Alūksnes ezera krastos esošo nekustamo īpašumu 54 īpašnieki un lietotāji uz savu iesniegumu par Alūksnes ezera augsto ūdens līmeni saņēmuši atbildes no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Alūksnes novada domes. Tās apstiprina iedzīvotāju pausto un pierādīto, ka līmenis ir par augstu, tikai abas institūcijas nav atklāti atzinušas, cik liela patiesībā ir starpība.
Atzīme noteikta kļūdaini
VARAM norāda, ka pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes speciālistu ierosinājuma aģentūra “Alja” pieaicinājusi mērniecības speciālistus un 26.jūlijā SIA “Metrum” sertificēts mērnieks, veicot mērījumus pie hidrobūves – tača, fiksēja esošo ezera līmeņa augstuma atzīmi. Tā neesot atbildusi Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumos noteiktajai augstuma atzīmei un nesakrīt arī ar 2007.gadā atzīmēto augstuma atzīmi H-184,00 metri Baltijas augstumu sistēmā. Tiesa, ne ministrijas atbildē, ne Alūksnes novada domes atbildē, kur arī atzīst šīs atzīmes nesakritību, nav atklāti pausts, cik liela bijusi starpība. Gan VARAM, gan pašvaldība uzsver, ka pārbaudē konstatēts: hidrobūve uz Alūksnes upītes ir bez pāļu pamatiem, atklātas būves betonētās pamatnes malu augstuma svārstības, kas izraisot ierīkotās augstuma atzīmes faktiskā augstuma izmaiņas, tāpēc secināts – tas ir iemesls neprecīzai ūdens līmeņa noteikšanai. Pašvaldība vēl arī atzīst, ka 2007.gadā uznestā augstuma atzīme pie tača ir kļūdaina.
Ministrijas atbildē klāstīts, ka no 6.jūnija līdz 26.jūlijam vairākkārt veikta Alūksnes ezera ūdens līmeņa augstuma pārmērīšana un visos gadījumos konstatēta starpība starp līmeni, kāds ir ezera daļā pie Pilssalas tilta un daļā pie Alūksnes upītes iztekas. Šīs atšķirības svārstoties 10 līdz 15 centimetru robežās, kas rodoties dabiskā zemes liekuma un refrakcijas ietekmē, jo attālums starp mērījumu vietām pārsniedzot 5 kilometrus. Šim apgalvojumam gan nepiekrīt nekustamo īpašumu lietotāji, un īpašnieki uzsverot, ka tas ir tikai pieņēmums bez argumentācijas un aprēķiniem.
Dzīvo pēc 1986.gada
noteikumiem
VARAM savā atbildē vērš uzmanību uz to, par ko, tiekoties ar novada domes pārstāvjiem 6.augustā, jau runāja arī iedzīvotāji: esošie Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumi izstrādāti ļoti sen – vēl padomju varas laikā 1986.gadā. Šobrīd attiecībā uz Alūksnes ezeru ir spēkā jauni Ministru kabineta 2011.gada “Noteikumi par ūdens objektiem, kuru hidroloģiskais režīms ir regulējams ar hidrotehniskajām būvēm”. Saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu Alūksnes ezers ir iekļauts to ūdens objektu sarakstā, kuriem jāizstrādā ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi plūdu draudu novēršanai. Jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka novada domei, kuras teritorijā atrodas ūdens objekta hidroloģisko režīmu regulējošā hidrotehniskā būve, ūdens objekta ekspluatācijas noteikumi jāapstiprina ar saistošajiem noteikumiem, kur nosaka prasības regulējamā ūdens objekta hidrotehniskās būves ekspluatācijas režīmam plūdu draudu novēršanai, kā arī administratīvo atbildību par šo prasību pārkāpšanu. Alūksnes ezeram šobrīd šādi noteikumi nav izstrādāti.
Ministrija kā lūdzējs
VARAM sola, ka pēc tača rekonstrukcijas vēlreiz pārmērīs Alūksnes ezera ūdens līmeņa augstumu un ierīkos jaunas atzīmes, kā arī Alūksnes upītes iztekas kanālā ierīkos pastāvīgu mērlatu, kur iespējams nolasīt faktisko ezera ūdens līmeņa augstumu. Bet, ieziemojot ezeru, pašvaldība apņēmusies ievērot ekspluatācijas noteikumos noteikto normālo ūdens līmeņa augstumu pie atzīmes 183,7 metri. Savukārt “Aljai” līdz 1.novembrim pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes rīkojuma uzdots ierīkot ezera līmeņa noteikšanas vertikālo mērlatu sabiedrībai pieejamā vietā uz Pilssalas tilta balsta. Vēstulē arī uzsvērts, ka ministrijas kompetencē neietilpst norādījumu sniegšana pašvaldībām attiecībā uz to pārvaldībā esošu ezeru apsaimniekošanu. Šajā gadījumā ministrija ir lūdzēja lomā un lūdz Alūksnes novada pašvaldību izstrādāt, saskaņot un apstiprināt jaunus Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus.
Publisko informāciju par līmeni
Savukārt Alūksnes novada pašvaldība tagad apņēmusies regulāri publicēt informāciju par ezera ūdens līmeņa augstuma atzīmēm interneta mājas lapā “www.aluksne.lv” sadaļā “Noderīga informācija”, ko aktualizēšot katru trešdienu. Tāda kārtība būs līdz tača nodošanai ekspluatācijā. Atbildē uz iesniegumu minēts, ka 22.augustā atzīme esot bijusi 183,73 metri, bet 5.septembrī pie dienvidrietumu vēja 10 (15 m/s), gaisa temperatūras +18 grādi, ezera austrumu daļā, Alūksnes ezera iztekā uz Alūksnes upes ezera līmeņa augstuma atzīme uzmērīta 183,76 metri, liecina informācija “www.aluksne.lv”.
Šobrīd top jauni hidrobūves (tača) ekspluatācijas noteikumi – novada dome sola, ka pirms to saskaņošanas pašvaldībā noteiks laiku, lai interesenti var ar tiem iepazīties. Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite norāda – līdztekus izstrādās arī jaunos Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus.
Atbildes bez argumentiem
Pēc atbilžu saņemšanas paši Alūksnes ezera krastos esošo nekustamo īpašumu īpašnieki un lietotāji “Alūksnes Ziņām” atzīst – tās apstiprina viņu pausto, ka līmeņi nesakrīt, tikai diemžēl neesot norādīts, cik liela patiesībā ir starpība. Pašvaldība norādot, ka 22.augustā līmenis bijis 183,73 metri, bet patiesībā tobrīd līmenis esot bijis 183,77 metri. Arī šobrīd līmenis ezerā joprojām esot par 6 centimetriem augstāks, nekā to pieļauj šobrīd spēkā esošie ekspluatācijas noteikumi. Iedzīvotāji atgādina: sapulcē 6.augustā ar pašvaldību vienojās, ka ezeru ieziemos pie līmeņa 183,6 metri, bet abu instanču atbildēs identiski norādīts, ka ieziemos ar 183,7 metri, kas apliecinot, ka iedzīvotāju domas atkal neņem vērā. Tāpēc nekustamo īpašumu īpašnieki un lietotāji paredz – ja tā notiks, tad nākamajā pavasarī piekrastes zona atkal būs apdraudēta. Iesnieguma autori norāda arī uz to, ka viņi domei un ministrijai nosūtīja korektu iesniegumu ar pielikumiem, argumentiem un pierādījumiem, jo citādāk viņiem neticēja, bet pretī saņēmuši atbildes bez pamatojuma.
