Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Anita Romānova atzinīgi vērtē sarunas ar tieslietu ministru Jāni Bordānu par dienesta funkciju atjaunošanu pilnā apmērā. Tomēr nav paredzēts atteikties no ieceres 21.septembri rīkot piketu pie Ministru kabineta.
Ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips
“Dienesta Alūksnes struktūrvienības darbinieki tāpat kā citās struktūrvienībās strādājošie ir par piketa rīkošanu. Tiesa, masu saziņas līdzekļiem tiek sniegta informācija, ka piketā piedalīsies apmēram puse darbinieku, jo visi uz Rīgu nevar aizbraukt. Apzinājām, kuriem ir tādas iespējas, jo ceļam no Alūksnes vai Daugavpils ir vajadzīgi līdzekļi, bet tie ir ierobežoti gan arodbiedrībai, gan darbiniekiem,” informē A.Romānova.
Atšķirībā no citu valsts iestāžu ierēdņu prasībām, kuras aprobežojas ar vēlmi panākt algas pielikumu, Probācijas dienesta darbinieki to neprasa. Kad sākās krīze, valdība noteica, ka ar 2013.gada 1.janvāri visas dienesta funkcijas tiks atjaunotas. Tomēr tagad tā ir lēmusi, ka tas tiks darīts pakāpeniski līdz 2016.gadam. “Gribam saprast, kāds tam ir pamatojums. Tiek paziņots, ka krīze ir beigusies, bet valdība izvirza citas prioritāras jomas. Mēs uzskatām, ka būtu godīgi vispirms izpildīt saistības, par kurām bijusi vienošanās,” skaidro A.Romānova. Viņa uzsver, ka netiek ievērota vienlīdzība valsts ierēdņu vienotajā atalgojuma sistēmā. Šobrīd dažādās valsts pārvaldes iestādēs vienāda līmeņa ierēdņiem tiek maksāts atšķirīgs atalgojums.
Dienestā palielināsies darba apjoms
Tieslietu ministrs J.Bordāns tikās ar Probācijas darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, kuri vēlas panākt 40 stundu jeb pilnas darba nedēļas atjaunošanu, proporcionāli palielinot algas jau no nākamā gada, kā arī piemaksas par darba bīstamību un veselības apdrošināšanas atjaunošanu. Šo prasību izpildei vajadzīgi gandrīz 750 000 latu, kas Tieslietu ministrijas budžetā nav paredzēti. “Tieslietu ministrs izprot, ka Probācijas dienesta funkciju atjaunošana ir valstiski svarīga. Drīzumā spēkā stāties apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, kas paredz samazināt sodus, kas saistīti ar brīvības atņemšanu. Vairāk varēs piemērot piespiedu darbu un nosacītus sodus. Tas nozīmē, ka mūsu dienestam būs vairāk darba. Tāpēc ir neloģiski atlikt funkciju atjaunošanu pilnā apmērā, piešķirot atbilstošu finansējumu,” norāda A.Romānova.
Arodbiedrība netika pieaicināta Ministru kabineta slēgtajā sēdē, kurā tika lemts par šo jautājumu. Tāpēc nav citu iespēju paust savu viedokli kā piketā. “Mūsu dienests ir viena no iestādēm, kura rūpējas par sabiedrības drošību. Ir doma aicināt piketēt arī citu Tieslietu ministrijas iestāžu darbiniekus, lai pārstāvam visu intereses,” atzīst A.Romānova.
Visas funkcijas atjaunos trīs gadu laikā
Tieslietu ministrijas un Probācijas darbinieku arodbiedrības saskaņotajā paziņojumā teikts, ka ministrija tomēr ir spērusi soļus, lai apmierinātu arodbiedrības prasības – jau šobrīd darbinieki saņem dzīvības apdrošināšanu, bet no nākamā gada būs arī veselības apdrošināšana. Taču dienesta funkciju atjaunošana un atalgojuma palielināšana notiks pakāpeniski. Paredzēts, ka triju gadu laikā tās būs tādas pašas kā 2008.gadā. Paziņojumā norādīts, ka tieslietu ministrs aicinās valdību un koalīcijas partnerus pievērst uzmanību tam, ka par šo jautājumu ir nepieciešamas politiskas debates un vienošanās par nepieciešamo finansējumu. Ja likumpārkāpējs nosacītu sodu izcieš Probācijas dienesta uzraudzībā, tad tas valstij izmaksā 35 santīmus dienā. Turpretim viņa uzturēšana ieslodzījuma vietā izmaksā 16 līdz 20 latus dienā.
