Kā Alūksnes novadā dzīvosim līdz 2030.gadam? To centusies atspoguļot Alūksnes novada pašvaldība tikko apstiprinātajā dokumentā par novada ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 2012.līdz 2030.gadā.
Lasot stratēģiskos mērķus, šķiet, ka tie skan kā pasakā: “Alūksnes novads – videi draudzīgs, ar kultūras mantojumu bagāts, tūrismam stratēģiski nozīmīgs, investoru novērtēts Krievijas un Igaunijas pierobežas novads ar daudzpusīgi attīstītu mazo un vidējo uzņēmējdarbību un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves telpu iedzīvotājiem.”
Attīstīs medicīnas un medību tūrismu
Paredzēts, ka šeit būs konkurētspējīga un droša uzņēmējdarbība. Izglītoti, radoši, veseli un materiāli nodrošināti iedzīvotāji. Droša, dabiska un pieejama vide dzīvošanai, darbam un atpūtai. Efektīva publiskā pārvalde. Toties iedzīvotāju skaits būs mazāks nekā šobrīd, bet ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits – lielāks. Arī asfaltēto ceļu un ielu apjoms novadā plānots lielāks gan pilsētā, gan pagastos, palielināt cer teritorijas attīstības indeksu. Sadarbībā ar Krievijas pierobežas rajoniem attīstīs produkcijas eksportu. Kā trūkums minēts tas, ka novadā samērā lielos apjomos zemi un mežus iepērk ārvalstu firmas, piemēram, Kalncempju pagastā izpirkti jau 25 procenti. Nākotnē šeit iecerēts attīstīt arī veselības un medicīnas, iepirkšanās, medību tūrismu. Pie iecerēm jāmin arī apvedceļa pa Krišjāņa Barona ielu izbūvēšana Alūksnē tranzīta plūsmas novirzīšanai, attīstīt alternatīvās enerģijas ražošanu. Bet, lai pilnvērtīgi īstenotu Alūksnes ezera malas piekrastes attīstības koncepciju, Parka ielā esošo katlumāju iecerēts pārcelt uz ražošanas zonu Rūpniecības ielā. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, paredzēts, ka esošais sociālais aprūpes centrs “Alūksne” ar 80 vietām nākotnē var kļūt par šauru. Prognozēts arī atsevišķu skolu, neminot konkrēti, pastāvēšanas risks.
Papīrs ir, bet vajag darba vietas
Deputātu viedokļi par jauno dokumentu gan ir dažādi. Laimonis Sīpols uzskata – nav atrunāts, kas notiks ar lauku teritorijām līdz 2030.gadam, kāda būs skolu attīstība. “Ja uz vietas nevar iegūt pamatizglītību, tad šāda teritorija nevar būt vietējās nozīmes attīstības centrs! Kopumā izlasot šo stratēģiju rodas jautājums, vai Alūksnes novadam vispār ir nākotne?” jautā L.Sīpols. Andis Zariņš atgādina, ka nesen novada domē diskutēja par starptautiskās sadarbības speciālista nepieciešamību, bet tāda joprojām nav. “Šī iecere tika “norakta” – tagad fantazējam par visu kaut ko! Es attīstību izprotu citādāk – vajag uzņēmējus, kuri rada darba vietas, jo pārējais pēc tam attīstīsies neizbēgami: darbs, iedzīvotāju skaits, bērni skolās. Diemžēl neko nedarām, lai to sasniegtu,” saka A.Zariņš. Jānis Nīkrencis uzskata, ka novada attīstības stratēģija ir papīrs, kas pieņemts “papīra pēc bez reālas saistības ar dzīvi”. Dzintars Adlers uzskata, ka pašiem ir aktīvi jāseko valstī notiekošajam un jāiesaistās, bet tas neesot pienācīgi darīts jau pirms novada izveides. “Alūksnes rajona padomei un pilsētai arī bija attīstības plāni – vajadzēja sekot līdzi, iziet ielās, bet visi klusēja! Tagad Saeimā runā jau par nākamo plānošanas periodu, izvirza jaunus mērķus, bet nerunā par to, vai iepriekšējie sasniegti.”
Valsts novadus negaida
Ainars Melders piebilst, ka valsts Nacionālās attīstības plāns jau uzrakstīts, to apspriež, neņemot vērā novadu attīstības stratēģijas, tāpēc neizprot, kam tās vispār vajadzīgas.“Nevienu valstī šis mūsu plāns neinteresē! Ir ļoti sāpīgi, ka izstrādājam vīziju, bet tikmēr valstī jau runā par kaut ko citu. Valstij neinteresē, kā dzīvo un elpo nomale,” ir pārliecināts A.Melders. Arī pašvaldības teritoriālplānotāja Aivita Māsēna norāda, ka šobrīd 80 procenti Latvijas novadu vēl tikai apstiprina savas attīstības stratēģijas, bet valsts nacionālais attīstības plāns jau izstrādāts, tās nemaz nesagaidot un neņemot vērā. Savukārt, ja pašvaldība šādu dokumentu neizstrādās, valsts tai piemēros soda sankcijas un liegs turpmāk piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.
