Alūksniete Una Tetere-Teterovska savos 25 gados sasniegusi jau ļoti daudz: ieguvusi augstāko izglītību, nodibinājusi savu ģimeni un kļuvusi par māmiņu, bet līdztekus tam nebaidās šobrīd uzsākt arī savu biznesu, turklāt jomā, kas pašai ir ļoti tuva – sveču liešana. Una ir pārliecināta, ka biznesa ideja par ekoloģiskajām sojas vaska svecēm noteikti aizies tautās.
“Kopš šovasar uzsāku savu biznesu, daudzi saka: “Audzē ādu, rūdies! Ja kāds saka, ka netic tavai biznesa idejai – tas stiprina!” To arī centīšos ievērot, ka visa kritika stiprina,” saka U.Tetere-Teterovska. Līdz šim Una daudz laika veltījusi studijām, lai kļūtu par sabiedrisko attiecību speciālisti, vienlaikus Rīgā strādājusi apģērbu veikalā un četrus gadus Finanšu ministrijā par kancelejas vecāko lietvedi. Una izstaro labestību un ir pretimnākoša, atvērta un komunikabla. Nekritizē citus, bet pieņem katru tādu, kāds viņš ir. Unai ir daudz draugu, par ko viņa ir ļoti priecīga, un ar to lepojas. Unai nepatīk divkosība, uzspēlēta attieksme, bet augstu vērtē patstāvību un to, ka cilvēks dara pats, ir cīnītājs, nevis izmanto citus savu mērķu sasniegšanā.
– Kā radās ideja attīstīt savu biznesu un tieši Alūksnē?
– Vienmēr esmu zinājusi, ka pēc studijām atgriezīšos Alūksnē un būšu jauna mamma saviem bērniem. Un vienmēr no citiem ir bijis mūžīgais jautājums: “Ko tad tu darīsi Alūksnē?” Esmu ģimenes cilvēks, man ģimene ir ļoti svarīga – tas arī bija galvenais arguments atgriezties, jo šeit dzīvo mani vecāki, radinieki, arī vīrs strādā Alūksnē. Var arī teikt, ka, studējot maģistrantūrā, tiku atvilināta uz Alūksni – nosvinējām kāzas, piedzima dēliņš un nu mums ir sava ģimene. Alūksnē saskatu izaugsmes iespējas uzņēmējdarbībai, jo pilsēta atrodas blakus Igaunijai. Pierobežas tuvums ir izdevīgs – tu vari darboties plašāk, ne tikai savā novadā. Savukārt sveču liešana man ir vaļasprieks jau četrus gadus. Līdz šim gan tās bija tikai parafīna sveces, ko parasti gatavoju uz Ziemassvētkiem kā dāvanu tuviniekiem un draugiem. Svētkos vienmēr gribas uzdāvināt kaut ko no sirds, roku darbu arī ļoti novērtē, tam ir īpaša pievienotā vērtība. Atceros, jau bērnībā nepirkām veikalā sveces, bet kopā ar mammu gatavojām tās paši, kausējot lielus parafīna gabalus.
– Kāpēc tik specifiskā jomā: ekoloģisku sojas sveču izgatavošana?
– Draugi izteica ierosinājumu par sojas vaska sveču liešanu. Sojas vasks pasaulē tika izgudrots tikai 1992.gadā. Tas ir ekoloģisks – šobrīd “zaļā” domāšana un dzīvesveids ir ļoti aktuāli. Var teikt, ka biznesa ideju radīja draugi, bet izpildījums ir mans. Dzīvoju mazpilsētā, šobrīd esmu bez darba, toties varu izmantot projektu iespējas un piesaistīt finansējumu, jo biznesa uzsākšanai 2000 latu man piešķīra Alūksnes novada pašvaldība jauniešu biznesa ideju projekta konkursa gaitā.
– Ar ko sojas vaska sveces atšķiras no ierastajām parafīna svecēm?
– Kad deg sojas svece, tā izstaro ne tikai gaismu un siltumu, bet rada telpā viegluma izjūtu. Kad deg parafīna svece, tā kvēpst, palaikam sprakšķ un ar laiku telpā sākt trūkt skābekļa. Sojas sveces rada aptuveni 90 procentus mazāk kvēpu nekā parafīna sveces. Tās arī deg trīsreiz ilgāk nekā parafīna sveces, jo sojas vasks kūst pie zemākas temperatūras. Ar sojas sveci nevar apdedzināties, jo tās liesma nav tik karsta kā parafīna svecei. Parafīns kūst pie augstākas temperatūras, tādēļ veidojas izpilējumi un svece straujāk izdeg. Parafīns ir naftas atkritumu produkts, bet sojas vasks, tāpat kā bišu vasks, ir dabisks – tajā esošās ēteriskās eļļas izplatās telpā un aromatizē to. Šobrīd man vēl pašai ir tāds kā eksperimentu periods: izleju noteiktu sastāvdaļu vai formas sveci un tad pētu, cik ilgi tā deg, citas īpašības.
– Mēdz teikt, ka svece ir garīgas gaismas simbols un uguns stihijas atspoguļojums mūsu materiālajā pasaulē, kurai piemīt liels dziedniecisks spēks…
– Svece – tas ir gaišums, siltums. Esmu ticīgs cilvēks, tādēļ man ļoti patīk tas, kas izstaro no sveces. Svece dod enerģiju, tā ir daļa no mājas pavarda. Arī pati esmu kaismīga sveču dedzēja. Man ļoti gribētos lauzt stereotipu, ka sveces dedz tikai rudenī un ziemā, jo to var darīt arī vasarā, piemēram, noskaņas radīšanai kafejnīcā, masāžas vai skaistumkopšanas salonā.
