LATVIJAS PĀRSTĀVNIECĪBA ĀRVALSTĪS VAR PALĪDZĒT
gadījumā, ja ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments, izsniegt atgriešanās apliecību;
ja esat svešā zemē palicis bez naudas, sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas varētu sniegt finansiālu palīdzību un nodrošināt naudas pārsūtīšanu ar Konsulārā departamenta starpniecību;
ja noticis nelaimes gadījums, informēt par to tuvākos radus, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā minētā sakarā;
sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem un apmeklēt viņus ieslodzījuma vietās, kā arī palīdzēt nosūtīt vēstuli radiniekiem vai draugiem;
pārstāvēt jūsu tiesības un likumīgās intereses, sazinoties ar vietējām institūcijām.
Piebilde. Jāņem vērā, ka dažiem Latvijas pārstāvniecību sniegtajiem pakalpojumiem ir noteikta samaksa.
KO LATVIJAS PĀRSTĀVNIECĪBA ĀRVALSTĪ NEVAR?
iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu;
sniegt juridisku konsultāciju;
panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem;
apmaksāt rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību u.c.;
kārtot formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizācijas, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem;
palīdzēt sameklēt apmešanās vietu, sameklēt darbu vai nokārtot darba atļauju ārzemēs.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta galvenā prioritāte ir aizsargāt un aizstāvēt Latvijas valsts piederīgo tiesības un intereses ārvalstīs. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) mainījies departamenta darbības lauks, iedzīvotāji sākuši ceļot tālāk, pārcelties uz dzīvi citur. Tas Konsulārajam departamentam liek iesaistīties arvien plašākā problēmu risināšanas lokā, sākot no nozaudētām pasēm, nozagtiem makiem un nespējai tikt mājās līdz narkotiku pārvadāšanai un fiktīvajām laulībām.
Izveido diennakts tālruni
Pēc Eiropas Komisijas datiem, ik gadu ir 90 miljoni ceļojumi ārpus ES robežām, 30 miljoni iedzīvotāji ir pārcēlušies uz dzīvi ārpus ES teritorijas. “Arī vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārpus ES robežām,” piebilst ĀM Konsulārā departamenta direktores vietniece Inita Dzene. Dienestam nav plašas pārstāvniecības visā pasaulē, tāpēc pieejas problēmu risināšanai ir dažādas. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības saņemt palīdzību arī jebkurā citā ES dalībvalsts pārstāvniecībā. Problēmu radot vien valodas nezināšana. “Šādā gadījumā noder šogad atklātais diennakts tālruņa numurs ārkārtas situācijām – 26337711,” iesaka I. Dzene.
ĀM ceļotājiem pirms došanās uz ārvalstīm iesaka iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi un noformēt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), reģistrēties ĀM Konsulārajā reģistrā un noskaidrot tuvākās Latvijas pārstāvniecības vai arī tuvākās ES dalībvalsts pārstāvniecības kontaktinformāciju, ja valstī nav Latvijas pārstāvniecības.
Atgriežas ar autobusu
“Tomēr jāatceras, ka ne visos gadījumos Konsulārais departaments var sniegt palīdzību,” atgādina I. Dzene.
Pēc palīdzības var vērsties, ja ir nozaudēta pase – pērn tas noticis 4000 reižu. Ja cilvēks ir palicis bez iztikas līdzekļiem, departaments palīdzēs sazināties ar ģimeni, darba devēju vai draugiem, lai pēc iespējas ātrāk situāciju atrisinātu. Kopš 1. jūnija ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz materiālu palīdzības nodrošināšanu, aizdodot finanšu līdzekļus, lai palīdzētu atgriezties Latvijā, informē I. Dzene. Vispirms tiek izvērtētas visas citas iespējas, taču, ja to nav, pilsonis var pieteikties aizdevumam. Tas gan neattiecas uz tiem, kuri izbraukuši un pastāvīgi dzīvo kādā trešās pasaules valstī. Aizdevums ir jāatmaksā trīs mēnešu laikā, bet ir iespēja atmaksas termiņu pagarināt līdz pusgadam. Saistību neizpildes gadījumā finanšu līdzekļi tiek atgūti tādiem pašiem līdzekļiem kā ikviens parāds. “Ministru Kabineta noteikumi paredz arī trīs gadījumus, kad nauda atpakaļceļam netiek piešķirta,” norāda I. Dzene. Tas notiek, ja apzināti slēpta informācija un fakti, ja iepriekš sniegtā palīdzība izmantota citiem mērķiem un noteiktajā laikā nav atmaksāti iepriekš piešķirtie līdzekļi.
“Kopš noteikumu stāšanās spēkā izsniegti četri aizdevumi par kopējo summu 200 lati,” atklāj departamenta pārstāve. Trīs gadījumi bijuši Vācijā, viens – Lielbritānijā. Visbiežāk tās ir situācijas, kad nozagti maki ar naudu. Maksimālā summa, ko var piešķirt, ir 2000 latu. “Vienmēr tiek meklēts lētākais variants mājupceļam, piemēram, no Vācijas atgriežas ar autobusu, biļete maksā 35 latus,” skaidro I. Dzene. Budžetā šim mērķim atvēlēti 50 tūkstoši latu, tāpēc katrs gadījums tiek izsvērts. Pērn palīdzība sniegta 294 gadījumos.
