Veclaicene ir īpaša jau ar to vien, ka atrodas pierobežā, arī ikdienā te dzirdama igauņu valoda, godā igauņu tradīcijas, bet Igauņu diena vēl vairāk ļauj iepazīt citam citu. Šogad tajā organizēja radošās darbnīcas, bet noslēgumā bija krāšņs koncerts. Šogad pirmo reizi Igauņu dienu apmeklēja kaimiņi no Tartu, Reuges sievu ansamblis, Pelvas harmonistu klubs, Elvas sievu ansamblis, bet Hānjas deju kolektīvs ir uzticami sadarbības partneri katru gadu. Svētkus apmeklēja arī kolektīvi no Veru, Varstu, Miso, kā arī Malienas, Jaunannas un Plāņiem Latvijā.
Igaunietes no Vatselīnas biedrības demonstrēja mezglošanas prasmes, smilšu gleznu veidošanu un ļāva roku iemēģināt sienas dekoru veidošanā – uz bērza koksnes plāksnes no salvetēm katrs varēja izveidot sev vēlamo attēlu. Biedrības pārstāvei Sirjei Paklerei ar domubiedrēm netrūka pacietības katram ierādīt šīs prasmes. “Veclaicenē esam pirmo reizi – mūs uzaicināja. Ļoti patīk!” saka S.Paklere. Svētkos aktīvi līdzdarbojās veclaicenieši. Gunita Drozdova cienāja ar brīvā dabā ceptām pankūkām, Baiba Laizāne bija sarūpējusi kafiju un tēju, Ilze un Karīna Dzērves – brīnumgardas kūkas no lauku labumiem. Īpašs prieks bija mazajiem, samīļojot Lāsmas Kronbergas aitiņu, kurai drosmīgākie pēc tam arī cirpa vilnu ar dzirklēm, kā arī Ligitas Prangeles kaziņu, zirgu un poniju. L.Prangelei ponijs ir nesen – tikai dažus mēnešus, nopirkts mazajai meitai par prieku, kura demonstrēja arī valsi ponija mugurā. Anda Plauma ļāva roku iemēģināt auduma apdrukā, Agija Pauģe piedāvāja pašas gatavotas rotas un suvenīrus, Mārtiņš Šķepasts – mājās gatavotu kvasu, Jānis Udrass mācīja vīt virves, Inta Rezgoriņa – mezglošanu, Dace Rozīte-Žagariņa gleznojumā uz sejas, rokas pārvērta pasākuma apmeklētāju vēlmes. Radošajās darbnīcās tapošanas un dekupāžas prasmes ierādīja arī mājturības skolotāja Jaunlaicenē un Ziemerī Dace Livke. Jaunlaicenietes Sandra Jankovska un Inese Dārziņa mācīja pastaliņu darināšanu, keramiķis Uģis Puzulis izrādīja latviešu keramikas daiļumu. Sajūsmu izraisīja arī pašmāju jātnieku kluba “Hipo prieks” sadarbībā ar jātniekiem no Igaunijas rādītie paraugdemonstrējumi, kā zirgus izmantoja sendienās un mūsdienās, bet drosmīgākā igauņu jātniece demonstrēja, ka zirgu iespējams iejāt arī bez sedliem un pavadas.
Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte vērtē, ka veclaiceniešus un igauņus vieno draudzība un sadarbība, iespēja satikties un kavēties atmiņās, tādēļ arī svētki izdodas. “Paldies visiem, kuri atsaucās! Īpaši arī Olgai Šķepastei un Silvijai Graudiņai par dziedāšanu, pasākuma vadītājiem Arnim Ezeriņam un Līgai Maijai Seņinai, kura nodrošināja tulkošanu,” saka M.Rozīte.
Uzrunātie veclaicenieši atzina, ka svētki ļoti patikuši un tādus vajadzētu biežāk. “Igauņu valoda mums ikdienā nav nekas svešs, pagastā ir daudzas latviešu un igauņu ģimenes, ko vieno laulības saites un ievēro abu tautu tradīcijas,” saka veclaiceniete Maija. Igauniete Mivi no Tartu deju kolektīva uz Igauņu dienām Veclaicenē atbraukusi pirmo reizi. Viņa vērtē, ka abas tautas vienmēr vienojusi kultūra un viesmīlība.
