Laiks uz priekšu sit,
Domas rit;
Tās izgaist tukšumā
Un parādās augumā.
Nogurums pārņēmis,
Sapņus apņēmis.
Tas draugus padzinis
Un ienaidniekus ieguvis.
Sirds smaga kā dzelzs,
Ar ērkšķiem dzelts;
Bezspēcība niknumā
Un tukšu domu gudrībā.
Nevēlos palikt šeit,
Manu dārgo meit,
Tu man durvis atvēri
Un dzīvi aizvēri.
Dzelzs vainagu uzliki,
Zilus sapņus iedevi,
Dzīvi padzini,
Tukšumu piedevi.
Laiks uz priekšu sit,
Domas rit;
Es izgaistu tukšumā,
Zilā brīnumā.