Finansiāla palīdzība netiek sniegta, kad Latvijā jānogādā bojāgājušie vai jāsedz medicīnas pakalpojumu izmaksas. “Varam tikai konsultēt un sniegt padomus, bet ne finansiāli palīdzēt, jo izmaksas šajos gadījumos var būt pat vairāki desmiti tūkstošu latu,” paskaidro I. Dzene. Vēstniecībā arī netiks risināti ar aviokompāniju, darba atļaujas saņemšanu vai darba nodrošināšanu saistītie jautājumi.
Narkokurjerus nesaudzē
Viena no grūtāk risināmajām prob-lēmām Konsulārajam departamentam ir Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanās narkotisko vielu pārvadāšanā un fiktīvo laulību noslēgšanā ar trešās pasaules valstu pilsoņiem, atklāj I. Dzene.
Pēc statistikas datiem, 2011. gadā uz aizdomu pamata aizturēts 71 Latvijas valstspiederīgais par narkotisko vielu pārvadāšanu.
Šī informācija gan var nebūt pilnīga, jo ne visas valstis sniedz ziņas par tās teritorijā apcietinātiem vai citādi aizturētiem Latvijas valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām attiecīgajai valstij par tās teritorijā aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem jāinformē, ja persona to pieprasa. Šogad par narkotiku noziegumiem aizturētas 12 personas.
Visbiežāk šie pārkāpumi tiek veikti attālās valstīs, kur ir cita kultūra, tradīcijas un ļoti augsti sodi par šāda veida pārkāpumiem. Kā piemēru var minēt Kolumbiju, Argentīnu, Japānu, Krieviju, Peru, uzskaita I. Dzene, piebilstot, ka visbiežāk šeit ir jāpaļaujas uz dalībvalstu palīdzību. ĀM pienākums ir atgādināt par riskiem, kas saistās ar šāda veida biznesu – pat nāvessoda iespējamība dažās no pasaules valstīm. “Šobrīd viens no mūsu pilsoņiem ir apsūdzēts par narkotiku pārvadāšanu, viņam pieprasīts nāvessods,” stāsta departamenta pārstāve. Savukārt šomēnes Bermudu Augstākā tiesa narkotiku kontrabandā pieķertajam latviešu burātājam Jānim Zēģelim piespriedusi 25 gadu cietumsodu.
Visbiežāk narkobiznesā iesaistās jauni, nepieredzējuši cilvēki ar zemu izglītības līmeni. Pērn trīs personas gājušas bojā, pārvadājot narkotiskās vielas savā ķermenī. “Lidmašīna bija spiesta veikt ārkārtas nolaišanos, jo vīrietim kļuva slikti lidojuma laikā, plīsa viena no norītajām kapsulām,” apraksta I. Dzene.
Loterijas biļete, lai paliktu Eiropā
2004. gadā parādījās arī cita lieta, kurā iesaistīti Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt sievietes, – fiktīvās laulības. Skaitlim arvien ir tendence pieaugt, tomēr mainījies gan sociālais portrets sievietēm, gan mērķis. “Sākotnēji tā bija iespēja nopelnīt. Šobrīd cilvēku tirdzniecības tīklā iekļūst sociāli neaizsargātas meitenes, ļoti jaunas, bieži ar invaliditāti, sliktu ģimenes pieredzi,” portretē speciāliste. Šobrīd iespēja nopelnīt nav praktiski nekāda, jo sievietes bieži nokļūst vergu lomā, atņemtas tiek gan pases, gan iespēja sazināties.
2011. gadā Īrijā, kas ir viena no valstīm, kur fiktīvās laulības tiek slēgtas visbiežāk, palīdzība sniegta 89 cilvēku tirdzniecības upuriem. Šogad līdz 31. maijam – jau 39 cilvēkiem.
Kā skaidro I. Dzene, trešās pasaules valsts pilsoņiem tā ir iespēja nodrošināt palikšanu ES. Bieži vien laulības tiek slēgtas jau brīdī, kad vīrietis ES uzturas nelikumīgi. “Sieviete ir viņa loterijas biļete, lai paliktu ES,” saka I. Dzene. ĀM vēlas panākt, ka sodīti tiktu fiktīvo laulību organizatori, kuri vilina nepilngadīgas meitenes. Bieži vien vecāki miruši agrā bērnībā, pašām ir nepilngadīgi bērni, kuri palikuši dzimtenē, vai ir atņemtas tiesības uz viņiem.
uzziņai
Diennakts dežūrtālrunis – +37126337711. Vērsties pēc palīdzības, ja, atrodoties ārzemēs, nepieciešama palīdzība, lai sazinātos ar mājām, esat cietis nelaimes gadījumā, apzagts vai palicis bez iztikas līdzekļiem.
Latvijas Republikai ir 44 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības: 35 vēstniecības; sešas pastāvīgās pārstāvniecības, viens ģenerālkonsulāts un divi konsulāti, kuras sniedz dažādus pakalpojumus un palīdzību ārvalstīs nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem.
