Turpmāk galvaspilsētas vēsturiskajā centrā un Vecrīgā pastieptas ubagu rokas neredzēsim. Ubagošanas problēmu nolemts atrisināt aizliedzot. Tagad ielās neredzēsim nekoptus un uzmācīgus diedelniekus, kuri nereti cilvēku sirdis iežēlināja ar izdomātiem stāstiem, nebūs ielās nelaimīgu cilvēku, kuri zaudējuši kādu ķermeņa daļu, nebūs ubagotāju četrkājaino draugu, kuri uzticīgi saimniekam gan svelmē, gan salā, nebūs klanīšanās visu dienu, it kā katrs garāmgājējs būtu Allahs. Mani kā Rīgas viesi nesajūsmināja ceļā satiktie santīmu un latu lūdzēji. Domāju, ka arī tūristu acīs galvaspilsētu ubagotāji nerotāja.
Gluži pretējs viedoklis ir par ielu muzikantiem, dejotājiem vai citu brīnumu darītājiem. Viņi trūkstošo santīmu nopelna, kaut ko darot, nevis vienkārši lūdzot. Vien rodas jautājums – kā tiks sodīti ubagošanos aizlieguma neievērotāji? Sodīs ar 10 latu sodu, kuru pēcāk nevarēs piedzīt? Ko paņemt no ubaga, kuram nav nekā. Vai aizliegumi jebkad ir reāli atrisinājuši kādu problēmu? Vai gluži pretēji – ražo jaunus likumpārkāpējus un palielina izdevumus, cenšoties to visu apkarot. Kārtējā cīņa ar vējdzirnavām… Un vai nebūs tā, ka līdz ar ubagošanas aizliegšanu daudz vairāk dzirdēsim par apzagtiem cilvēkiem. Zags, jo kaut kā ir jādzīvo, nevis ies strādāt. Dažiem ubagotājiem diedelēšana ir ja nu ne gluži bizness, tad dzīvesveids noteikti. Paši ubagotāji atzinuši, ka reizumis dienā nopelna vairākus desmitus latu, kas ir vairāk, nekā strādājot algotu darbu.
