Šis ir trešais gads, kad pašvaldības aģentūra “Alja” izsola rūpnieciski nozvejoto zušu iegādes tiesības. Turklāt pirmo reizi tā bija izsole ar vairākiem pretendentiem, kurā tiesības slēgt līgumu ar aģentūru ieguva Igors Zvejnieks. Viņš pats savulaik bija “Aljas” direktors, tāpēc var salīdzināt.
Rezumē rūpniecisko zušu zveju
“Jāņem vērā, ka zušu nozveja katru gadu ir citāda. Atceros, ka mazākā nozveja ir bijusi 200 kilogrami. Tad, protams, bija liela kliegšana, jo iepriekš bija 600 – 700 kilogrami. Pirmajā izsoles gadā ieguva tonnu, bet pērn – mazāk par pusi tonnas. Tomēr atteikties no murdiem bija pareizi. jo no tiem zivis var paņemt kāds garnadzis. Labāk lai ir tacis – viens zušķērājs,” spriež I.Zvejnieks.
Viņš secina, ka šogad zušu nozveja ir beigusies, jo turpinās tača rekonstrukcija. Maz ticams, ka to varētu pabeigt, kad zuši vēl “iet laukā no ezera”. “Zušu vidējais svars krītas, tas ir apmēram 0,9 līdz kilogramu smagi. Pirmajos nozvejas gados daudzi svēra apmēram divus kilogramus, bet tagad tikai atsevišķi eksemplāri sver 1,7 – 1,8 kilogramus. Turklāt paredzams, ka tas vēl samazināsies,” salīdzina I.Zvejnieks. Tomēr ieguvums nav slikts – par nozvejotajiem 760 kilogramiem zušu “Alja” nopelna 7600 latus, jo izsolē no iepriekšējo gadu sākumcenas – 6 latiem – tā tika palielināta līdz 10 latiem. Pieredze liecina, ka pavasarī zušu nozveja ir apmēram 85 līdz 90 procenti no kopējā apjoma.
Nav loģiski, ka ezeram trūkst atdeves
Bija laiks, kad par zušu nozveju sevišķi neinteresējās. Pēdējos sešus gadus ezerā tiek laisti zušu mazuļi, turklāt palielinās vēlme iepirkt rūpnieciski nozvejotos zušus, jo ievērojami augusi šo zivju cena. “Ja pieņem, ka gadā nozvejo 700 kilogramus zušu, tad no katru gadu ielaistajiem 3000 zušu mazuļiem jeb 60 kilogramiem zivju mazuļu vajadzētu izaugt 1800 kilogramiem zušu. Bet ieguvums ir krietni mazāks. Tas acīmredzot liecina, ka zušiem ir gana brīvas vietas dzīvei ezerā. Kad tās būs aizpildītas, nozvejai vajadzētu būt vismaz pusotrai tonnai gadā. Šogad 100 kilogramus var norakstīt uz zušu bojāejas rēķina, un vismaz tikpat nozvejo makšķernieki. Tātad tagad Alūksnes ezers iedod apmēram tonnu zušu, rēķina I.Zvejnieks. Ja “Alja” spētu ielaist ezerā nevis 3000, bet 6000 zušu mazuļu gadā un tā turpinātu septiņus līdz desmit gadus, tad varētu nozvejot divas tonnas zušu un nopelnīt 20 000 latu tikai no zušiem.
Tacis vajadzīgs zušu nozvejai
Gan zušu rūpnieciska nozveja, gan ezera ūdens līmeņa regulēšana veiksies labāk, kad tiks pabeigta tača rekonstrukcija. Tajā “Alja” iegulda 44 500 latus, kas ir Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējums un novada pašvaldības līdzfinansējums. I.Zvejnieks uzsver, ka Alūksnes ezerā ūdens līmeni stipri ietekmē nokrišņi. Viņš novērojis, ka vienā maija naktī, kad bija lielas lietavas, ūdens līmenis pacēlās par 10 centimetriem. Turklāt ar tādām lietus gāzēm bija trīs naktis. “Tādā situācijā ir grūti samazināt ūdens līmeni, jo slūžām vajadzētu strādāt vismaz nedēļu, lai ūdens līmenis kristos par 10 centimetriem. Slūžu platums ir apmēram metrs, bet ezera platība ir 1600 hektāri,” skaidro I.Zvejnieks.
