Apes Pilsētas svētki tradicionāli tiek svinēti kādā ielā. Šoreiz tā būs Avotu iela, kuras nosaukums saistīts ar avotu dzidrajām skaņām. Pagājušajā piektdienā tie tika apsekoti, lai noskaidrotu, cik pieejami un sakārtoti ir avoti.
Nāves avotiņa ūdens ir
ledains
“Apes pilsētas un novada pelēkais dārgakmens ir dolomīts. Un, kur dolomīts, tur avoti, kas, meklējot ceļu dolomīta slāņos, atrod izeju. Mūsu pilsētā ir pieci avoti. To dzidro ūdeni visi varēs degustēt Pilsētas svētkos. Tad katram būs skaidrs, vai taisnība tiem, kuri saka, ka katra avota ūdenim ir sava garša. Ikdienā pilsētas iedzīvotāji pēc ūdens iet uz avotu, kas ir tuvāk dzīvesvietai. Iespējams, ka garšas izjūtu ietekmē nostāsti, kādi ir zināmi par avotiem,” stāsta Apes pašvaldības novadpētniece Diana Liepiņa.
Viņa kopā ar bērniem bija pārgājienā, lai noskaidrotu, kur iztek Jašupīte. Tika secināts, ka tās sākums ir Nāves avotiņš. Pļavā tekošās urdziņas saplūst kopā un veido upes izteku. “Nāves avota ūdens ir ļoti auksts. Karstā vasaras dienā viena no barona kalponēm pēc tā dzeršanas saaukstējusies, saslimusi un trešajā dienā nomirusi, tāpēc arī avotam ir tāds nosaukums. Pēc tam veci ļaudis brīdinājuši, lai vairs nedzer šī avota ūdeni,” vēsta D.Liepiņa. Viņa ievērojusi, ka nosaukums joprojām nedaudz biedē. Senāk pie šī avota bija soliņš un krūze, lai ceļa gājēji varētu pasmelt ūdeni.
Divi avoti izskatās kā
raudošas acis
Par Dzeņu avota nosaukuma rašanos rakstīts Dainas Zupas grāmatā, kurā viņa stāsta par Gobu dzimtas likteni un savu vectēvu. Viņš aizbēdzis no dzīvesvietas Aumeisteros, lai nebūtu jāiet karadienestā. Atnācis uz Api un nopircis zemesgabalu no barona. Kad vīrs savā jauniegūtajā īpašumā sēdējis zem koka, tajā sācis kalt dzenis. Tāpēc viņš to nosauca par Dzeņiem, un avotiņš šajā vietā, protams, ir Dzeņu. Bet pie Apes pilsētas kapsētas ir Acu avotiņš. “Dāvja Ozoliņa nostāstos vēstīts, ka tajā raganas esot mazgājušas acis. Un arī cilvēki secinājuši, ka avota ūdens uzlabo redzi,” saka D.Liepiņa. Tā kā avots izplūst Raganu klinšu pamatnē, tā saistība ar teikā minētajām raganām ir loģiska. Bet nosaukums varētu būt radies arī tāpēc, ka avots izskatās pēc divām raudošām acīm, jo patiesībā tie ir divi avoti.
Vāc fotogrāfijas par avotiem un ūdeņiem
Zīļu svētavots ir viegli pieejams, tāpēc pēc tā brauc arī tālāk dzīvojošie. Savulaik par tā sakārtošanu parūpējās tuvējās zemnieku saimniecības “Zīles” saimnieki – Inta un Aigars Bremzes. D.Liepiņa stāsta, ka 1941.gada jūnijā netālu no avota strādāja Aigara vectēvs. Viņu tieši no lauka aizveda izsūtījumā. Tāpēc avots tāpat kā arkls māju pagalmā glabā vectēva piemiņu. Par svētavotiem dēvē avotus ar dziednieciskām īpašībām. Tās ūdens iegūst, tecēdams cauri iežu slāņiem, kuros ir minerālvielas, tās ieskalojas ūdenī.
Pilsētas svētkiem paredzēts veidot izstādi “Apes avoti un citi ūdeņi”, kurai līdz 1.augustam var iesniegt fotogrāfijas. Avotu ielas iedzīvotājus mudina sakopt savus īpašumus, padomāt par kādu interesantu akcentu, kā arī pastāstīt savu māju vēsturi.
