Dzidra Mazika, politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja
Ir jānodala privātā dzīve
Esmu redzējusi tikai fragmentu, kā Valsts prezidents Andris Bērziņš ar mazo dēlu dodas uz skolu pirmajā mācību dienā. Šajā situācijā incidents saskarē ar žurnālistiem ir cilvēciski saprotams. Viņš taču arī ir tikai cilvēks. Domāju, vai bija vajadzīga pastiprināta žurnālistu interese par šo notikumu prezidenta personiskajā dzīvē. Protams, grūti spriest par šo situāciju, kuru nezinām un neesam redzējuši. Valsts prezidents ir pirmā amatpersona, kuras privātās dzīves telpa ir ierobežota. Taču šinī gadījumā viņš ar dēlu uz skolu devās kā tēvs, nevis kā amatpersona. Domāju, ka tās ir dažādas lietas – kur prezidents ir vienkārši cilvēks un kur amatpersona. Ja viņš dodas uz skolu kā amatpersona apsveikt pirmajā mācību dienā, tad žurnālistu vēlme to atspoguļot ir saprotama. Acīmredzot žurnālistu nepamatotā vēlme prezidentu tā aizskāra, ka viņa rīcība bija spontāna un nepārdomāta. Vajadzētu saprast, ka arī valsts pirmajai amatpersonai ir sava ģimene un personiskā dzīve. Viņš par savu nepārdomāto rīcību ir atvainojies žurnālistiem, tāpēc par to varētu vairs nediskutēt. Protams, tik asi reaģēt nav pieņemami ne prezidentam, ne arī kādam citam.
Zigurds Safranovičs, bijušais policijas darbinieks
Prezidenta necienīga rīcība
Pats neesmu redzējis sižetu televīzijā par Valsts prezidenta Andra Bērziņa incidentu ar žurnālistiem pirmajā skolas dienā. Taču pēc informācijas masu saziņas līdzekļos varu spriest, ka tāda rīcība valsts augstākajai amatpersonai nav pieļaujama. Var, protams, nepatikt žurnālistu klātbūtne, taču prezidentam ar savu rīcību un uzvedību ir jābūt paraugam. Lai arī kāda bija situācija un vēlme aizstāvēt dēlu, tādus vārdus teikt nedrīkstēja. Viņš varēja mierīgi žurnālistiem pateikt, lai nefilmē, jo tā ir ģimenes lieta – kopā ar dēlu doties uz skolu. Nedomāju, ka viņi neieklausītos. Mana pieredze ar žurnālistiem liecina, ka nav tā, ka viņi par katru cenu cenšas panākt savu. Man ir bijis tikai viens gadījums, kad brīvdienā piezvana TV 5 žurnālists, lai tiktos un saņemtu informāciju. Lai gan saprotu, ka masu saziņas līdzekļiem ir svarīgi operatīvi informēt, es paskaidroju, ka tas jādara darba laikā, un tā arī vienojāmies. Pieļauju, ka arī šajā situācijā visu varēja atrisināt mierīgi. Tiesa, Valsts prezidents ne pirmo reizi parāda, ka ir emocionāls. Tas nav nekas slikts, taču rupjības augstajai amatpersonai ir piedodamas vēl mazāk nekā jebkuram citam.
Silvija Ludviga, mākslas pedagoģe
Sabiedrību interesē arī ģimene
Ne Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ne viņa dēlam nekas nenotiktu, ja tiktu uzfilmēts, kā kopā dodas uz skolu. Es neko sliktu nesaskatu žurnālistu rīcībā, lai viņiem piesolītu pa galvu. Manuprāt, Valsts prezidentam ir jāapzinās, ka viņš nav ierindas pilsonis, tāpēc sava spontānā rīcība ir jāsavalda. Nevaru iedomāties, ka tā varētu reaģēt bijušais Igaunijas Valsts prezidents Lenards Meri. Nekad! Šāda nesavaldība liecina par cilvēka kultūras līmeni. Prezidentam jebkurā situācijā ir jākontrolē sevi. Diemžēl Andris Bērziņš to neprot. Nevaru piekrist, ka žurnālistiem nevajadzēja būt pie skolas, uz kuru devās prezidents ar dēlu. Žurnālisti ir ceturtā vara, kas dara savu darbu. Viņiem ir jāprot ielīst arī tur, kur viņus neielaiž. Ja pa durvīm viņus izmet, ir jāielien pa logu. Žurnālistiem šajā gadījumā nevar pārmest. Valsts prezidents ir augsta amatpersona, tāpēc viņam ir jārēķinās, ka arī viņa ģimene var sabiedrību interesēt. Tas ir jāatceras, pirms kaut ko saka. Vai ASV prezidents Baraks Obama aizliedz filmēt savu ģimeni? Drīzāk ir pretēji. Tas ir tikai normāli demokrātiskā valstī. Protams, labi, ka prezidents Andris Bērziņš atvainojās žurnālistam.
