Ar šodienu, 1.augustu, Alūksnes un Apes novadu pagastos darbu sāk Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lauku attīstības speciālisti, turklāt viņu amata nosaukumā atgriežas vārds “konsultants”, kā arī daļēji mainās un paplašinās pienākumi. Konkursā uz amatiem pieteicās pieci pretendenti.
Izvēlas zinošākos un
pieredzējušākos
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas un LLKC veikto reformu tiek slēgti jauni darba līgumi ar līdzšinējiem lauku attīstības speciālistiem jeb konsultantiem, kā arī pieņemti darbā jauni speciālisti. Alūksnes novadā tagad ir par vienu štata vietu vairāk. Jauns konsultants būs arī Apes novadā, jo atbrīvojusies līdzšinējās lauku attīstības speciālistes Ritmas Kārkliņas vieta. Viņa pārtraukusi darbu, tāpēc lauksaimniecības konsultanta pienākumus turpmāk veiks Sandris Cipruss. Savukārt Alūksnes novadā savus darba pienākumus saglabā līdzšinējais lauku attīstības speciālists Nikolajs Irtiševs, bet no jauna tos uzņemas Velga Vērse, kura savulaik jau bija lauksaimniecības konsultante. Ieva Peperniece ir centra lauku attīstības speciāliste, bet turpmāk strādās arī pagastos. “Konkursā uz amatu vietām bija pieteikušies pieci pretendenti. Izvērtējot ir izraudzīti galvenokārt mūsu bijušie un pašreizējie darbinieki, kuri labi orientējas lauksaimniecības jautājumos. Protams, konsultantam nav visu laiku jābūt kādā pagastā uz vietas. Tāpēc ir telefoni, lai varētu sazināties jebkurā laikā, ja kaut ko nepieciešams noskaidrot. Var arī norunāt tikšanos vai aizbraukt uz zemnieka saimniecību. Taču galvenais ir nodot visu jaunāko informāciju lauksaimniekiem, lai varētu izmantot visas Eiropas Savienības fondu izmantošanas iespējas, atgādināt par termiņiem,” uzsver centra Alūksnes nodaļas vadītāja Viola Kaparšmite.
Saņems novadu pašvaldību atbalstu
Algu un valsts paredzētos nodokļus par saviem darbiniekiem maksās LLKC, kas arī slēgs līgumus ar novadu pašvaldībām par līdzfinansējumu transporta izdevumiem. Alūksnes novada dome nolēmusi no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izdalīt 900 latus degvielas iegādei. “Aprīkojumu darbam – datoru un printeri – nodrošināsim, bet pašvaldībai vajadzēs ierādīt telpas darbam, kur konsultanti varēs pieņemt apmeklētājus. Tajā ir vajadzīgs interneta pieslēgums,” norāda V.Kaparšmite. Ir paredzēts, ka katrs konsultants apkalpos trīs pagastus. V.Kaparšmite atzīst, ka svarīgi ir nodrošināt konsultācijas Jaunlaicenes, Veclaicenes, Ziemera, Ilzenes un Kalncempju pagasta lauku ļaudīm, kuriem tās šobrīd trūkst. Kāds būs sadalījums, par to vēl tiks lemts. Katrs konsultants vienosies ar pašvaldību un pagasta pārvaldi par pieņemšanas laiku.
V.Vērse atzīst, ka visu laiku seko līdzi lauksaimniecības aktualitātēm. Tās viņai ir svarīgi zināt tāpēc, ka pašai ir zemnieka saimniecība. Turklāt daudzi ar neskaidriem jautājumiem joprojām vēršas pie viņas. “Protams, lauku attīstības speciāliste brauca arī pie mums. Taču vietējiem cilvēkiem tuvāks ir savs speciālists, ar kuru jau sarasts. Tāpēc maiņas un pārtraukums darbā nav nekas labs,” saka V.Vērse. Tomēr ir vismaz saprasts, ka ar vienu valsts algotu lauku attīstības speciālistu ir par maz novadā, turklāt pašvaldības attīstības speciālistiem ir jādomā par visu nozaru attīstību vairākos pagastos, tāpēc ne vienmēr pietiek laika lauksaimniecības specifiskajiem jautājumiem.
