskatei nav pieteicis.
Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša to skaidro ar to, ka informācija par Medus dienu ir uzradusies ļoti vēlu un nav iespējams tik ātrā laikā sagatavoties. “Nezinu, kāpēc, bet līdz mums informācija par šo pasākumu nonākusi vēlu, taču es ar lielāko prieku piedalīšos tādā pasākumā nākamgad. Doma ir ļoti laba, un mūsu drava arī ir atvērta visu laiku kā tūrisma objekts,” stāsta J.Strakša. Kādreiz cilvēki esot braukuši vairāk, taču interese nav mazinājusies. “Vienkārši cilvēki brauc ekskursijās un parasti apmeklē kādu muzeju, kas ir laikietilpīgs pasākums. Un tad viņi saka, ka iebrauks pie mums, ja būšot vēl atlicis laiks,” viņš stāsta.
Latvijas Biškopības biedrības Alūksnes nodaļas vadītāja Lauma Lāce saka, ka cilvēki varbūt nevēlas ielaist savās dravās daudz svešu cilvēku, jo ir bijuši apzagšanas gadījumi un cilvēki kļūst piesardzīgāki.
Jauno bitenieku paaudze
J.Strakša stāsta – apmeklējot kursus, var redzēt, ka bitenieki kļūst aizvien jaunāki. “Es pats uzsāku bitenieka gaitas uzreiz pēc skolas beigšanas. Kā izmācījos par biškopi, tā arī uzsāku strādāt jau deviņdesmitajos gados. Ir bijuši labāki un sliktāki gadi,” viņš saka. Tagad jaunajiem biškopjiem palīdz lauku atbalsta kritēriji. “Bišu nepaliek mazāk, bet vairāk, un ir ļoti daudz jaunu un cerīgu bitenieku,” uzskata J.Straška. L.Lāce viņam piekrīt, sakot, ka ir daudz jaunu biškopju un viņi ir ļoti ieinteresēti praktisku zināšanu apgūšanā.
“Bites prasa daudz laika, lielu pacietību un savā ziņā drosmi. Daudziem ir vēlme uzsākt šo arodu, bet nevar pārvarēt kādas bailes. Saliekot vismaz daļu šo komponentu kopā, var izveidoties par tiešām veiksmīgu biškopi. Bitenieka darbs prasa lielu atbildības sajūtu un godīgumu pret sevi un potenciālo klientu,” spriež J.Strakša.
Jaunajiem biškopjiem ir grūti pieteikties projektu konkursiem, jo ir vajadzīgi lieli medus apjomi, lai medus ietu apgrozībā. “Esmu domājis par kāda projekta rakstīšanu, bet mums nav finansiālā seguma tam,” stāsta bitenieks.
Būt lojālam pret pircēju
“Pavasarī domāju, ka nu būs medus gads, bet – nekā. Nekad nevar zināt, kāda būs raža,” saka J.Strakša. L.Lāce informē, ka šogad ir iegūts mazāk medus nekā parasti un rudenī būšot jāpiebaro bites.
(Turpinās no 1.lappuses)
Pēc Jāņa Strakšas domām, medus pircēji esot iedalāmi trīs kategorijās. Pirmie ir tie, kuri vienkārši iepērk medu, otrie ir tie, kuri atnākot parunāties.
“Ar tiem cilvēkiem ir daudz interesantāk, jo viņiem ir kaut kāda pieredze biškopībā vai nu pašiem, vai viņu vecākiem, vecvecākiem. Tad mēs parunājam par sev tuvām lietām,” stāsta J.Strakša. Trešā kategorija ir mazliet nepatīkama, jo tajā esot negatīvi noskaņoti cilvēki. “Ja cilvēks ir nopircis labu medu, tad viņš to atceras, maksimāli, pusotru gadu, bet, ja viņš kaut kur ir nopircis sliktu medu, tad to pieminēs vēl piecus gadus,” viņš stāsta. Tādēļ katram biteniekam ir jāpārdomā visi sīkumi un jābūt ļoti uzmanīgam pret pircēju, jo pat par mazākajām kļūdām var nākties maksāt ļoti ilgi.
J.Strakša stāsta, ka semināros varot baudīt dažādas medus šķirnes. Zemnieku saimniecība “Lejas” ražo dažādu ziedu un griķu medu. “Ļoti labi ir medus saieti un ideja par medus biržu. Internetā biškopis piedāvā savu medu un pircējs to var izvēlēties. Uzsvars tiek likts uz konkrētām medus šķirnēm, piemēram, pieneņu, viršu, griķu un rudzupuķu medus. Es gan esmu skeptiķis šajā jomā, jo mēs nevaram savākt šo šķirņu medu viendabīgu. Varbūt viršu un aveņu medu, bet rudzupuķu medus lielos daudzumos manī mazliet izraisa smaidu.” J.Strakša norāda, ka viņam labāk patīkot tumšais medus, piemēram, griķu. Tam esot neierastāka garša un krāsa, bet tas esot ļoti veselīgs, bagāts ar minerālvielām. “Cilvēkiem šķiet, ka medus ir tikai tas, kas ir dzeltens, un uz pārējo skatās ar aizdomām,” viņš saka. Ne tikai griķu medus esot bubulis, bet arī pašas bites. “Šosezon man ir iedzēlušas tikai četras bites, bet katru gadu var no viņām norauties. Esmu arī bijis slimnīcā, jo bite iedzēlusi netālu no miega artērijas. Vienā reizē man ir pat iedzēlušas 24 bites, bet nekas slikts nav noticis,” savā pieredzē dalās J.Strakša.
