Apes pagasta zemnieku saimniecības “Rumpāni” īpašnieks Nikolajs Orlovs izgatavojis divus pārvietojamus vagonus, kuros gandrīz 60 bišu saimes aizved uz meža pļavām, kur tās atrod nektāraugus. Un medus ienesums ir.
Stiprina organisma aizsargspējas
“Domāju, ka nākamajā ziemas periodā bites būs jāpiebaro. Skatījos, ka stropos peru telpa ir tukša. Esmu secinājis, ka vasarās mežā bitēm vienmēr ir iespējas atrast augus, no kuriem var iegūt nektāru. Turpretim laukos dabisku, ziedošu pļavu tikpat kā nav. Ja arī ir, tās tiek appļautas. Turklāt jāuzmanās, lai tuvumā nebūtu ziedoša rapša vai citu lauku, kas ir migloti ar ķimikālijām, jo tad bites aiziet bojā,” spriež N.Orlovs.
Viņaprāt, mežā ievāktais medus ir ļoti garšīgs. Tiesa, tas stipri atšķiras no pavasara medus. Dažāds medus veidojas, ja bites tiek vestas uz atšķirīgām “ganību” vietām. N.Orlova bites līdz rudenim vāc meža ziedošo augu nektāru, tātad droši var teikt, ka tiek iegūts meža ziedu medus. Biškopībā ir pieņemts – ja 60 un vairāk procenti ziedošo augu īpatsvarā ir viena vai vairāku augu ziedi, tad to var izmantot nosaukumā. Meža ziedu medus ir dažādās krāsās – no gaiši dzeltena līdz tumši brūnam. Tas iegūts pārsvarā no skujkoku jauno dzinumu izsvīduma, kas satur ēteriskās eļļas, fruktozi un minerālvielas. Šis medus paaugstina organisma aizsargspējas un stiprina imunitāti.
Vairs nebaida bišu dzēlieni
N.Orlovs ir nobažījies, ka bitēm būs jāiegādājas speciāla barība piebarošanai – tik daudz saimēm vajadzētu apmēram 800 kilogramus. Satrauc arī varrozes un citu bišu slimību izplatība. Gadoties, ka pavasarī no saimes bišu stropā palikusi vien sauja bišu. Kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados N.Orlovs sāka nodarboties ar biškopību, tad par tām neesot bijis jāraizējas. Tiesa, bija un joprojām ir citas problēmas, ko rada ķimikālijas. “Kolhozos kukurūzu migloja ar dustu. Kad nācu mājās pusdienās no darba, bites bija tik saniknotas, ka dzēla jau uz ceļa. Mājās visi logi bija pilni bitēm. Palaidu no ķēdes suni, tas uzreiz aizbēga un trīs dienas nedevās rokās, bet pēc tam no daudzajiem dzēlieniem nobeidzās,” atceras biškopis.
Darba bišu dravā ir daudz, bet medus ražu ir grūti paredzēt. Droši vien tāpēc jaunu biškopju vismaz Alūksnes un Apes pusē ir maz. N.Orlovs aicina dēlu, bet tam esot bail, ka bites sadzels. Arī viņš pats ir izjutis, cik sāpīgi medus vācējas dzeļ. Tiesa, nu jau sen ir pieradis, tāpēc secina – tās viņam nekaitē. Taču sākumā, kad bija tikai divas saimes, staigāja aizpampušām acīm un pirkstiem, kurus bija grūti kustināt.
Drīz nogaršos šīsvasaras medu
Kopš tā laika pagājuši apmēram 50 gadi, un daudz kas biškopju inventārā ir uzlabots. Taču N.Orlovs secina, ka jaunu medus sviedi nav vērts iegādāties, ja nav viņa darba turpinātāja. Tiesa, biškopim ir savi klienti, kuri vēlas iegādāties tieši viņa bišu medu. Lai gan šovasar medus vēl nav sviests, daudzi jau zvana un interesējas. “Labākā reklāma ir no mutes mutē, tāpēc nav vajadzības braukt uz tirgu vai citādi censties pārdot medu,” atzīst N.Orlovs. Ir bijušas vasaras, kad iegūti 100 kilogrami medus no saimes. Pēdējos gados ienesums bijis mazāks – apmēram 60 kilogrami no saimes, bet arī tas ir normāli. “Pašlaik neņemos prognozēt, kā būs šovasar. Medus kāres ir tikai daļēji aizvākotas, tāpēc vēl jāgaida. Jūlijā droši vien varēs nogaršot šīsvasaras medu,” saka biškopis.
