Pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš Alūksnes ezerā tika atrasti apmēram 100 beigti zuši. Pašvaldības aģentūra “Alja” cenšas noskaidrot, kāpēc zuši gājuši bojā, bet pagaidām atbildes nav.
Laboratorijai nosūta zušu paraugus
“Tagad zušu nobeigšanās nav vairs vērojama. Trešdien vēl atradām dažus zušus, kuriem bija dzīvības pazīmes, taču, acīmredzot, tie nobeigtos drīz vien. Šo zušu paraugi ir nosūtīti uz laboratoriju Rīgā, lai noteiktu, kas ir nāves cēlonis. Ielikām zušus ledū un aizvedām uz Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldi Gulbenē, kas tos pārsūtīja uz laboratoriju Rīgā. SIA “Vitalitas” atkārtotās ūdens analīzes liecina, ka tas atbilst prasībām. Tas nozīmē, ka zušu bojāejas cēlonis varētu būt kāda slimība vai arī zilaļģes, tam laboratorijas izmeklējumos un analīzēs vajadzētu noskaidroties,” stāsta aģentūras direktors Māris Lietuvietis.
Pieredze liecina, ka nereti tā arī neizdodas atrast zivju bojāejas iemeslus. Tiesa, pērn, kad zuši nobeidzās Alauksta ezerā, izmeklēšanai tika nosūtīti dzīvo zivju paraugi, kuros neko neatrada. Šoreiz ir lielāka cerība, ka izdosies noskaidrot, kas izraisījis zušu nobeigšanos.
Cer noskaidrot bojāejas
cēloni
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa informē, ka zušu paraugi ir nosūtīti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijai. “Šis institūts ir specializējies zivju slimību noteikšanā. Lai noskaidrotu stipri palielinātās zušu nobeigšanās iemeslu, nolēmām nākt pretī pašvaldības aģentūrai “Alja”. Šogad nav dzirdēts, ka vēl kaut kur citur būtu līdzīgs gadījums,” norāda I.Tomiņa. Pirmās laboratorijas atbildes varētu būt zināmas šajā nedēļā, bet grūti paredzēt, kad varēs uzzināt visu analīžu rezultātus. I.Tomiņa sola, ka par tiem tiks sniegta informācija. Tiesa, arī viņa šaubās, vai varēs saņemt skaidru atbildi par zušu nobeigšanās cēloni. “Cerēsim, jo zuši bija nobeigušies, kad tos saņēmām,” atzīst I.Tomiņa.
Attīra ezera krastus no aļģēm
Jūras un iekšējo ūdeņu kontroles daļas Madonas sektora vecākais inspektors Imants Hamanis skaidro, ka atsevišķu zivju sugu bojāeja ezeros vasaras nogalē nav retums. Tā var būt atkarīga no daudziem faktoriem. “Ja vasarā ezerā ūdens temperatūra pārsniedz plus 20 grādus, tiek radīta labvēlīga vide dažādu ūdensaugu un aļģu augšanai. Jo augstāks piesārņojuma līmenis, jo vairāk ūdensaugu. Kad vasaras nogalē diennakts vidējā temperatūra pazeminās un ūdens atdziest, sākas ūdenī esošo augu un aļģu masveida bojāeja. Sevišķi zilaļģēm atmirstot, rodas toksiski savienojumi, kas ietekmē ūdens kvalitāti atsevišķos slāņos. Zivis, kuras nonāk šādā skābekli mazsaturošā ūdenī, iet bojā,” stāsta I.Hamanis.
“Aljas” un pašvaldības aģentūras “Spodra” strādnieki pagājušās nedēļas nogalē tīrīja ezera atklātos krastus no aļģēm. Tās tiek aizvestas, lai netraucēti izkalstu un sapūtu.
