Eiro ieviešanas kustīgais mērķis – inflācija

Laikā, kad intensīvi tiek apspriesta Latvijas iestāja eirozonā, jau sākot ar 2014. gadu, par spīti smagām ekonomiskajām grūtībām Dienvideiropas valstīs, Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar mums neglaimojošu atzinumu. Proti, Latvijas, tāpat kā vairāku citu eirozonas kandidātvalstu, ekonomikas neatbilstot savulaik noteiktajiem Māstrihtas kritērijiem. Finanšu ministrijas eiro ieviešanas projekta koordinatore Dace Kalsone norāda – šis atzinums vēl nebūt nenozīmē, ka Latvija noteiktajā laikā nevarētu ieviest eiro, jo svarīgākais ir tas, kādi būs mūsu ekonomikas rādītāji šogad un laika posmā līdz nākamā gada pavasarim. Re­spektīvi, jau šobrīd Latvija neatbilstot vairs tikai vienam Māstrihtas kritērijam – mums ir pārāk augsta inflācija, taču tiek prognozēts, ka jau līdz šā gada beigām šis rādītājs varētu būt pat mazāks par kritērijos noteikto. Svarīgi gan arī ir tas, lai šādu līmeni Latvija spētu demonstrēt ilgtermiņā, nevis tikai vienā noteiktā datumā.

– Burtiski nupat izskanēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums par to, ka Latvija, tāpat kā vairākas citas eirozonas kandidātvalstis, neatbilst visiem Māstrihtas kritērijiem. Vai tas nozīmē, ka eiro ieviešana Latvijā 2014. gadā varētu būt apdraudēta?
– Šeit runa ir par regulāro ECB konverģences ziņojumu, kas parasti tiek publiskots katra gada maija beigās. Nupat publiskotais ziņojums ir par 2010.–2011. gada periodu. Un, vērtējot šo periodu, jāatzīst, ka neviena no tām valstīm, kas pašreizējā brīdī neietilpst eirozonā, tiešām neietilpst Māstrihtas kritēriju komforta zonā. Tā ir taisnība! Raugoties uz apkopojošajiem datiem par visām attiecīgajām valstīm, ir redzams, ka tām visām ir progress ar pakāpenisko virzību uz šo komforta zonu. To visu ietekmē budžeta deficīta noteikumi, valdības parāds, inflācija. Tomēr šeit jāņem vērā, ka Latvijas mērķis ir nevis tūlītēja iestāja eirozonā, bet gan 2014. gada 1. janvārī. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sarunās ar Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu ir uzsvēris, ka Latvija ir apņēmības pilna pa šo gadu izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai varētu kvalificēties eiro ieviešanai 2014. gadā. Protams, mums ir svarīgi, lai durvis uz eirozonu tiem, kas izpilda Māstrihtas kritērijus, būtu vaļā. O. Rēna ir apliecinājis, ka Latvija ar šādu attieksmi var rēķināties. Viņš arī apsveica Latviju ar to, ka ir pabeigta starptautiskā aizdevuma programma, ka ir stabils pamats tālākai valsts augšanai. Arī ECB valdes pārstāvis ir teicis to pašu – šīs durvis mums ir vaļā.
– Var teikt, ka būtiski ir nevis tas, kāds bijis ECB atzinums par iepriekšējo periodu, bet gan – kāds tas būs nākamgad par pašreizējo?
– Jā, būtisks būs ziņojums par pašreizējo periodu. Turklāt svarīgi ir tas, lai tiktu konstatēta līdzsvarota ilgtspējīga kritēriju izpilde. Tātad svarīga ir situācija, kāda tā tiks konstatēta 2012. gadā, kā arī būtu pozitīvs vidējais rādītājs laika posmā līdz nākamā gada pavasarim. Šeit nav runas par rādītājiem, kas liecinātu par kādu īsu periodu. Vērtējuma algoritmi ir veidoti tā, ka katrs no tiem nozīmē ne tikai viena gada situāciju, bet arī notiekošo nedaudz agrāk. Jebkurā gadījumā nākamajā gadā būs jauns ECB konverģences pētījums, kas liecinās par situāciju šajā gadā, kurā pašreiz dzīvojam un strādājam.
– Kādi īsti ir Māstrihtas kritēriji, kuri mums ir jāievēro, lai varētu ieviest eiro? Kurus no tiem mēs šobrīd jau pilnībā ievērojam?
