Ir norises, kurās mēs savā mazpilsētā it nemaz neatpaliekam no valsts vispārējām tendencēm. Šoreiz paralēles varam vilkt ar darbnespējas lapu izsniegšanu. Tas, cik tās pamatoti vai nepamatoti katrā gadījumā izsniegtas, paliek uz medicīnas darbinieku un pašu slimotāju sirdsapziņas, bet, veicot žurnālista pienākumus un analizējot faktus, ir skaidrs, ka vairākos gadījumos to izsniegšana nav pamatota, bet vairāk nekā paša vaininieka – slimotāja – glābiņš, savas varas izrādīšana, ķeršanās pie pēdējā salmiņa vai arī notikumi no sērijas: “Ja jūs tā, nu tad es jums parādīšu!”
Veselība ir dārgākais, kas cilvēkam ir. Uzskatu – par visu, par ko cilvēks melo, viņš agrāk vai vēlāk kaut kādā veidā tiek sodīts, bet tad vairs nav cilvēka varā to ietekmēt. Tādēļ īpaši ar tik nopietnu lietu kā veselība pārgalvīgi jokoties nevajadzētu, bet te laikam vietā ir teiciens, ka naudas dēļ liela daļa cilvēku ir gatavi uz visu. Negribas arī ticēt, ka mēs, latvieši, esam tik “slimīgi”, kā par to liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, jo – izrādās, ka pagājušajā gadā Latvijā slimības pabalstiem izlietots vairāk līdzekļu nekā bezdarbnieku pabalstiem! Ja 2011.gadā izdevumi bezdarbnieku pabalstiem bija 43,7 miljoni latu, tad slimības pabalsta izmaksai – 53,3 miljoni latu! Šobrīd valstī ir pat izveidota darba grupa, lai novērstu nepamatoti ilgstošu darbnespējas lapu izsniegšanu un veiktu grozījumus normatīvajos aktos. Reālu priekšlikumu vēl nav, jo ir vajadzīgas lielas izmaiņas, lai panāktu vēlamo rezultātu. Atklāts paliek arī jautājums, vai tas izdosies, jo daudzi ir ieinteresēti turpināt ierasto kārtību.