– Kā esi iecerējusi veikt savu biznesu?
– Šobrīd ideju ir ļoti daudz un vēlme darīt – vēl lielāka! Lai gan dēliņam ir 1,4 gadi, bērnudārzā vēl nelaidīsim, tādēļ apvienošu gan sveču liešanu, gan mazā pieskatīšanu, pamazām ieejot darba procesā. Šobrīd aktīvi meklēju telpas Alūksnē, kur attīstīt ražošanu, lai ar novembri varētu sākt pilnvērtīgu darbu. Latvijā nav daudz sveču rūpnīcu, bet sojas vaska sveces ražo vēl mazāk. Pat sveču rūpnīca ar stāžu nodarbina kādus sešus darbiniekus, bet viņu saražotais apjoms ir liels. Arī es šobrīd ražošanu sākšu viena pati, bet nākotnē plānoju piesaistīt cilvēkus preces izplatīšanai, kuri būs kā tirdzniecības menedžeri. Par jauniešu biznesa ideju konkursā gūto finansējumu iegādāšos vaska kausējamo iekārtu, ko piegādās no Amerikas, biznesa uzsākšanai ieguldīšu arī savus līdzekļus. Līdz šim sveces gatavoju mājas apstākļos nelielā daudzumā, ūdens peldē, bet vaska kausējamā iekārta nodrošinās ražošanas apjomu, tomēr arī tad sveču liešana paliks roku darbs. Šobrīd jau strādāju pie sveču iepakojuma – tās varēs iegādāties kastītēs, būs pieejami dažādi aromāti. Gribas pielāgoties klientu vēlmēm un zināt sīkumos, ko katrs vēlas. Piestrādāšu pie sveču individuāla dizaina un noformējuma. Esmu priecīga katrā svecē ielikt daļiņu no sevis, piemēram, Alūksnes Pilssalā pašas salasītas āboliņa ziedlapiņas. Lejot sveci, pievieno izkaltētās ziedlapiņas, veidojot skaistu rakstu.
– Vai domā atvērt savu veikalu?
– Šobrīd neesmu plānojusi atvērt veikalu, bet piedāvāt savu produkciju Alūksnes veikalos. Līdz šim sojas vaska sveces esmu redzējusi tikai vienā veikalā Alūksnē, tāpēc mūsu veikalos tas būs jaunums. Centīšos tās izvietot atsevišķos stendos, lai neiejūk citu sveču klāstā. Sojas vasks ir dārgāks nekā parafīns, tādēļ arī sojas vaska sveces veikalā maksā dārgāk – to ir svarīgi izskaidrot pircējam. Cenu amplitūda svecēm atkarīga no preču formas, izejmateriālu cenām, saražotā apjoma – apjomam pieaugot, tiek samazināta sveces pašizmaksa. Izejvielas sūtu no Amerikas, kur ražo sojas vasku. Esmu uzsākusi arī sadarbību ar Lielbritānijas firmu. Meklēšu iespējas vēl rakstīt projektus, lai piesaistītu finansējumu un tirgotu savu preci arī ārzemēs.
– No kā visvairāk bail, uzsākot savu uzņēmējdarbību?
– No dokumentācijas kārtošanas – līdz šim tā man ir sveša, tādēļ tas nedaudz biedē. Esmu apzinīga un kārtīga, tādēļ gribu, lai viss būtu perfekts: gan sveces, gan dokumenti! Mani nebiedē neviens darbs – varu strādāt arī par apkopēju, bet zinu: tur, kur sākšu kā apkopēja, varu beigt kā vadītāja. Man ir vēlme attīstīties un izzināt procesu no pašas apakšas līdz virsotnei. Galvenais ir gribēt strādāt.
– Par tiem, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību, saka, ka galvenais ir mērķtiecība un neatlaidība. Tavuprāt, cik liela nozīme šajā gadījumā ir finanšu resursiem?
– Protams, neko nevar uzsākt bez naudas. Ja tās nav, jāmeklē iespējas iegūt, un šajā procesā jābūt neatlaidīgam. Savukārt pašā ražošanas procesā nauda ir otršķirīga. Nevar liet sveces un rēķināt, cik par katru no tām saņemsi naudas – tad nekas nesanāks. Tas pilnībā noraks visu manu būtību un mērķi. Ja darīsi ar prieku, tad ar prieku tas arī aizies tautās un atnāks vēlāk atpakaļ.
– Kādu iztēlojies savu nākotni pēc pieciem gadiem?
– Tad man būs 30 gadu, mūsu ģimenē būs ienācis otrs bērniņš un man varētu piederēt neliels, mājīgs veikaliņš ar sojas vaska svecēm… Tas būtu tik omulīgs kā “Stendera” ziepju veikaliņi, kur tu nonāc dažādu aromātu valstībā, kur izdabā visām klienta vēlmēm. Esmu uzklausījusi ieteikumus Alūksnē atvērt ekoveikaliņu, kur tirgotu dažādas pašu gatavotas ekoloģiskas preces – varbūt arī tas piepildīsies… Jāatzīst gan, man darbs nekad nav bijis primārais, jo mana lielākā pamatvērtība ir ģimene. Tas, ko no sevis ieguldi ģimenē, paliek tev pašam un rada gandarījumu, dod prieku sev un ir prieks, ar ko dalīties. Ģimenē svarīga ir saticība, uzticība, atklātība un prasme būt kopā arī bez vārdiem.