– Šie kritēriji ir ļoti skaidri. Te runa ir par cenu stabilitāti jeb vidējo gada inflāciju, valsts finanšu stabilitāti jeb valdības budžeta deficītu, finanšu ilgtspēju jeb valdības kopējo parādu, ilgtermiņa procentlikmju rādītāju, kā arī valūtas kursa stabilitāti. Analizējot minēto ECB konverģences ziņojumu, jāteic, ka tur ir dati, kas liecina par šo kritēriju ievērošanas spēju mūsu valstī pagājušajā gadā un līdz šā gada pavasarim. Savukārt, ja pavērojam situāciju, piemēram, šā gada aprīlī, redzams, ka vidējā gada inflācija Latvijā neatbilst Māstrihtas kritērijos noteiktajai vērtībai. Protams, būtiskas ir prognozes, bet pašreizējā brīdī vidējā gada inflācija pārsniedz kritērijos noteikto. Minētā kritēriju vērtība ir 3,1 %, bet Latvijas situācijā šis rādītājs pašreiz ir 4 %. Ir redzams, ka no mēneša uz mēnesi šā parametra lielums sarūk, ka tendence šajā jomā ir pozitīva jau no pagājušā gada beigām līdz pat šodienai. Runājot par nākotnes prognozēm attiecībā uz inflācijas rādītāju mūsu valstī, paredzēts, ka līdz šā gada beigām inflācijas gada vidējais rādītājs samazināsies līdz 2,6 %. Savukārt nākamā gada pirmajos mēnešos, atbilstoši šai pro­gnozei, Latvijai būtu jāizpilda Māstrihtas kritēriji arī attiecībā uz inflācijas rādītāju.
– Tātad Latvijai tā īsti raizes sagādā tikai inflācijas rādītājs?
– Jā! Inflācijas rādītājs saistībā ar mūsu centieniem ieviest eiro ir kā kustīgais mērķis. Taču arī nākotnes prognozes attiecībā uz šo rādītāju paredz situācijas uzlabošanos. Turklāt būtisks ir aspekts, ka šī tendence nav mainījusies jau pietiekami ilgu laiku. Respektīvi, pakāpeniska inflācijas samazināšanās notiek no mēneša uz mēnesi. Tiek plānots, ka mēs bez bažām izpildīsim arī šo kritēriju. Protams, mēs paturam galvā arī pārējos kritērijus, par kuriem gan Latvijas gadījumā runāt ir ievērojami vieglāk. Savukārt inflācijas rādītājs mums tiešām ir kustīgs mērķis.
– Šā gada vidū Latvijā ir paredzēts samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par vienu procentpunktu. Vai tiek plānots, ka šis solis varētu ietekmēt inflācijas rādītāju?
– Ir paredzēts, ka šai PVN samazināšanai ietekme, protams, būs. Taču šī ietekme nebūs tik nozīmīga, lai šīs nodokļa likmes samazināšanas solis izšķirtu attiecīgā rādītāja izpildi vajadzīgajā laika posmā. Izmainot PVN likmi no šā gada vidus, mērķis vairāk bija panākt, lai Latvija nodokļu sloga jomā atkal būtu vienā līmenī ar pārējām divām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju. Vēl viens mērķis šādam PVN samazināšanas solim, protams, bija sapratne, ka tādā veidā var mazināt importētās inflācijas spiedienu. Tātad, kā redzams, PVN samazināšanas solim ir divi mērķi, no kuriem galvenais ir saistīts ar to, ka pašreiz mums ir salīdzināmas likmes ar pārējām Baltijas valstīm.
– Vai tiek apsvērta iespēja, ka Latvija tomēr varētu netikt uzņemta eirozonā 2014. gadā?
– Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai tas tomēr notiktu. Man kā projekta vadītājai ir pārliecība, ka Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir galvenais priekšnosacījums iestājai eirozonā. Nākamajā gadā mēs plānojam iesniegt savu pieteikumu iestājai eirozonā, un uz to brīdi mēs ceram pašreizējo eirozonu redzēt jau fiskāli sakārtotu. Ir svarīgi, lai eirozona būtu fiskāli stabilā vieta, lai šī valūta ir ar ilgtermiņa stabilitāti. Protams, visi šie faktori noteiks mūsu dalību eirozonā. Bet galvenais ir redzēt, ka mēs paši varam izpildīt Māstrihtas kritērijus, un tikai tajā brīdī mēs varam iesniegt savu pieteikumu dalībai eirozonā.